Svarīgākais, ko mēs varam iemācīties no jogas ir nebēgt prom no savām sāpēm.  Tavas sāpes ir tavs lielākais skolotājs.   Skumjas atnes nopietnību, ilgošanos, taisnīgumu un līdzjūtību.  Šaubas var novest tevi pie pazemības, patiesas pārliecības par sevi un pat atgriezt pie nevainīguma.  Skumjās ir skaitums un grācija.  Tāpat kā ziema, ciešanu posmi ļoti bieži ir svarīgs posms mūsu izaugsmei, kas pārslēdz tavu iekšējo pulksteni uz laika zonu tuvāk tavai garīgai mājai.

Ja šobrīd tu piedzīvo ciešanas, nebēdz un nepadodies! Tā vietā roc dziļāk, ienirsti tajās un izdzīvo tās, sajūties ērti tajās.  Sadraudzējies ar savām asarām un ļauj tām būt par tavu skolotāju.  Ļauj jēgas meklējumiem kalpot par jaunu  garīgu mācību un saskati patiesību, kas atklājas caur pārbaudījumiem un ciešanām. Tā ir tur, noslēpusies aiz lietus lāses trausluma un sniegpārsliņas pilnības, tā visa apslēptā jēga ir tik vienkārša un reizē sarežģīta, perfekti pilnīga, bet mirdzoša tūkstoš mazos mīlestības gabaliņos.

Joga reizēm var būt sarežģīta un pieprasoša. Prakse liek tev sastapties ar savām sāpēm un neizlikties spēcīgam tad, kad esi vājš.  Atklāj savu patieso būtību bez izskaistinājumiem.  Neslēp neko un neatstāj neko prāta tumšākajos stūros.   Skaties skaidri cauri dzīves spogulim, kas atspoguļo tavas darbības, domas un darbus. Tās nav jogas pozas vai tehnikas, kas mūs atbrīvo. Joga ir pieredzes tilts.  Gara smalkums nav intelektualizējams, taču tas ir sajūtams caurs sirds kanālu.  Visbiežāk tieši sāpes un ciešanas ir tās, kas rada plaisu personības ārējā līmenī, lai ļautu garam spīdēt cauri.

Šodienas jogas tēma ir gars (purusa). Jogas ceļš ir kā transportlīdzeklis, lai sasniegtu un piedzīvotu savu patieso dabu vai purusa. Divtomija starp purusa (mūžīgs, pilnīgs gars katrā dzīvajā būtnē) un prakrti (materiālā realitāte) rada fundamentālo spēka cīņu jogīša kaujā. Ir izvēle starp mūžīgo un īslaicīgo, vienskaitli un daudzskaitli, nemainīgo un nepatstāvīgo, vienreizējo un to, kas atkārtojas. Tradicionāli, gan purusa, gan prakrti tiek uzskatīti par dievišķā radītu un mūžīgu. Kaut kur vēstures gaitā mēs pazaudējām pasaulē savu formas identitāti un funkcijas un aizmirsām sava tīrā gara būtību.  Attiecīgi, mēs aizmirsām, kas mēs patiesībā esam. Jogas prakse iemāca kā virzīt katru elpu savā praksē un galu galā katru lēmumu, izvēli savā dzīvē savā purusa identitātē.  Daudzos veidos, joga var tikt uztverta kā atmošanās.

Meklējot patstāvību prakrti pasaulē ir kā emocionāla un garīga akmens spārdīšana ar kājām.  Kad tu saproti, ka patstāvīga laime nav atrodama materiālajā pasaulē, tu saskatīsi arī to, ka tevi nedefinē tavi īpašumi vai sasniegumi ne uz jogas paklājiņa, ne nokāpjot no tā.  Labākā lieta par pasaules skumjām ir tas, ka tieši skumjas un sēras ir tas, kas ved tevi uz ilgošanos pēc patstāvīgas ES sajūtas un laimes, kas nekad neizbalē.  Joga iemāca tevi sēdēt kopā ar savām skumjām, jo tās mīkstinās tavu sirdi un veicinās pieredzi purusa pasaulē.  Ja tu definēsi sevi pēc pasaules materiālajiem labumiem, sasniegumiem, slavas un ego tu vienmēr gribēsi vēl un vienmēr meklēsi veidus kā šīs vēlmes piepildīt. Tu būsi izmisis un pazudis.  Bez tiešas purusa pieredzes tu apšaubīsi savu patieso vērtību un vienmēr jutīsiet tā it kā kaut kas trūktu.  Ironija ir tāda, ka tie, kas pret sevi ir visneiecietīgākie parasti ir visvērtīgākie.  Viņi vienkārši nespēj saskatīt to patiesību, kas ir redzama citu acīm. Tava vērtība ir iedzimta, tev nav jādara nekas, lai to nopelnītu, lai būtu mīlestības cienīgs. Tev tikai ir jāsaprot, ka identificējot sevi ar ārējo materiālo pasauli, tu nekad nebūsi laimīgs.  Sāpes un skumjas nav nekas jautrs, taču tās rada pamatu uz kura attīstīt ticību sev.  Tu esi vērtīgs nevis tāpēc, ka esi kaut ko sasniedzis vai izdarījis, bet tāpēc, ka tava patiesā daba slēpjas tavā garā.

