Viena no priekšrocībām dzīvojot ASV ir iespēja pirmajiem tikt pie “karstām” jogas grāmatām, kā saka, saņemt tās vēl kūpošas, tikko no tipogrāfijas pie sava nama durvīm. Kad amazonē meklēju jaunākās jogas grāmatas, izleca iespēja pasūtīt vēl tipogrāfijā esošo Kino Mac Gregor grāmatu “The yogi assiggnment. A 30 day programm for bringing yoga practice and wisdom to your everyday life.” Ko es darīju? Es, protams, nospiedu pre-order un ar pāris klikšķiem biju nodrošinājusi to, ka dienā, kad grāmata tika nodrukāta tā būs ceļā pie manis. Vai es iedziļinājos grāmatas būtībā pirms to pasūtīju? Protams, ka nē, jo man patīk sevi pārsteigt. 
Kad saņēmu grāmatu un sapratu, ka tā ir 30 dienu jogas izaicinājums, pie sevis nodomāju – “Kā tad! Lai es darītu kaut ko tādu? Varu iedomāties kādi akrobātiski triki tur būs jātaisa. Palasīšu un nolikšu plauktā.” Tā arī notika, vēl neatverot grāmatu, noliku to plauktā, jo vispirms bija jāpabeidz iesāktais romāns. Kad nākamajā dienā romānu pabeidzu lasīt un radās jautājums, ko tagad palasīt, vēl nezināju, ka pēc 24h stundām es pamodīšos ar šo trako ideju pieņemt 30 dienu jogas izaicinājumu. Pamodos un teicu sev: “Hei, iespējams tas ir tas, kas tev šobrīd ir vajadzīgs! Dari to! Nav nejaušība, ka šī grāmata nonāca pie tevis tieši tagad un vispār…, ja ne tagad, tad kad? :)”
Nekad mūžā neesmu piedalījusies nevienā jogas izaicinājumā, līdz šim mani lielākie izaicinājumi ir bijuši intensīvas budisma prakses, kā piemēram, Ņungnē. (Pirmajā dienā Ņungnē dienā nedrīkst ēst pēc pusdienām, drīkst tikai dzert, ir jāveic klanīšanās un jāskaita mantras. Otrajā dienā ir pilnīgs gavēnis (bez ēšanas un dzeršanas) un arī klusēšanas ievērošana, papildus klanīšanās un mantru skaitīšana, lūgšanas. ) Man šķiet neviens jogas izaicinājums nestāv tam klāt.
Vieglāks izaicinājums bija 8 Mahajānas solījumu pieņemšana uz mēnesi (atteikšanās no alkohola un citām apreibinošām vielām, melošanas, mūzikas klausīšanās, zagšanas, ēšanas pēc 12 dienā, seksuālām attiecībām, visu dzīvo būtņu (arī odu un mušu, :)) nogalināšanas, sēdēšanas/gulēšanās augstās gultās, krēslos. Arī atteikšanās no konkrētiem pārtikas produktiem zināmā mērā sākumā bija izaicinājums, līdz kļuva par normu. Ja paskatos uz visiem iepriekšējiem izaicinājumiem, tad šķiet, ka galvenais faktors, lai tie izdotos ir motivācija. Kāpēc mēs vispār kaut ko savā dzīvē darām? Ar kādu mērķi? Ja ir skiadrs mērķis, tad arī ceļš uz to ir vieglāks.
30 dienu jogas izaicinājums kopā ar Kino
Lai gan neesmu regulārs Aštangas jogas praktiķis un vairāk aprobežojos ar individuālo praksi mājās (yin joga, Tibetas joga, plūsmas joga utt.), dažādus Kino jogas video esmu skatījusies, bet pat neesmu domājusi par to, ka varētu pievērsties akrobātisko pozu izpildei un apgūšanai, jo galvā skanēja domas “Tas taču nav jogas mērķis”, “Kāpēc to vispār vajag? Lai spēcinātu savu ego?”, “Man pilnīgi pietiek ar tām praksēm, ko es ikdienā daru, kāpēc man vēl piebāzt galvu ar šitādām muļķībām?”, “Tāpat tu to nevarēsi…utt.” Tieši tādas bija arī pirmās domas, kad saņēmu šo grāmatu un izlasīju tās aprakstu – kāpēc? Mana atbilde bija: “Tāpēc, ka ir pienācis laiks pamēģināt kaut ko jaunu, izaicināt sevi un pārlēkt pāri savai astei, galu galā lai saprastu, kas tas jogas izaicinājums tāds ir. Lai varētu spriest par to, izejot no savas pieredzes. :)” Kad esi pārāk ilgi aizsēdējies savā komforta zonā, tad reizēm vajag iespert pašam sev pa pēcpusi, lai notiktu kāda kustība.
Mans plāns ir nevis izlasīt visu grāmatu un tad ķerties pie lietas, bet katru rītu izlasīt konkrētās dienas norādījums un tos mēģināt izpildīt, neskatoties, kas mani sagaida rīt. Dzīvot šodienā! Kā teiktu gudri vīri! Atstājot pārsteiguma momentu katrai dienai.
Manas prognozes par to, kas būs grūtākais šajā izaicinājumā? Pieņemt un akceptēt sava ķermeņa un prāta ierobežojumus, strādāt ar tiem un saprast to, ka ir pozas, kas man nepadodas un iespējams nekad nesanāks. Un, protams, atklāt savas vājās vietas ne tikai pašai priekš sevis, bet uzdrošināties tās parādīt arī citiem, īpaši tiem, kuriem šķiet, ka jogas skolotājs pavisam noteikti var ne tikai veikt visas akrobātiskās pozas, bet arī nostāvēt tajās mūžīgi. Iespējams, tā būs cīņa ar iekšējo perfekcionismu!
Nu tad aiziet! Lecam un laižam.
