Būt aizņemtam –vai tas nav mūsu šodienas galvenais uzdevums? Bieži vien mēs izvēlamies būt aizņemti, jo tas ir vienīgais veids kā mēs spējam nedomāt, nejust. Joga kā ceļš palīdz mums tikt galā ar šo aizņemtību prātā un apzināties, kas ar mums notiek, kas notiek mūsu prātā, kādas ir mūsu emocijas, kādas ir mūsu domas un rīcība. Tā vietā, lai automātiski reaģētu uz dzīves situācijām, mēs kļūstam apzinātāki un atpazīstam atstrādātus uzvedības/reakcijas modeļus. Pat, ja mēs vēl pilnībā nespējam kontrolēt savas emocijas, mēs tās atpazīstam un ievērojam rodamies. Šī patstāvīgā aizņemtība, jeb nemitīgā steiga un mūsu pārspīlētā fokusēšanās uz nākamā mērķa sasniegšanu ir tas, kas liek mūsu nervu sistēmai darboties pārslodzes režīmā, kas bieži vien līdzinās panikai.

Tik daudzi no mums ir tik ļoti pieraduši pie stresa un aizņemtības sajūtas, ka nemaz nespēj palikt mierā, nespēj pat pieļaut domu par relaksāciju un atpūtu, jo visu laiku taču ir kaut kas jādara, citādi tu nebūsi gana labs vai nekad nesasniegsi savu mērķi. Šādam mūžīgi aizņemtam un stresa pilnam prātam, nekad nekas nav labi, tas ir mūžīgi nepamierināts  un mēs iesprūstam pašizraisītā ciešanu un nepiepildītības aplī. Mēs iesprūstam Samsārā.

Samsāras aizņemtība notiek tad, kad mūsu darbības sakņojas mūsu Ego sajūtā par “es” un “mans”, baudu un sāpēm, pieķeršanos un nepatiku. Ego meklē patstāvīgu, mūžīgu laimi un baudu samsārā, kas ir mūžīgi mainīgs ciešanu pilns stāvoklis, un to neatrod.  Aizņemtība ir tas, kas palīdz mums apspiest un aizmirst to, ko mēs nevēlamies just – skumjas, depresiju, dusmas, aizkaitinājumu, sevis žēlošanu un nosodījumu, bailes. Taču tas viss paliek mūsu zemapziņā.

Fiziskas sūdzības, kā hroniskas sāpes, ievainojumu un traumas, kas atkārtojas vai citas sūdzības, kas pieprasa mūsu uzmanību ir viens no daudziem veidiem kā ķermenis internalizē nepārstrādātu stresu. Visbiežāk mūsu ego liek mums skriet tālāk, jo baidās no patiesības un sāpēm, kas uzglabājas salauztā sirdī.

Nav svarīgi, cik aizņemta ir tava dzīve un cik ātri tā griežas, tev ir iespēja veikt savas izvēles.. viss, kas tev jādara ir jāapstājas uz brīdī, lai ieelpotu, izelpotu cauri savām emocionālajām bruņām un būtu pietiekami drosmīgs, lai stātos pretī tam, no kā tu centies aizbēgt.

Lielākā daļa aizņemtības rodas no tukšuma sajūtas. Mēs cenšamies pierādīt sev, ka esam kā vērti.  Caur āsanu apgūšanu mēs cenšamies pierādīt arī citiem, ka esam uz kaut ko spējīgi, ka varam kaut ko sasniegt.

Tradicionālā jogas filozofija ir pretinde mūsdienu aizņemtībai.  Tā saka, ka tikai iemācoties pieņemt sevi pilnībā tādu kāds tu esi un savas būtnes un esības pilnību, ir iespējams atrast ilglaicīgu laimi un apmierinājumu,.  Piepildījums, kas nāk no šīs pilnīgās sevis akceptēšanas ir santosha. Santosha ir laime, kas nāk no iegrimšanas tajā patiesajā sevis izpratnē, kur tev ir viss, kas tev nepieciešams, kur viss ir labs un pilnīgs, un tev ir pieeja visas pasaules mīlestībai. Tā patiesībā ir vienīgā vieta, kas ir reāla.  Santosha ir spēcīgs prāts, kas ir brīvs no nedrošības,  kur tu atpūties pilnas sirds  un skaidra prāta pilnības gudrībā.

MĀJAS DARBS

• Praktizē Santoshu domās. Nākamreiz, kad ir situācija, kuru tu gribētu “raksturot” kā “labu” vai “sliktu” pamēģini atbrīvoties no jebkuriem prāta apzīmējumiem un saskatīt situāciju pašu par sevi, bez savu emociju piestiprināšanas.  Koncentrējies uz savu elpu aizskaitot līdz 10 un novēro el[u tās dabiskajā stāvoklī. Ļauj ieelpai būt ieelpai un izelpai būt izelpai.  Vienkārši novēro pieredzi un esi piepildīts ar to.  Neiesaisties situācijas novērtēšanā. Vienkārši apzinies to.
• Praktizē Santoshu savā pasaulē. Ir tik daudz lietu par ko būt aizkaitinātiem un neapmierinātiem mūsu ikdienā. Laikapstākļi, politika, cenu kāpums veikalos utt. Ir ļoti viegli ieslīgt mūžīgajā neapmierinātībā un burkšķēšanā. Tā vietā, lai atkal iesaistītos prāta bubināšanā, vienkārši pieņem notiekošo un samierinies.  Ja tu esi iestrēdzis sastrēgumā, tad atzīsti – esmu sastrēgumā, taču nevērtē to kā labi vai slikti.  Izvairies no situācijas apzīmēšanas, vienkārši esi tajā.
• Atceries “Man pietiek”. Koncentrē savu uzmanību uz savu sirdi. Vizualizē sevi piepildītu ar gaismu un ļauj šai iekšējai gaismai piepildīt savu ķermeni, kā pāri plūstošu strūklaku. Pasaki sev” “Esmu pilnīgs. Manis pietiek. Man pietiek.”

