Šodienas tēma ir pratyahara, ko tradicionāli saprot kā “sajūtu izslēgšana” vai “sajūtu kontrole”. Ko tas nozīmē – kontrolēt savas sajūtas, maņas un kāpēc tas ir svarīgi jogas praksē?

Jogas filozofija attēlo 5 tradicionālās maņas kā piecus zirgus, kas velk ķermeņa karieti. Prāts tiek uztverts kā kučieris.  Tāpat kā kučierim ir jākontrolē zirgi, lai tie neaiziet neceļos, tāpat arī jogam ir jāspēj kontrolēt pieci maņu orgāni, lai tie neuzņemas kučiera lomu. Mūžīgā cīņa starp materiālo un garīgo pasauli notiek caur pieciem maņu orgāniem. Joga uzdevums ir sasniegt kontroli pār maņām un iegūt kontroli pār savu dzīvi.  Kad tev nav kontroles pār savām atbildēm uz ārējiem stimuliem, tad tas noved pie darbībām/ reakcijām, kas ir piesietas materiālajam pasaulei.   Ja nav vieta starp stimulu un atbildi uz to, tu burtiski esi radīts no savas pieredzes dabas. Tādējādi dabiskā veidā tu skriesi pakaļ baudai, bet centīsies aizbēgt no ciešanām.

Ir diezgan kārdinoši domāt, ka tu vari vienkārši izslēgt savas maņas tāpat kā tu vari izslēgt savu TV, taču tā tas nav. Pratyahara tiek sasniegta caur apzinātu maņu spēju novirzīšanu no ārējās pasaules uz iekšējo.  Kad tas notiek, maņas it kā tiek atsauktas no ārējās pasaules. Daudz vairāk kā tikai maņu orgānu ieslēgšanas/izslēgšanas poga, pratyahara  iemāca šiem orgāniem koncentrēties uz smalko pasauli, kas atrodas zem mūsu izpratnes virsējiem, redzamākajiem slāņiem.  Patiesībā šī pieredze, kas rodas no šīm pārmaiņām perspektīvā ir pratyahāras dziļākais mērķis. Kad maņu orgāni paliek jūtīgi tikai pret iekšējo pieredzi tiek iegūta milzīga zināšanu bagātība.  Iedomājies, ka tu esi spējīgs uztver vismazāko, visniecīgāko atomu savā ķermenī un patiesībā to saskatīt. Joga prātam piemīt tādas spējas caur tā iekšējo redzi. Līdzīgi iekšējās sajūtas – kinestētiskais jūtīgums kopā ar ķermeņa dziļākajiem līmeņiem, atver ceļu pie sajūtu pasaules, kas bieži izvairās no aprakstiem, kā piemēram neizsakāmā viegluma sajūta, tukšums un papildinājums,  it kā viss universs ietilpst mūsu ķermenī.  Iekšējā dzirde ļauj noskaņoties uz iekšējā vieduma kluso balsi, kas vēlas runāt ar tevi no tava sirds centra. Iekšējā garša un oža ir, iespējams, grūtāk uztrenējama, lai ar to operētu tādā pat kapacitātē.

Pratyahara ir kā jauna valoda, kura ļauj tev komunicēt ar savu ķermeni pēc saviem noteikumiem.  Nevis kā intelekts, kas operē ar skaidrām loģikas un kārtības līnijām, ķermenis ir kā sajūtu, brīnumu un atklājumu labirints.

MĀJAS DARBS

–Ieejiet savā smalkajā ķermenī. Sēdiet 5 minūtes bez kustēšanās. Aizveriet acis un sajūtiet vieglo vibrāciju tieši zem savas ādas. Vediet savu prātu dziļāk, aiz muskuļiem un audiem, starp sava ķermeņa šūnām. Sāc ar galvas virzu un noskanē virzienā uz leju visu savu iekšējo ķermeni, esi uzmanīgs pret sīkajām detaļām un niansēm. Sajūti savu iekšējo pasauli.  Pēc tam, kad esi izgājis cauri visam ķermeni, atgriezies atpakaļ sirds centrā. Koncentrējies uz to. Tu vari sajust kā tava fiziskā sirds sitas, i emociju klātbūtni vai nebeidzamu dziļumu, kas runā ar tevi no sava klusuma. Paliec šeit 10 elpas.

– Kontrolē savas maņas. Katru reizi, kad tavs prāts pieķeras kaut kam ārējā pasaulē caur maņām, apzināti novirzi savu prātu uz smalko ķermeni.  Ja tu dzirdi kaut ko, kas piesaista tavu uzmanību, koncentrējies uz iekšējo dzirdi. Ja tu ieraugi kaut ko, kas piesaista tavu redzi, koncentrējies uz iekšējo redzi.  Pārdomā par šo maņu īpašībām, lai tava izpratne iziet ārpus apzinātības par objekta un kļūst par pašu apzinātību. Piemēram, tā vietā, lai koncentrētos uz to, ko tu dzirdi, pārdomā par dzirdēšanas dabu kā tādu.