MĀJAS DARBS:

–Reflektē. Pieņem savas skumjas un necīnies ar tām. Vienkārši novēro. Salīgsti mieru ar to, ko tu jūti.  Atceries grūtos laikus.  Kādu mācību tu no tā guvi un kā tas izmainīja tevi pašu, tavas vērtības? Ar atvērtu sirdi jautā, kāda ir tavu skumju un ciešanu mācība? Esi gatavs sadzirdēt atbildi un mācīties.  Kādas pārmaiņas tu veici šo atziņu rezultātā, kas nāca pēc ciešanu perioda?

–Domā par gara klātbūtni.  Vai esi kādreiz to sajutis? Iespējams tas bija klausoties mūziku, jogas laikā vai baudot mākslu?

–Atrodi savu garīgo motivāciju. Kas ir tā garīgā motivācija, kas vada visas tavas darbības?  Tā vietā, lai meklētu ārpus sevis, identificē sevi caur savu iekšējo pasauli, garu, dvēseli.   Tad ļauj tavām darbībām būt motivētām no šī avota.

Šodienas pozas Parsvottanāsana, Mukta Hasta Sirsāsana, Matsyasana.

PARSVOTTANĀSANA

Sāc Samasthiti. Elkoņus turi aiz muguras. Ja jūties ērti, saliec plaukstas kopā lūgšanu mudrā sev uz muguras. Ieelpā sper soli pa labi, starp pēdām nedaudz mazāks attālums kā vienas tavas kājas garums.  Sagriezies uz paklājiņa aizmuguri, kreiso pēdu sagriez 45 grādos, maigi rotējot kreiso gurnu uz ārpusi. Kreisais papēdis vienā līnijā ar labās pēdas vidusdaļu.  Ievelc nabiņu uz iekšu.  Izelpā noliecies uz priekšu. Sirds centru virzi pie kreisā ceļa iekšējās malas. Sadali svaru vienmērīgi starp abām kājām. Izvairies no pārlieku lielas muguras noapaļošanos, taču arī neveic muguras atliecienu. Ja vari ar galvu vai degunu pieskaries pie kreisā ceļa, ar zodu stiepjoties pie apakšstilba.  Skatiens uz degunu vai kreiso kāju. Paliec šeit 5 elpas.  Ieelpā pacelies augšup, rokas noturi pozīcijā un sagriezies uz otru pusi un veic pozu uz otru pusi. Paliec 5 elpas un atgriezies Samasthiti.

MUKTA HASTA SIRSĀSANA

Sāc četrrāpus.  Izelpā galvas virsu laid zemē sev priekšā, lai izveidotu trijstūri ar galvu un savām plaukstām. Pārliecinies, ka tieši tavas galvas plakanākā virsējā daļa ir pie grīdas.  Izvairies no rullēšanās uz pieres vai svara pārnešanas vairāk uz pakausi.  Stabilizē rokas un iesaisti plecus. Elkoņi ir tieši virs plaukstu locītavām un saliekti 90 grādu leņķī.  Izelpā iztaisno kājas un ar pēdām lēni ej pie savām rokām.  Ja jūti, ka ir grūti noturēt līdzsvaru vai pietrūkst spēka, tad paliec šajā sagatavošanas pozā 5 elpas un tad izej.

Ja tu esi gatavs iet tālāk, ieelpā virzi gurnus uz priekšu un pacelies augšup ar taisnām kājām.  Necenties ielekt vai ieiet pozā vispirms ar vienu kāju. Ja tev ir grūti iztaisnoties augšup, tad saliec ceļus un novieto tos padusēs, lai tiktu augšup.  Ja tu spēj noturēt un uzturēt labu līdzvsaru ar saliektiem ceļiem, tad lēnām mēģini kājas iztaisnot augšup.  Ievelc ribu apakšējo daļu uz iekšu, stabilizē plecu joslu, ievelc nedaudz astes kaulu, sasprindzini kvadricepsus un nostiep pirkstgalus. Skatiens uz degungalu.  Paliec šeit 5 elpas.  Izej no pozas tādā pat veidā kā iegāji tajā.  Atpūties bērnu pozā 5 elpas. Ievēro, ka šo pozu nav ieteicams pildīt ilgāk par 5 elpām, jo tai nav pārāk liela atbalsta lauka. Šī poza kalpo kā pamats daudzām citām advancētam roku stājām.

MATSYASANA

Sāc padmāsanā. Ja šī poza tev nav pieejama, tad iztaisno kājas un nostiep pirkstgalus.  Izmanto elkoņus, lai paceltu ķermeņa augšdaļu un izliektu muguru. Rullējies atpakaļ ar kaklu, lai galvas virsa būtu pie grīdas. Nabiņu ievelc iekšā. Ja tu esi padmāsanā, tad ar rokām saķer pēdas un iztaiso rokas. Ja ceļi jūtas ērti, virzi tos lēnām pie grīdas, taču izvairies no pārāk lielas slodzes locītavās. Ja tavas kājas ir taisnas, tad, tad rokas laid gar sāniem un elkoņus atbalsti uz grīdas. Skatienu vērs starp uzacīm, vietā, ko mēs dēvēt arī par 3 acs čakru.  Paliec šeit 8-10 elpas. Tad lēnām izej no pozas.