Indijā katru gadu pavasarī  notiek krāsu festivāls Holi, kad viens otru apmētā ar krāsainiem pulveriem. Krāsaini ir visi, gan cilvēki, gan lopi, gan ielas un mājas. Pats jaukākais, ka šo krāsu nav nemaz tik viegli izmazgāt ne no drēbēm, ne sejas. Kas es 2008.gadā devos savā pirmajā svētceļojumā pa Indiju, Holi festivāla laikā mēs bijām Bodgajā, vietā, kur Buda sasniedza apgaismību un mums kā tūristiem bija stingri pieteikts ārā no viesnīcas šajā dienā neiet, jo cilvēki kļūstot neprognozējami, bet kurš gan klausa tam, ko iesaka vecākie un gudrākie?  

No visas 30 cilvēku grupas, tikai mēs divi pa kluso izlavījāmies no viesnīcas, lai paskatītos, kas tas Holi tāds par zvēru ir un jāsaka, ka nav tik traki, kā sākumā šķiet, iespējams, man palīdzēja tas, ka biju izgājusi ielās kopā ar puisi, kurš būdams angļu džentelmenis visu lādiņus (arī man domātos ) uzņēmās uz sevis, tā nu es tiku tikai pie dažiem krāsas traipiem uz sejas, bet viņam gan vajadzēja ilgi sēdēt vannā, lai atgūtu dabīgo sejas krāsu. Šķiet vēl nedēļu viņš bija viegli rozā tonī.

Holi festivāls patiesībā nav tikai krāsu mētāšana, tas ir piedošanas laiks; posms, kas tiek dots visiem, lai dziedinātu attiecības un aizmirstu par strīdiem un nesaskaņām. Kaut kas līdzīgs kā mums Ziemassvētki, tikai Indijā to atzīmē ar skaļām dziesmām, bungošanu, un apmētāšanu ar krāsām un reizēm ūdens bumbām.

Šodienas tēma ir piedošana.  Šis samierināšanās vēstījums ir svarīgs solis sevis un savas dzīves  pieņemšanā kopā ar visiem ārkārtas trūkumiem; pazemīgs lūgums  būt mīlētam tāds kāds es un mīlēt savu pasauli tādu kāda tā ir.  Ja tu sevī turi kādas dusmas, aizvainojum vai upura lomu,  pajautā sev, vai esi gatavs atlaist to visu ar vienkāršu un spēcīgu piedošanu?

Uzticēšanās ir dāvana, kuru, ja tā ir atņemta vai uzskatīta par patstāvīgu, ir jānopelna atkal.  Lūdzot piedošanu vai piedodot, tu atver kanālu uz savu sirdi, kas ir pilna ar mīlestību.

Kad tu nolem jogu padarīt par savu garīgo praksi, tu apņemies dzīvot daudz mierīgāku dzīvi. Kopā ar citiem jogas praktiķiem, tu apņemies dzīvot dharmas dzīvi, kas balstās uz jogas morāli un ētiku.   Un tomēr, neskatoties uz pašiem labākajiem nodomiem, mēs visi pieļaujam kļūdas. Neskatoties uz saviem nodomiem, mēs netīšam kādu sāpināsim vai veiksim darbības, kas kādu sāpina. Kamēr mēs tiecamies būt mierpilni katru brīdī, neviens no mums nav pilnībā brīvs no emocionālās bagāžas.

No tradicionālās perspektīvas, jogs, kā garīgais meklētājs kultivē piedošanu par sev nodarīto, izejot no vēlmes būt brīvam no jebkādām negatīvām domām. Piedošana ir sevis mīlēšanas akts un pieņemšana un saprašana, ka turēšanās pie rūgtuma tikai dara kaitējumu pašam. Salabt ar cilvēku, kurš nodarījis pāri ir sekundāri, salīdzinot ar paša joga piedošanas aktu. Piedošanas spēks ir augstākais stāvoklis, kas ļauj mums palikt vienlīdzīgiem, mierīgiem, stabiliem, brīviem no dusmām un aizvainojuma un pietiekami spēcīgiem, lai neuzņemtos upura lomu.

Spēks un izturība, kas nepieciešams, lai to spētu, iespējams, ir lielākais pārbaudījums jogīša ceļā. Cik reizes tev ir jāpiedod? Tik reizes, cik tev ir nodarīts pāri. Tas pieprasa lielu spēku un ticību. Pats svarīgākais ir jāpiedod sev!

