1.DIENA – KLUSUMS, MIERĪGUMS, (Nirodah)

Vienas no lielākajām lamatām, kurās iekrīt vairums jogas praktiķu ir iedomas, ka advancētu, sarežģītu āsanu apguve ir veids kā izmērīt/palielināt savu pašvērtību, pašapziņu. Āsanu apguve kļūst kā instruments sevis apliecināšanai, savas vērtības (vispirms jau pašu acīs) palielināšanai, nostiprināšanai. Šāda pieeja jogai noved pie diskomforta, neapmierinātības un mūžīgā iekšējā stresa, kas dzen uz priekšu un čukst ausīs –“Tu neesi gana labs”, vai “Redz, šī poza tev nesanāk, tu esi īsts lūzeris (neveiksminieks)”, vai “Tev jācenšas vairāk”, “Tu par maz centies!”, “tu neesi gana labs!”.

Savā būtībā jogas prakse nozīmē novērtēt un cienīt sevi, neatkarīgi no tā kāda ir mūsu jogas āsanu prakse, cik un kādas advancētas pozas mēs spējam veikt utt.  Kino grāmatā raksta, ka “lai mēs spētu nevērtēt sevi, izejot no savām spējām āsanu praksē, mums ir jāpaliek klusiem un jāatklāj mūsu patiesai ES.”

Cīņa starp garīgo un materiālo noris ikviena joga sirdī katru dienu. Mahābhāratas eposā,  Bhagavadgītā, ir ļoti spilgti attēlota viena šāda cīņa, kurā karotājs princis Ardžuna stāv kaujas laukā pirms ļoti nozīmīgas cīņas par varu un ietekmi starp Kauraviem un Pandaviem. Šī cīņa šeit kalpo kā metafora starp labo un ļauno jeb garīgo un materiālo. Šīs priekšzināšanas par dienas notikumiem viņam ir pateicoties viņa skolotāja un dievišķās inkarnācijas Krišnas svētībai. Kad Ardžuna redz, ka viņa uzvara nesīs sev līdzi daudz nāves un ciešanu, viņu pārņem šausmas un izmisums.  Viņa prāts bija tik apmulsis un sirds skumju pārņemta, ka viņš nolēma atteikties no kaujas. Tajā brīdī Ardžuna palika kluss. Šis klusums ļāva Krišnam sākt mācīt Ardžunam par jogas ceļu. Šāda veida iekšējā cīņa var noritēt ikvienā no mums, kad mūsu dzīvē ir ļoti daudz ciešanu un sāpju, mēs tāpat kā Ardžuna reizēm izvēlamies ātrāko un mūsuprāt vieglāko risinājumu – atmest visam ar roku. Taču, ja mēs sekojam viņa piemēram un paliekam klusi, mēs radām telpu, lai sadzirdētu savu iekšējo viedumu. Klusums, prāta miers, klusuma ievērošana –nerunāšana, ir ceļš uz iekšējo dzirdēšanu un iekšējo apzināšanos.

Kad mēs iemācamies mūsu piecas maņas novirzīt no koncentrēšanos uz ārējo pasauli uz iekšējo, var teikt, ka tas ir pirmais solis prāta klusuma piedzīvošanā. Viens veids kā saprast prāta dabu ir iedomāties to kā apziņas okeānu, plašu un atvērtu. Tas, kas ir redzams virspusē ir tikai sākums; Patiesais okeāna spēks slēpjas tā dzīlēs. Tikai tad, kad ūdens ir pilnīgi mierīgs, mēs varam saskatīt to, kas ir dziļumā. Vēlāk, pēc ilgstoša miera stāvokļa, mēs varam saskatīt pat to, kas ir pašā apakšā.  Prāta klusums ir pieejas punkts tiešai sevis pieredzei. Joga kā filozofija tic, ka patiesība ir pieejama ikvienam, kas to meklē.

