Laiku pa laikam, ir labi paiet maliņā un paskatīties uz savu dzīvi no cita skatupunkta. Kas sanāk, kas nē un kāpēc? Vai varu kaut ko mainīt?

Klīniskais psihologs Deivids Van Der Vonts (David van der Want) saka, ka uzdot pašam sev jautājumus ir ļoti noderīgi, lai gan lielākā daļa no mums nodarbojas ar to tikai kritiskos gadījumos. Turklāt, pārdomājot par savu dzīvi, mēs parasti novērtējam situācijai tikai kā labas vai sliktas. „Mana laulība ir garlaicīga”, „Ienīstu savu darbu…”

„Mēs ļoti bieži automātiski pieņemam, ka viss, kas mums ir patīkams, ir labs mums, bet no visa nepatīkamā ir jācenšas izvairīties,” saka psihologs. Patiesībā daudz kas no „patīkamā” mums var būt iznīcinošs, bet „nepatīkamais” reizēm mums daudz ko var dot. „Tumsā atklājas kaut kas, kas grib izrauties gaismā, kaut kas, kas spēj mūs pārveidot,” –saka Van Der Vonts.

Lai dzīvotu pilnvērtīgu, piepildītu dzīvi, ir ļoti svarīgi spēt paskatīties uz realitāti no dažādiem leņķiem, un no dažādu cilvēku skatupunktiem. Mūsu eksperti var palīdzēt jums labāk tikt skaidrībā ar 4 svarīgiem mūsu dzīves aspektiem.

PRIVĀTĀ DZĪVE

Pārskatot jūsu attiecības ar partneri, spēsiet labāk iepazīt paši sevi. Pamēģiniet tikt galā ar vecajām problēmām.

Pajautājiet sev:

• Ko es jūtu attiecībā pret savu tagadējo stāvokli (jebkurā stāvoklī -bez partnera, attiecībās, laulībā).
• Kas man patīk manī pašā manu attiecību robežās ar partneri?
• Kādi aspekti jūsu attiecībās jums rada diskomfortu? (nauda, sekss…)
• Vai esmu gatavs (a) rūpēties par partnera labsajūtu tajā pašā laikā neziedojot savu labsajūtu?
• Vai man patīk tas, kādu pāri mēs veidojam?
• Vai mēs ieklausāmies viens otra vajadzībās?

EKSPERTA VIEDOKLIS

Vai tiesa, ka attiecību veidošanas iemesls ir darīt sevi laimīgu? Klīniskais psihologs Deivids Van Der Vonts par to šaubās. Viņam attiecības ir spogulis. Mēs redzam kā kādi aspekti, kas ir mūsos, atspoguļojas partnerī, kā spogulī, un pēc tam mēs sākam mest ar akmeņiem pa šo spoguli, domājot „šīs attiecības mani neapmierina, jo viņš/ viņa…”

Tā vietā, lai novērtētu, cik daudz prieka un laimes jums atnes attiecības, vērtīgāk būtu pajautāt: „Kādā veidā šīs attiecības palīdz man labāk saprast personiskās dzīves ceļu – no kurienes es nāku, kur esmu tagad, un uz kurieni es dodos?”

Diskomforts ne vienmēr norāda uz to, ka ir problēmas. To var uzskatīt kā iespēju labāk iepazīt sevi un aicinājumu izpētīt jaunu teritoriju jūsu attiecību robežās. Neapmierinātība dod iespēju pārdomāt savu pieredzi no bērnības, kas atkal parādās. Pajautājiet sev: „Kas manī izraisa šo diskomfortu?” Sakoncentrējieties uz sevi, nevis uz kādu iedomātu trūkumu partnerī.  Pajautājiet sev: „Ko vai kuru man atgādina šis cilvēks? Kad man jau bija jāizdzīvo šādas vai līdzīgas emocijas?”

Pierastas situācijas, pat tik sāpīgas kā emocionāl partnera nepieejamība, dod komforta un drošības sajūtu, bet pārmaiņas var mūs biedēt. Pamēģiniet tikt vaļā no līdzīgiem šabloniem, kas visu laiku atkārtojas un pajautājiet sev: „Ko šī situācija runā par mani pašu? Kādu slēptu labumu tā man dod? Un kas būs, ja situācija mainīsies?”