MĀJAS DARBS

–Piedod kādam. Kuram tu vari piedot, lai attīrītu savu pagātni? Negaidi, kad cilvēki atvainosies, lai atbrīvotos no rūgtuma sirdī. Sagatavo sevi saņemt atvainošanos, kuras, iespējams, nekad nebūs un atlaid emocionālo bagāžu, kas ir noglabāta tavā sirdī jau šodien.

–Piedod sev. Vai ir kaut kas, kas tev būtu jāpiedod sev? Izbeidz pārmest sev vakardienas kļūdas vai to izraisītās sekas. Ļauj pagātnes pieredzei darīt tev gudrāku un pazemīgāku. Pārstāj sevi nievāt un noniecināt. Piedod sev un atlaid to visu.

–Lūdz piedošanu.  Vai ir kāds, kuru tu apzināti vai neapzināti esi aizvainojis, sāpinājis? Ar pazemīgu sirdi, brīvu no gaidām, atvainojies, lai atbrīvotu sevi, taču neesi noskumis, ja otra persona to nepieņem vai neuzņem tevi ar atplestām rokām.

Šodienas pozas: Prasarita Padottanasana, Supta Padangusthasana, Salami Sarvangasana

PRASARITA PADOTTANĀSANA

Sāc Samasthiti. Ieelpā sper soli uz sāniem, aptuveni vienas kājas garumā. Šis attālums ir individuāli piemērojams, izejot no auguma, kāju garuma un lokanības. Rokas izvirzi uz sāniem.  Izelpā rokas savieno kopā sev aiz muguras, sakrusto pirkstus, iztaisno rokas. Ieelpo vēlreiz, radot vietu vēdera lejas daļā. Izelpā noliecies uz priekšu, ievelc vēderu  un laid plecus brīvi lejā. Plecus rotē uz iekšpusi un elpo dziļi, lai ieietu pilnajā pozā.  Pilna poza nozīmē to, ka galva ir uz grīdas, starp pēdām,  rokas nostieptas, plaukstas pie grīdas.  Nevelc, nestiep rokas pie grīdas ar varu, tā vietā atlaid, ļaujies pozai un pagarinies caur elpu. Sajūti iekšējo ķermeni. Paliec šajā pozā 5 elpas. Ieelpā lēnām celies augšup, kaunuma kaulu izvirzot uz priekšu. Izelpā rokas novieto uz gurniem.

SUPTA PADANGUSTHASANA

Apgulies uz muguras, iztaisno kājas, ievelc vēderu, saspied augšstilbus kopā, nostiep kāju pirkstgalus un rokas novieto uz gurniem. Līdzsvaro un stabilizē gurnus un iegurni. Ieelpā labo kāju pacel augšup, iztaisno un ar labo roku satver labo pēdu. Izelpā ar ķermeņa augšdaļu pacelies un ar pieri mēģini pieskarties labajam celim.  Sasprindzini kreiso kvadricepsu un kreiso kāju un pēdu nostiep pilnībā.  Paliec šeit 5 elpas.

Ieelpā apgulies atpakaļ uz muguras. Izelpā labo kāju virzi uz sāniem. Ļauj kustībai notikt pateicoties ārējai rotācijai labajā gurnu locītavā. Stabilizē kreiso iegurņa pusi, izvairoties no tā, ka kreisā puse ceļas augšup no grīdas. Tuvini labo pēdu grīdai.  Ļauj lai pēda tuvojas grīdai pateicoties rotācijai gūžas locītavā. Paliec šeit vēl 5 elpas. Ieelpā labo kāju noliec atpakaļ centrā, izelpā vēlreiz galvu un ķermeņa augšdaļu tuvini labajam celim. Ieelpā nolaidies zemē. Izelpā atbrīvo labo kāju un noliec uz zemes. Atkārto visu ar otru kāju.

SALAMI SARVANGASANA

Sāc guļus uz muguras, ieelpā pacel kājas augšup. Iesākumā kājas turi 90 grādu leņķī pret grīdu, pēc tam turpini celt kājas augšup, iesaistot iegurni, līdz kājas ir pilnībā taisnas. Nostiep pirkstgalus un izlīdzini ķermeni uz augšu.  Ar plaukstām atbalsti muguru. Ievelc vēdera lejas daļu un sasprindzini augšstilbu priekšpuses. Plecus spied grīdā un rotē uz iekšu. Pleci ir vienā līnijā ar elkoņiem. Zodu piespied krūtīm, kakla aizmugure pacelta no grīdas. Paliec šeit 15 elpas. Atbrīvo rokas un lēnām laid kājas lejā.