Patandžali Jogas Sutrās apgalvo, ka joga ir prāta apklusināšana. Ikdienas darbības un kņada stimulē prātu un koncentrē visu mūsu uzmanību ārējai pasaulei. Katru reizi, kad mēs mijiedarbojamies ar pasauli, viļņi, kurus dēvē par vrittī, atbalsojas uz prāta okeāna virsmas.  Vrittī ir kā pulsācija, kas iztraucē prāta mieru un var kļūt par daļu no neapzināta ieraduma, ja mēs to laicīgi neapturam. Jo vairāk vritti, jo vairāk emocijas un domu, vairāk – “patīk”, “nepatīk”, kas “aizēno” prāta dabisko skaidrību. Jo vairāk mēs iesprūstam darbības un reakcijas aplī, kas balstās uz ārējo pasauli, jo vairāk viļņu un emocionālās vētras būs mūsu apziņas okeānā.

Alternatīvs prāta stāvoklis ir klusums jeb nirodah. Pārslēdzot prātu uz iekšējo pieredzi, mēs spējam nomierināt prāta okeāna virsējos slāņus un sasniegt tā dziļumus. Trenēts prāts, lietpratējs nirodah stāvoklī atpazīst patieso savu patieso dabu un ir stabils un līdzsvarots jebkurās grūtībās, kas var sasniegt viņu peldot pa dzīves okeānu.  Tu pēkšņi saproti, ka tu neesi tavs ķermenis, tavas domas, tavs darbs vai tava māja. Tev ir mierīga, klusa iekšējā svētnīca, kas ir tava patiesā sevis izjūta. Tu ieraugi sevi ar gara acīm. Un klusums ir piekļuves punkts šai iekšējai pasaulei.

Joga ir instruments, kas iemāca mūs nonākt dziļumā, lai iepazītos ar mūžību. Iekšējā ķermeņa mūžīgā telpā, dažas pieredzes ir tik dziļas, ka tās izmaina mūs uz visiem laikiem. Šāda veida kustība ir galvenais pagrieziena punkts mūsu dzīvēs. Mēs atpazīstam šo brīdi. Mēs kļūstam spēcīgāki, daudz apzinātāki, mazāk domājam par savu labumu, bet mazāk arī domājam par to kā izdabāt citiem. Klusums mūsos ir nemaināms un mūžīgs, bez laika un īsts, līdzjūtīgs. Joga dod spēku būt drosmīgam, lai sastaptu savas visdziļākās emocijas un sajustu savu ceļu caur dziļu izšķirtspēju un pieņemšanu, kas ir klusums. Skaties un klausies ar atvērtu sirdi, uzticies klusumam sevī.

MĀJAS DARBS:

1. VEICINI KLUSUMU

Apsēdies ērtā pozā un aizver acis. Sakoncentrējies uz savas sirds centru, sajūti šo ķermeņa daļu fiziski. Iespējams tu jūti kā šajā ķermeņa daļā drēbes pieskaras ādai. Pievērs uzmanību elpai, kā tā ieplūst un izplūst no tava ķermeņa. Visu savu uzmanību velti sirds čakrai. Koncentrējies uz to. Koncentrējies uz elpu. Vērs skatienu iekšup, aizmirstot par ārējo pasauli. Ar laiku tu sajutīsi enerģiju gan fiziski, gan emocionāli, tās var būt arī dažādas emocijas, kuras uzpeld virspusē.  Paliec šajā stāvoklī vismaz vienu minūti, taču padari šo minūti ļoti apzinātu. Ja nesanāk apsēsties ērtā pozā, to vari darīt gan sastrēgumā pie auto stūres, gan strādājot pie datora. Paņem pāris minūšu pauzi, lai pabūtu klusumā. Apklusini prātu bez gaidām un pieķeršanās.  Dari to katru dienu, 30 dienas pēc kārtas un pieraksti savas sajūtas.

2. ATBILDI AR KLUSUMU

Nākamajā reizē, kad tev gribas reaģēt vai atbildēt uz kādu kaitinošu situāciju, balstoties uz savām emocijām, ļauj sev iepauzēt. Aizver acis un veic dažas dziļas ieelpas, izelpas, nemainot savu ķermeņa stāvokli, pirms reaģē uz situāciju.