„Jūs varat pārtraukt šīs attiecības tāpēc, ka jūtat neapmierinātību…bet, ja netiksiet skaidrībā ar visiem šiem jautājumiem, jūs riskējat nākamajā reizē saskarties ar tām pašām problēmām.” –saka Deivids Van Der Vonts.

Mūsu kultūrā ir pieņemts uzskatīt laulāto vienlaicīgi par vecāku, draugu, brāli vai māsu un grēksūdzes uzklausītāju. Patiesībā viens cilvēks nav spējīgs izpildīt visas šīs lomas. Ja kāds aspekts jūsu attiecībās liek jums justies neapmierinātam, pajautājiet sev: „Vai man vispār ir no partnera tas jāgaida?”

KO DARĪT?

Uzraksti sev vai partnerim atklātu vēstuli, bet nenosūtiet to. Rakstiet ar roku, tas palīdzēs piebremzēt automātiski galvā radušās domas. Vēstulē pamēģiniet atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: „Ko man šobrīd nozīmē mūsu attiecības?”, „Ko man patiesībā nozīmē manas sajūtas par pamestību, vientulību, uzmanības trūkumu, „gaisa jeb elpas trūkumu”?”

Apspriediet šīs problēmas ar partneri, izvairoties no apvainojumiem (tā vietā, lai teiktu „tu vienmēr…”sakiet „Es jūtu, ka”). Katrs no mums var piedāvāt savus veidus kā labāk apmierināt otra vēlmes un vajadzības (sarunāties citādāk? Plānot kopīgu laika pavadīšanu?). Ja jūs nolemsiet pārtraukt attiecības, dariet to apzināti. Pat, ja jūsu partneris ar savu uzvedību ir veicinājis attiecību izjukšanu, atzīsiet, cik daudz jums nozīmēja viņa klātbūtne jūsu dzīvē. Tas palīdzēs neatstāt neatrisinātas problēmas.

DARBS

Vai jūs apmierina šī brīža darbavieta? Vai nav pienācis laiks mainīt vietu vai kaut vai režīmu?

PAJAUTĀJIET SEV:

• Cik daudz laika nedēļā es veltu savam darbam, sociālai dzīvei, sev?
• Kas man bija svarīgākais darbā manas karjeras sākumā: atzinība, ienākumi, interese, radošais aspekts, līderība? Un kas ir svarīgāk dotajā brīdī?
• Kāda situācija manā karjerā motivēja mani vairāk par visu un kāpēc? Kāda situācija vairāk par visu ir likusi man zaudēt motivāciju un kāpēc?
• Kuri pieci aspekti man ir vissvarīgākie jebkurā darbā? Cik apmierināts es esmu dotajā situācijā katrā no šiem pieciem kritērijiem?

EKSPERTA VIEDOKLIS

„Darbs ir ļoti liela mūsu dzīves daļa. Neapmierinātība ar darbu var viegli pāriet uz citiem dzīves aspektiem, tāpēc ir ļoti svarīgi uzturēt pareizo balansu,’’ saka psiholoģe – konsultante Nanette Tredo.

Ja atbildot uz jautājumiem, jūs esat sapratuši, ka jūsu prioritātes darbā laika gaitā ir stipri mainījušās, ir nepieciešamas korekcijas. „Mūsu vērtības un prioritātes ar laiku mainās,”- skaidro Nanete Tredo. Piemēram, karjeras sākumā ambīcijas un kāre pēc naudas ir pilnīgi normālas. Taču ar laiku tam ir jāmainās vai jāieiet citā plānā, citādi sāks ciest citi jūsu dzīves aspekti – ģimene, attiecības ar draugiem.

Nav obligāti jāplāno pilnīga darba maiņa, pilnīgi pietiktu nomainīt vietu, amatu vai režīmu. „Iespējams, jūs apzināties, ka esat izauguši no šīs lomas, kuru dotajā brīdī izpildāt, un, ka tā neatbilst jūsu galvenajām personības vajadzībām, un tāpēc ir pienācis laiks virzāties tālāk,” saka Nanette Tredo.

