Jogas žurnālos un grāmatās mēs esam pieraduši redzēt skaistus, lokanus ķermeņus, kas spēj izlocīties dažādos veidos. Advancētas āsanas, superslaidi ķermeņi, veselība, izturība, lokanums, apgaismība… ir galvenais, kas nāk mūsu prātos, kad dzirdam vārdu jogu. Diez vai kāds no mums domājot par jogu, iedomājas par meditācijas praksi, kas ir galvenais jogas atslēgas vārds. Skaistuma un perfekcijas kults, kas valda pasaulē, pieprasa arī no jogotājiem vienmēr būt formā, veseliem, smaidošiem, laimīgiem, pieņemot ka jogotājs kaut kādā mērā ir supercilvēks ar neparastām spējām. Tieši šo iemeslu dēļ daudzi pievēršas jogai, cerot par tādiem kļūt arī paši. Tad arī sākās vislielākās problēmas, jo realitātes un gaidas ir divas dažādas lietas. Lai izvairītos no šādas vilšanās, pirms iet uz jogu, cilvēkam būtu jāatceras par 4 jogas principiem, kas palīdzēs jogu izbaudīt, nekoncentrējoties un kaut kādiem mistiskiem rezultātiem.
SĀC KUR ESI
Atnākot uz jogas nodarbību, pirmais, ko cilvēki dara, ir novērtē blakusstāvošos. Ko un kā viņš dara? Cik lokans viņš ir? Ko viņš var un ko nevar? Automātiski ieslēdzas salīdzināšanas, kas jogu padara par pavisam „nejogisku” praksi. Neskatoties uz to, cik cilvēku ir telpā, joga tomēr ir ļoti individuāla prakse, kuras laikā uzmanība ir jāvērš uz sevi, nevis jākoncentrējas uz apkārt notiekošo. Tiekšanās ieņemt pozu līmenī, kam ķermenis vēl nav gatavs, var novest pie dažādām traumām, un ļoti ātri nogalināt jebkuru vēlmi nodarboties ar jogu. Tāpēc, lai jogas prakse būtu droša, ir svarīgi ieklausīties ne tikai ego balsī, kas liek iet uz priekšu un turpināt, bet bez cenšanās pierādīt sev vai citiem savu varēšanu, atrast to pozas līmenī, kurā labumu iegūst gan ķermenis, gan prāts. Kāda gan jēga, ja esat ieņēmis pozu, kurā nevarat elpot? Nekāda! Tāpēc, vairāk ne vienmēr it labāk! Mana pieredze rāda, ka atsevišķās pozās ieguvums ir daudz lielāks, ja to neizpilda maksimāli. Tāpat koncentrējoties tikai uz pozu advancētākajiem līmeņiem, reizēm grūtāk izpildāmas ir tieši tās vienkāršākās pamatāsanas, ar kurām būtu jāsāk. Tāpēc ir svarīgi nelēkt uz augšu izlaižot pakāpienus, bet iet lēnām un pakāpeniski, jo izlaistais vienalga kādā brīdī būs jāatgūst. Lai spētu to izdarīt, jogotājām ir jākultivē pacietība.
PACIETĪBA
Viens no jogas prakses atslēgas vārdiem, kas raksturo tās dziļāko būtību. Darbam ar savu prātu, mums nav vajadzīgs nekas. Tikai pacietība. Pacietība uzsākt, noturēties, turpināt. Savās nodarbībās es bieži saku – iemācieties nodalīt sevi no apkārtējās pasaules un ārējiem šķēršļiem praksē, jo pat tad, ja tie visi pazudīs, jums vēl būs jātiek galā ar iekšējiem prakses šķēršļiem, kas rodas mūsu prātos. Kad es pirmo reizi uzsāku meditācijas praksi (tas notika tālajā 2006.gadā Budisma Centrā Ganden, miera ielā Rīgā), mūsu meditāciju ik pa brīdim papildināja garām braucošā tramvaja skaņas. Atceros, kāds iekšējais dialogs manī norisinājās toreiz…sākot ar to, ka nodarbojos ar pilnīgi muļķīgām lietām un izšķiežu savu laiku, kā arī apšaubīju to, ka tāda meditācija vispār ir iespējama. Taču šobrīd, tie vārdi, kurus tobrīd mums teica Budisma skolotājs, ir kļuvuši arī par manu prakses moto: Ja tu iemācīsies meditēt starp lielpilsētas trokšņiem un apkārtējiem šķēršļiem, tad varēsi meditēt jebkur. Un tā izrādījās taisnība. Kad mēs iemācāmies atdalīties no ārējās pasaules un koncentrēties uz procesiem iekšpusē, tad mums ir vienalga, kas notiek mums apkārt. Ja būsiet pieraduši tikai pie komforta, tad kādā brīdī dzīve var izrādīties ārkārtīgi grūta. Taču, kurš gan mūsdienās ir gatavs atteikties no komforta? Pacietības izkopšana ir panākumu pamatā. Ne tikai meditācijā un jogā, bet ikvienā dzīves sfērā, tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi nevis darīt kaut ko ķeksīša pēc, bet izbaudīt pašu procesu. Tajā brīdī, kad to spējam, esam ieguvuši stabilitāti. Ne tikai fiziskajās jogas pozās, bet arī prātā.
STABILITĀTE
Kad atbrīvosies prāts, atbrīvosies arī ķermenis – ir mans mīļākais teiciens jogā. Vislielākais sasprindzinājums patiešām ir mūsu galvās, tāpēc, kamēr neapturēsim domu karuseli, nekāda joga nesanāks. Arī veicot āsanas to var redzēt, tiklīdz kā ejam pāri savu spēju robežām, ķermenis sāk drebēt, trīcēt no pārslodzes, signalizējot, ka ir īstais brīdis iziet no pozas vai modificēt to. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka muskuļu pārslogošana un sevis izdzīšana līdz pilnīgam bezspēkam nav jogas mērķis un uz rezultātu neved. Stabils ķermenis, stabils prāts, stabila elpošana ir 3 jogas vaļi, kurus būtu jāņem vērā uzkāpjot uz jogas paklājiņa. Protams, tas nenozīmē, ka pie pirmajām grūtībām jāatkāpjas, nē! Tas nav aicinājums slinkot un darīt visu pavirši, tas ir aicinājums būt apzinātiem un izaicināt sevi uz jauniem sasniegumiem nevis lai pierādītu blakus stāvošajam kaut ko, bet lai izbaudītu jogas rezultātus un ietekmi uz savas ādas. Tajā brīdī, kad to spējam, spējam arī izbaudīt!
IZBAUDI
Pēdējais un pats galvenais ir IZBAUDĪT! Ir svarīgi izbaudīt ne tikai jogas pēcefektu, bet arī pašu jogas procesu. Nekoncentrējies uz to, ko tu nespēj, bet izbaudi to, ko tu vari. Vizuālais jogas aspekts ir mazsvarīgs, ja tu nespēj izbaudīt to, ko dari. Gūsti prieku un tad arī tava jogas prakse patiešām padarīs tevi par laimīgāku cilvēku.