3. IEPLĀNO KLUSUMU

Ja tava ikdiena ir tik aizņemta, ka tev šķiet, ka tev nav laika meditācijai, tad apzināti ieplāno vismaz 5 minūtes klusuma. Tu vari vadīt auto klusumā, izslēgt TV vai radio, atiet no datora un doties mazā pastaigā vai lūkoties debesīs. Ieplāno klusumu savā ikdienā.

PRAKSE

Un tagad, jogas izaicinājuma jautrākā un aizraujošākā daļa. Jogas pozas!

Pirmā doma, kas ienāca prātā ieraugot jogas pozas pirmajai dienai “Ko? Patiešām? Nu gan ieberzos! Kāda vella pēc ir jāsāk ar vienu no sarežģītākajām jogas āsanām no trešās Āštangas sērijas? Vai tas ir Jogas Izaicinājums Āštangas praktiķiem, kas praktizē ilgāk par 15 gadiem? Kurš normāls cilvēks vispār to var izdarīt? Nemaz nerunājot jau par pārējām pozām. Protams, ja cilvēks 15 gadus katru dienu praktizē šīs pozas, viņam tas ir ļoti viegli, bet kāda jēga sākt Jogas Izaicinājumu ar tik sarežģītāk pozām, ka nākamajā dienā nemaz vairs negribas grāmatu atvērt, jo ir sajūta, ka “Es to nevaru?””

Jogas izaicinājuma pirmās dienas jogas pozas ir: Samasthiti, Urdhva Kukkutasana, Urdha Mukha Paschimattanasana, Krounchasana.

Man kā Ardžunam gribējās vienkārši visam atmest ar roku pat neuzsākot, bet tā kā zināju, ka no rīta būs jāatskaitās saviem jogīšiem, sapratu, ka atkāpšanās ceļa nav un pozas ir vienkārši jāmodificē jeb jāatvieglo. Pirms ķeraties klāt šīm pozām neaizmirstiet iesildīties, lai netraumētu sevi.

SAMASTHITI 

Apstājies jogas paklājiņa priekšējā malā, pēdu īkšķi kopā, starp papēžiem maza sprauga. Sasprindzini kvadricepsus (augšstilba priekšējos muskuļus), aktivizē iegurņa pamatni, vēdera lejas daļu sasprindzini, atbrīvo plecus un ļauj enerģijai plūst pa ķermeņa centrālo asi. Turi rokas lūgšanu pozīcijā, kad skaiti lūgšanu,  mantras vai meditējot. Taču ievēro, ka roku atbrīvošana var samazināt spriedzi ķermenī. Samasthiti pārstāv to klusuma punktu, kur sākas visas kustības. Tā ir telpa starp elpu tagadnē, kas ir perfektā pozīcijā star nākotni un pagātni.  Tagadnes brīža telpā ir klusums, kas runā.

URDHVA KUKKUTASANA

Šī ir viena nos sarežgītākajām jogas pozām, tāpēc ieraugot to izaicinājuma pirmajā dienā es biju vieglā šokā. Dusmojos pati uz sevi par to, ka būs jātzīst jau pirmajā izaicinājuma dienā – netieku ar uzdevumu galā, bet pēc tam izlasot šīs dienas filozofisko daļu sapratu, ka tās ir pupu mizas. Svarīgākais ir process un darbošanās.

Lai veiktu šo pozu pirmais nosacījums ir lotosa poza. Varu nomierināt, ka lotosa poza nebūt negarantē to, ka spēsiet šo pozu veikt. Pat noskatoties neskaitāmas reizes instruētu video par šīs pozas tehniski pareizu izpildi, es nespēju šo pozu veikt. Atkārtošu šo mēģinājumu visas 30 dienas, cerībā, ka kādreiz kaut kas izdosies.

Kino raksta: “Pat ja iesākumā poza šķiet neiespējama,  atceries, ka tu kļūsi spēcīgāks tikai mēģinot.  Nekad nevērtē sevi pēc tā vai tev izdodas vai nē sasniegt pozas estētisko stāvokli. Izbaudi iekšējo ceļojumu un ļauj iekšējam klusumam būt tavu panākumu mērauklai.” Satraukties par to, ka nespējat šo pozu veikt ir lieki, izbaudiet ceļojumu, nekoncentrējoties uz galamērķi. Neļaujiet vritti saduļķot apziņas okeānu.