Atceroties situācijas, kuras deva vai atņēma jums spēku, sakoncentrējieties uz savu karjeru, ne tikai uz neseniem notikumiem. „Rūpīgi pārdomājiet, kāpēc šīs situācijas ir jūs šādi ietekmējušas, ” uzsver Nanette Tredo. To darot pacentieties atdalīt problēmas, kas saistītas ar cilvēkiem, ar kuriem jums ikdienā ir jākomunicē darba jomā, un darbu kā tādu (jūsu prioritātes, radošais aspekts, apmierinātība ar darbu, statuss, alga). Pajautājiet sev: „Kas darbā mani iepriecina?”, „Kas man vēl ir jāiemācās, lai būtu vēl kompetentāks?”, „Ko es iegūstu no šī darba?” (Nauda? Atzinība?). „Kas man pietrūkst šajā darbā?” (komandas atbalsts? Neatkarība?) Saprotot, kas tieši jums pietrūkst pašreizējā vietā, jūs varat veikt konkrētas darbības.

Piemēram, ja jums ir svarīgi dot labumu sabiedrībai, varbūt jūs varat piedalīties savas kompānijas sociālajos projektos? Varbūt ir vērts padomāt par brīvprātīgo darbu labdarības organizācijā brīvdienās? Darbs var nest apmierinājumu, taču tikai darbs nespēs jums dot visu nepieciešamo.

KO DARĪT?

Aprunājieties ar kādu, kuram jūs uzticaties, tas var būt psihoterapeits, draugs, garīgais skolotājs. Apspriežot savu darbu ar citu cilvēku, jūs varēsiet labāk ieraudzīt savas vājās un stiprās puses un saprast, kas jums ir vajadzīgs laimei. Tieciet skaidrībā ar savu lomu darbā. Aprunājaties ar priekšnieku un palūdziet viņu precīzi uzskaitīt jūsu pienākumus, prasības un nepieciešamās prasmes. Noprecizējiet, kā tieši tiek novērtēta jūsu darba kvalitāte. Skaidra visu aspektu izpratne var iedot jums drošības sajūtu un apzinātību darba laikā.

Sāciet ar nelielām pārmaiņām. Piemēram, izejiet apmācību konfliktu risināšanā vai stresa vadībā vai pakonsultējieties ar ekspertu, kā pareizi ģērbties. Tas var palīdzēt jums atjaunot līdzsvaru.

Ja tamlīdzīga rīcība nepalīdz, pamēģiniet pakonsultēties ar psihologu, kas specializējas darba psiholoģijā.  Ja jūs plānojat radikālas pārmaiņas, ir vērts aprunāties ar kouču vai psihoterapeitu.

Jebkuras, pat vēlamas izmaiņas atnes stresu. Ja jūs spēsiet pareizi sagatavoties, tad veiksmīgi pārvarēsiet pārejas posmu un adaptēsieties jaunajā situācijā.

ATTIECĪBAS

Mūsu privātā vēsture ietekmē mūsu attiecības ar draugiem, radiniekiem un kolēģiem. Lai kaut ko mainītu, ir svarīgi atpazīt problēmas, kas nāk līdzi vēl no bērnības.

PAJAUTĀJIET SEV:

• Kādas attiecības ar radiniekiem, brāļiem un māsām man bija bērnībā? Vai es varēju izteikt savas jūtas?
• Kāds priekšstats parasti cilvēkiem rodas par tevi?
• Vai tas sakrīt ar jūsu pašu viedokli par sevi?
• Kādas kopējas tēmas patstāvīgi uzpeld manās attiecībās ar citiem cilvēkiem?
• Vai esmu apmierināts ar savu uzvedību attiecībās ar citiem (vai esmu gatavs uzklausīt, palīdzēt? Vai man ir tieksme nosodīt? Pakļauties? Apskaust?
• Kad es izsaku savu viedokli, vai apkārtējie ir gatavi mani uzklausīt un uztver nopietni?