–Izej cauri iekšējai pasaulei. Savas nākamās jogas prakses laikā, koncentrējies nevis uz vispārējām ārējām kustībām, bet atrodi vienu mazu vietiņu iekšējā ķermenī un virzi savu prātu tikai un vienīgi turp.

Šodienas pozas: Prasarita Padottanasana A, Upavistha konasana, Tittibhasana.

PRASARITA PADOTTANASANA A

Šī nolieciens uz priekšu ar platām kājām virza tavu prātu iekšienē un iedrošina orientēties uz iekšējo ķermeni.

Sāc Samasthiti. Ieelpā sper soli uz sāniem, aptuveni vienas savas kājas garuma attālumā. Šis attālums katram pielāgojams pēc auguma, kāju garuma un lokanības pakāpes.  Rokas uzliec uz vidukļa un izelpo.  Ieelpo, lai radītu vietu aiz kaunuma kaula. Izelpā noliecies uz priekšu.  Rokas novieto uz grīdas, plecu platumā, un plaukstu pirkstu novieto vienā līnijā ar pēdām.  Ieelpo. Lai radītu vēl vairāk vietas iegurnī, izelpā novieto uz grīdas, starp rokām,  galvas virsu.   Elkoņus novieto tieši virs plaukstu locītavām.  Skatienu vērs uz degungalu un koncentrē savu uzmanību iekšup. Ja nevari ar galvu aizsniegties līdz grīdai, ļauj tai brīvi karāties.  Paliec šajā pozā 5 elpas, ieelpā pacelies līdz pusei augšup, izelpā sasprindzini iegurni. Ieelpā celies augšup, rokas novietojot uz gurniem un atgriezies Samasthiti.

UPAVISTHA KONASANA

Uzmanības noturēšana uz iekšējo ķermeni ir ļoti būtiska, lai progresētu šajā pozā. Daudzi šajā pozā pārāk stipri piespiež sevi ātri ieiet pozā un tiek pie hamstringu traumām. Ja prāts būs iekšējās uztveres stāvoklī, tad prakse būs ne tikai droša, bet tu spēsi savu ķermeni arī dziedināt.

Sāc sēdus pozīcijā, kājas taisni priekšā. Ieelpā lēnām atver kājas V burta formā. Novieto plaukstas pēdu ārmalās. Pēdas izplet uz sāniem tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai rokas būtu taisnas. Radi tukšuma un plašuma sajūtu iegurnī, lai atbalstītu hamstringus un muguras lejas daļu. Izelpā noliecies uz priekšu starp kājām.   Nevelc neko ar rokām. Vispirms ar galvu pieskaries grīdai, tad deguns, zods un pašās beigās pleci un krūtis.  Nesteidzies, skaties uz savu degungalu. Paliec šeit 5 elpas. Ja tu nevari tik dziļi noleikties pozā, tad paliec, kur esi un ļauj rokām brīvi būt centrā.  Atrodi savu galējo pozas variantu, kas tev ir pieejams un paliec tajā. Ieelpā ķermeņa svaru pārnes uz vietu ķermenī starp sēžas kauliem un astes kaulu. Pacel kājas augšup.  Izstiep kājas uz sāniem, tik cik tavu plecu josta atļauj. Skaties uz augšu. Paliec šeit 5 elpas, tad izej no pozas.

TITTIBHASANA

Ļoti daudziem šī ir ļoti izaicinoša un grūta līdzsvara poza uz rokām, jo līdzsvars ir jāatrod vispirms iekšējā ķermenī.

Sāc pietupienā. Ar pēdām paej uz priekšu, un nostājies uz plaukstām. Ikru muskuļus novieto uz augšdelmiem, tik tuvu pleciem cik vien iesējams un noturi savu ķermeni starp augšstilbiem. Iegrimsti pozā dziļāk… spied plaukstas grīdā un iesaisti iegurni un vēdera apakšējos muskuļus.  Ieelpā nostabilizē plecu daļu, iztaisno rokas un cel gurnus augšup no grīdas. Iztaisno kājas, lai ieņemtu pilnu pozu.  Aktīvi augšstilbus virzi vienu tuvāk otram un cieši apņem savu ķermeni. Vēdera apakšējos muskuļus turi spēcīgus, sasprindzinātus, skatiens uz degungalu. Paliec šeit 5 elpas, tad lēnām saliec ceļgalus un apsēdies.