Iespējams šī poza parādīs jums, kurā virzienā jums ir jāstrādā, lai kādu dienu šī poza būtu pieejama, taču neļaujiet tam kļūt par jogas prakses pašmērķi. Galvenais, lai pats process sagādā prieku.

Es šo pozu mēģināju veikt visas dienas garumā, gan lasot  instrukcijas grāmatā, gan skatoties video, bet vienalga to nespēju,  taču tas man nelika atmest visam ar roku, kā sakumā gribējās. 😉

Pievienoju linku uz video, kur Kino demostrē šīs pozas izpildi. Iespējams, tas palīdzēs saprast pozas izpildes tehniku tiem, kam ir stabila lotosa poza un ir sajūta, ka šī poza ir šobrīd ir pieejama.

https://www.youtube.com/watch?v=magggwZr27w

Ja lotosa poza jums nav pieejama, vai šī poza ir nesasniedzama, tad tāpat kā es aizstājiet šo pozu ar Bakāsanu.

Pozas izpilde: Rokas, plaukstas novieto plecu platumā un spied paklājiņā, īpaši pirmos divus pirkstus, saliec elkoņus. Pārnes svaru uz rokām, un ceļgalus novieto uz augšdelmiem, maksimāli tuvu pie padusēm. Skatienu vērs uz priekšu, sev virs plaukstām, svaru lēnām pārnes uz priekšu, ceļot pēdas augšup no zemes.  Saspied augšstilbu iekšpuses, lēnām virzi gurnus augšup. Noturi 5-10 elpas. Izelpo un ielec vai iekāp chaturangā, tad caur suņa pozu ar skatienu augšup ieņem suņa pozu ar skatienu lejup.

URDHVA MUKHA PASCHIMOTTANASANA

Intensīva ķermeņa stiepšana augšup. Vēl viena poza, pie kuras apguves man intensīvi jāstrādā.

Kino raksta, ka veikt šo pozu bez iekšējā klusuma klātbūtnes ir praktiski neiespējami, tāpēc mierīgs prāts ir svarīgākais nosacījums šīs pozas izpildē. Es piebilstu, ka jābūt arī gana pastieptiem hamstringa muskuļiem, kas ir mana vājā vieta.

Kā šo pozu veikt?

Sāc guļus pozīcijā, ieelpā pārcel taisnas kājas pāri galvai. Ar īkšķiem pieskaries grīdai aiz galvas, kā Halāsanā. Saliec pēdas nedaudz un ar rokām turies pie papēžiem. Izelpā stabilizē iegurni.  Ieelpā lēni, pakāpeniski, skriemeli pa skriemelim rullējies augšup. Kustību uzsāk un virzība notiek gurnos. Kājas mēģini turēt taisnas un saglabāt pēdu satvērienu. Atrodi savu līdzsvaru, turot rokas un kājas taisnas. Ieelpā iztaisnojies un izelpā ar krūtīm tuvojies kājām. Ja neizdodas uzcelt sevi augšā ar taisnām kājām, saliec kājas ceļos rullējoties augšup un tad jau esot augšup maksimāli iztaisno kājas.

Ja šī poza ir par grūtu, veiciet klasisko noliekšanos uz priekšu, modificējot pēc savām iespējām. Ja nepieciešams izmantojiet jogas palīglīdzekļus.

Apsēdies uz grīdas ar taisnu muguru, izstiep kājas sev priekšā. Pēdām nostieptas uz griestiem. Sasprindzini vēdera apakšējos muskuļus. Paceļot rokas virs galvas dziļi ieelpo, (ar acīm seko rokām) un izstiep mugurkaulu uz augšu. Izelpā noliecies uz priekšu ar taisnu muguru, tuvinot krūtis augšstilbiem. Plaukstas pie apakšstilbiem, potītēm vai pirkstgaliem. Ja vari satvert pirkstgalus, pavelc tos atpakaļ, lai justu stiepšanos paceles cīpslā. Pamēģini noturēt pozu 5-10 ieelpas, izelpas vai tik ilgi, cik jūties ērti. Pēc tam atgriezies sākuma stāvoklī.