Šodienas pozas: Utkatasana, Utthita Hasta Padangusthasana, Bhujapidasana.

Utkatasana

Sāc Samatshiti paklājiņa priekšējā malā. Īkšķi kopā, starp papēžiem maza atstarpe. Iegrimsti gūžas locītavā un saliec ceļus. Iekšējās augšstilbu malas virzi kopā, sasprindzini kvadricepsus. Vēdera lejas muskuļus sasprindzini, lai pasargātu mugurkaulu un jostas daļu.  Ribas un ķermeņa augšdaļu stiep uz augšu, noturot gurnus vietā. Rokas iztaisno augšā uz griestiem un plaukstas spied kopā. Skatienu vērs augšup uz īkšķiem.  Paliec šajā pozā 5 elpas un tad atgriezies Samasthiti.

Utthita Hasta Padangusthasana

Šī, tāpat kā daudzas citas līdzsvara pozas, kad mēs mācāmies tās, ietver sevī iespēju krist. Izkrist no pozas, tas ir īsts izaicinājums mūsu Santoshai.

Sāc Samasthiti. Ieelpā saliec kreiso celi, pacel kāju un  ar pirkstiem apķer kreisās kājas īkšķi.  Kad tu esi atradis savu līdzsvaru, izstiep kāju uz priekšu. Kreiso gurnu virzi atpakaļ. Ja tu vari iztaisnot kāju un jūties ērti, tad pamēģini ar ķermeni tuvoties izstieptajai kājai, noliecoties uz priekšu.   Ja iztaisnot kāju ir grūti, tad noliekties uz priekšu nevajag. Vienkārši paliec pozā un strādā pie līdzsvara. Paliec 5 elpas. Ieelpā atgriezies ar ķermeni atpakaļ un izelpā to pašu kāju virzi uz kreisajiem sāniem.  Skatienu vērs uz labo/pretējo pusi. Ja nevari iztaisnot kāju uz sāniem, turi kāju saliektu.  Paliec 5 elpas.  Ieelpā kreiso kāju atgriez atpakaļ centrā un nostabilizējies pozā.  Izelpā ar ķermeni noliecies uz priekšu, krūtis virzot pie izstieptās kājas ceļa un gurnus virzot atpakaļ.  Ieelpā atgriezies atpakaļ. Turpinot turēt kāju taisni, atlaid rokas un novieto tās uz gurniem. Noturi 5 elpas. Atgriezies Samasthiti. Atkārto ar otru kāju.

Šīs pozas  pieprasa ļoti lielu lokanību un spēku, tāpēc tās iemāca mums pacietību. Praktizē santoshu atrodoties pozā tādā līmenī, kurā tev šobrīd ir ērti. Nedomā par vajadzību iet tālāk. Ja tu izkriti no pozas, zaudējot līdzsvaru, pieņem to un mēģini vēlreiz.

Bhujapidasana

Sāc suņa pozā ar skatienu lejup. Ieelpā ielec vai iekāp pie plaukstām, pēdas novietojot ārpusē. Saliec elkoņus un ceļus, lai augšstilbus nevietotu uz augšdelmiem.  Aktivizē un pacel augšā iegurni.  Pacel augšā arī pēdas. Apakšstilbus apliec ap rokām un sakrusto potītes.  Ja nevari izpildīt pozu līdz galam, palec tur kur tu esi un pieņem to.

Izelpā noliecies uz priekšu, novietojot galvu vai zodu uz grīdas sev priekšā, pēdas sūtot uz aizmuguri aiz rokām.  Paliec šajā pozā 5 elpas.

 Ieelpo, pacel galvu augšā un virzi pēdas atkal uz priekšu. Izelpo, atbrīvo potītes, pēdas novieto atpakaļ plauktu ārmalā un ielec Čaturanga Dandāsanā.

Pārdomas pēc ceturtās dienas

Reizēm mēs paši neapzināmies savu spēku un ķermeņa spējas. Daudzas no šīm pozām, kuras apguvu pēdējo 4 dienu laikā, es pildīju pirmo reizi. Kad skatījos uz bildi grāmatā man likās, nekad mūžā nespēšu neko tādu izdarīt. Taču, kad pamēģināju, tad sapratu, ka visi “varu” un “nevaru” ir tikai galvā. Galvenais ir saņemties un darīt! Ar katru reizi, izprotot arvien vairāk pozas tehnisko pusi, tā kļūst pieejamāka. Mēs pārstājam baidīties no neveiksmes un paliek vieglāk pieņemt neizdošanos. Kad tas notiek arī pati poza kļūst pieejamāka.

Svarīgākais  – ja kāda poza jums lieliski izdevās no rīta, tas nebūt negarantē, ka šo pozu varēsiet veiksmīgi izpildīt arī vakarā vai nākamajā dienā. Jogā nav garantiju, viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem.

p.s. Neceri, ka tavas bildes izskatīsies tikpat lieliski kā bildes grāmatā! Pieņem to!