EKSPERTA VIEDOKLIS

Mūsu skatījums uz dzīvi un pašiem par sevi formējas bērnībā, paskaidro klīniskā psiholoģe Ruta Encere (Ruth Ancer). „Pirmie mēneši bērna dzīvē var atstāt sekas uz visu turpmāko dzīvi. Ja par viņu rūpējas pienācīgā veidā, tas viņam iemāca to, ka pasaule ir droša, ” viņa saka. Taču, ja neesat tikuši aprūpēti pienācīgā veidā, ir ticams, ka jums būs grūti uzticēties apkārtējiem. Tas varēja notikt tad, ja, piemēram, jūsu māte cieta no pēcdzemdību depresijas un blakām nebija neviena, kas varēja viņai palīdzēt rūpēties par jums.

Ja bērnībā jūs esat novērojis destruktīvu uzvedību apkārtējos konflikta situācijās, tad, iespējams, pieaugušā vecumā, jūs vai nu centīsieties izvairīties no konfliktiem vai gluži pretēji, mīlēsiet skandalēties. Pēc Rutas Enceres vārdiem, tamlīdzīgas tendences bieži tiek pārnestas uz citām attiecībām.

Attiecības ar citiem ietekmē arī mūsu pašvērtējums. Ja ar to viss kārtībā, tad jūs neizdarīsiet tālejošus secinājumus par sevi tikai tāpēc, ka draugs aizmirsis par jūsu dzimšanas dienu. „Apzinieties, kādas idejas jums mēģināja iemācīt bērnībā ” – iesaka Ruta Encere. Ja jūs cietāt neveiksmi, vai apkārtējie pret to izturējās mierīgi? Vai arī pieprasīja jaunus sasniegumus? Bet varbūt tika pieņemts, ka jūs neesat spējīgs uz sasniegumiem?

Pacentieties atrast tās tēmas, kas patstāvīgi ietekmē jūsu attiecības ar apkārtējiem. Ja kāds vienu reizi ir jums uzkliedzis: „tu esi liels egoists!”, iespējams iemesls slēpjas personīgās problēmās. Taču, ja jums ir nācies to dzirdēt vairākkārt no daudziem cilvēkiem, visticamāk, problēma patiešām ir jūsos. Pajautājiet sev: „Kādas manas neapzinātās darbības izsauc tamlīdzīgu reakciju?”

„Ģimenē mēs iegūstam lomas un turpinām tās spēlēt pat tad, ja tas mums nes lielas ciešanas.  Pat ja attiecības pret mums no apkārtējo puses nemainās, mēs varam izmainīt savu reakciju uz šo attieksmi. Apzinieties kādu lomu jums iedalīja un padomājiet vai jūs tā apmierina. Ja patstāvīgi to ir grūti izdarīt, tad pakonsultējaties ar psihoterapeitu. ”

KO DARĪT?

Pacentieties maksimāli precīzi noskaidrot, kāds bija emocionālais klimats ģimenē, kurā jūs uzaugāt.

Izmainiet savu komunikācijas veidu un apkārtējo attieksme pret jums arī mainīsies. Izmantojiet frāzi: „Man šķiet, mēs par maz laika pavadām kopā,” nevis „Tev nekad nav laika satikties.”

Iemācieties aizstāvēt savas tiesības, cienot un neaizskarot citu tiesības.

Ja jūs normāli panesat kritiku, pajautājiet vairākiem cilvēkiem viedokli no malas, sakiet: „Es cenšos saprast, kā es izskatos citu acīs. Man liekas, es izskatos pārāk kautrīgs, agresīvs, nospiests utt. Tā ir taisnība?” Pacentieties maksimāli atklāti un mierīgi uzklausīt jebkuru iespējamo atbildi.

Pavadot laiku vientulībā, jūs varēsiet saprast savu īsto būtību un izmainīt savu dzīvi tā, lai iekšējais stāvoklis atbilstu ārējam un otrādi.