KROUNCHASANA

Lai veiktu šo pozu ir jāspēj tupēt uz ceļiem. Sāc sēdus pozīcijā, kreiso kāju saliec un pēdu novieto pie kreisā gurna.  Pacel un iztaisno labo kāju augšup. Ar rokām apķer labo kāju, savienojot plauktas vai satverot locītavas pie pēdām. Ja sajūti pārāk lielu stiepšanu augšstilba aizmugurē, saliec kāju. ieelpā iztaisnojies, izelpā velc labo kāju uz sevi, mēģinot ar zodu pieskarties kājai. Paliec šajā pozā piecas elpas. Ieelpā iztaisno rokas un ar galvu virzies prom no labās kājas. Izelpā stabilizē iegurni, plaukstas novieto uz grīdas un izej no pozas. Atkārto uz otru pusi.

Kas manī radīja skepsi? Neizpratne kāpēc pirmajā dienā ir jāpilda tieši šīs pozas, vai tāpēc, ka tās ir vienas no sarežģītākajām un to izpildē ir nepieciešams dziļš iekšējais klusums? Protams, ja prāts būs aktīvs neviena līdzsvara poza nebūs pa spēkam un tomēr…diezgan izaicinoša pirmā jogas diena, ja pozas netiek modificētas.

Pārdomas pēc pirmās dienas:

• Nav tādas pozas, kuru nav iespējams atvieglot, pielāgot mūsu spējām vai aizstāt ar citu pozu. Dažādas pozas mēdz strādāt uz vienu mērķi, tāpēc zinot mērķi, ir vieglāk atrast piemērotāko pozu.
• Ārējā jogas forma nav svarīgākais āsanu izpildē. Ja mēģinot veikt āsanu, kura mums nepadodas, mēs dusmojamies uz sevi vai nosodām sevi, kāds gan no tā labums? Vai tas labvēlīgi ietekmē mūsu ķermeni un prātu?
• Teorijas pārzināšana negarantē spēju izpildīt pozu, tāpēc esi saudzīgs pret sevi un vienmēr ieklausies savā ķermenī, tas tev pateiks priekšā, cik tālu tu vēl vari iet.
• Ja runājam par fizisko sagatavotību, kas neieciešama, lai piedalītos šajā jogas izaicinājumā, tad noteikti pats svarīgākais būtu centra muskuļi, uz tiem balstās gandrīz visas pozas. Tāpēc, ja gribi veikt sarežģītas pozas, vispirms nostiprini korsetes muskuļus. Tas tev palīdzēs arī izvairīties no traumām, ja būsi pārāk uzcītīgs šajā procesā.
• Tev nav vienmēr jābūt perfektam tajā, ko tu dari. Svarīgākais ir izbaudīt procesu un darīt to ar prieku.
• Dari tik, cik vari un pats galvenais, dari ar prieku, nevis ar piespiešanos.
• Uzcītība laba lieta, taču ir svarīgi nepalaist garām brīdi, kad ir jāapstājas. Ja konkrēto jogas pozu mēģināsi veikt pirmo reizi, tāpat neapgūsi to vienā dienā.
• Veselais saprāts vispirms, akrobātika pēc tam. Tev nevienam nekas nav jāpierāda. Arī ne sev!

Skaidrs ir viens, ka jogas izaicinājuma būtība nav tikai vienā dienā likt mums mēģināt apgūt dažas noteiktas pozas, bet radīt mūsos motivāciju atgriezties uz paklājiņa katru dienu. Es ceru, ka šis izaicinājums neradīs manā fiziskajā ķermenī pretējas sajūtas.

Gatavojamies otrajai jogas izaicinājumu dienai un atceramies, ka ceļojumā svarīgākais ir pats ceļš nevis galamērķis!

OM!