Pajautājiet sev:

• Vai jums ir komfortabli pašam ar sevi vienatnē? Vai jūs zināt savu patieso ES, kas ir apslēpts zem daudzām kārtām dažādu ieradumu un psiholoģisku aizsargbarjeru?
• Kāda ir jūsu dziļākā motivācija? Atzinība, nauda, rūpes par sevi, visu apkārtējo labums?
• Vai mani apmierina tas veidols, kādu es demonstrēju apkārtējai pasaulei? Tas esmu īstais es? Ja nē, kāpēc es baidos sevi parādīt tādu, kāds esmu? (Var nosodīt? Tas nav pieņemami?)
• Kā es rūpējos par sevi (ēdiens, šopings, pļāpas ar draugiem)? Cik daudz labuma vai ļaunuma tas man patiesībā nes?

EKSPERTA VIEDOKLIS

Lai dzīvotu pilnu dzīvi, ir jāatklāj savs patiesais Es. Klīniskā psiholoģe Kolinda Linde (Colinda Linde) saka, ka dzīvot pa īstam nozīmē būt tam, kas jūs patiesībā esat, nevis tādam kādu kāds cits vai jūs pats vēlaties sevi redzēt. Protams, ir jāievēro līdzsvars starp  mūsu pašu personīgo labsajūtu un citu cilvēku labklājību, taču , ja jūs nepārkāpjat citu tiesības, nekas netraucē jums būt pašiem.

Iesākumā pajautājiet sev: „Kas es esmu?” Kad jūs kaut kas uztrauc, pajautājiet sev: ”Vai tas mani apmierina?” Ja neapmierina, bet jūs neko nedarāt, sanāk, ka jūs neparādāt savu īsto seju.

Ir daudz vieglāk pieņemt lēmumu, ja varat godīgi pateikt: „Tas ir mans”, vai „Tas nav domāts man.” Piemēram, ja sirds dziļumos jums nepatīk viesības un lielas kompānijas, esot patiess, jūs varat uz īsu brīdi ieskriet pie draudzenes uz dzimšanas dienu un pēc tam iet prom, vai satikties ar viņu atsevišķi, nejūtot nekādu vainas sajūtu.

Saprotot, ko nozīmē jūsu patiesais Es, jūs varat novērtēt, kuri jūsu dzīves aspekti ar to harmonizē, bet kuri nē. Un kā to izmainīt. Pajautājiet sev: „Vai mani apmierina mana šī brīža dzīves telpa?”, „Vai man patīk mans apģērbs?”, „Vai es jūtos ērti savā ķermenī?”

Kolinda Linde iesaka rūpīgi pārdomāt atbildes uz šiem jautājumiem vairāku dienu garumā. Iespējams, jūs sapratīsiet, ka ir pienācis laiks pārtraukt valkāt tikai oranžo krāsu vai ir laiks mācīties tango.

Visiem no mums ir bailes, mēs mānām sevi un nepieņemam sevi tādu, kādi esam. Taču mūsu iekšējais viedais ES nekad nemelo. Tas pasaka mums, kādi mēs patiesībā esam, un kas mums ir vajadzīgs laimei. Stāsta Kolinda Linde.

KO DARĪT?

Sāciet rakstīt dienasgrāmatu. Nedēļas laikā katru dienu veltiet tam 15 minūtes laika. Dariet to klusumā. Sakoncentrējieties uz vienu jautājumu. Piemēram, vai man ir ērti būt pašam ar sevi vienatnē? Un pierakstiet savu izpratni par šo jautājumu. Atcerieties, ar ko jūs sarunājāties dienas laikā? Vai jūs bijāt kopā pats ar sevi? Kuros brīžos jūs nebijāt patiesi? Sastādiet sev reālistisku, soli pa solim plānu, lai atbrīvotos no kaitīgiem ieradumiem. Gribat sākt nodarboties ar sportu vai fizkultūru? Sāciet ar 1 nodarbību nedēļā un pakāpeniski palieliniet slodzi. Iemācieties kaut ko jaunu, ja jūtat, ka kādā no sfērām jūsu zināšanas nav pietiekošas, mācieties pie profesionāļiem. Piemēram, ja gribat labāk iemācīties uzņemt viesus, pierakstieties uz kulinārijas kursiem.

Avots:http://www.psychologies.ru/self-knowledge/smysl-zhizni/21-vopros-dlya-razgovora-s-samim-soboy/