Vīriešiem un sievietēm ir viens veselīga un harmoniska auguma fiziskais rasējums, tomēr starp dzimumiem pastāv būtiskas atšķirības (ne tikai acīmredzamās), un, tās ievērojot, jogas prakse kļūst daudz vērtīgāka un jums tuvāka.

Sievietēm ir patstāvīgi fiziski un emocionāli jāpielāgojas ķermeņa un dzīves lomu pārmaiņām. Mums mainoties – ne vien mēnesi no mēneša, bet arī pusaudžu gados, grūtniecības laikā, bērna barošanas un citos posmos – , vajadzētu mainīties arī jogas praksei, lai tā sniegtu maksimālu atbalstu.

Dziļa saikne ar to, kas notiek esošajā mirklī – neatkarīgi, vai jums šī pieredze patīk vai nē – , dara jogas praksi autentisku un pārmaiņas rosinošu. Tā ir autentiska, jo mēs godīgi reaģējam uz sava ķermeņa vajadzībām, nevis vadāmies pēc ego vai bailēm, savukārt pārmaiņas rosinoša, jo sākam no vietas, kur atrodamies, nevis iedomājamies sevi esam, līdz ar to varam tikai augt.

AR KO ATŠĶIRAS SIEVIETES ĶERMENIS?

1.ZEMĀKS GRAVITĀCIJAS CENTRS

Sievietēm ir platāki gurni, līdz ar to gravitācijas centrs atrodas iegurnī, nevis krūškurvī kā vīriešiem. Tas ietekmē pozu izpildi, piemēram, līdzsvara pozas uz rokām (vārnas pozu, stāju  uz galvas) un atspiešanās pozu (čaturanga dandāsana), jo mūsu gravitācijas centrs atrodas tālāk no atbalsta, šajā gadījumā rokām. Līdz ar to šī pozas var šķist grūtas un mēs tās izlaižam, maldīgi domājot, ka vainojams roku spēka trūkums.

Izmēģiniet: Vairāk strādājiet ar kājām (lai sajustu kāju muskuļu darbību, novietojiet starp augšstilbiem paliktni). Tas sadala svaru, lai mēs varētu izpildīt arī šīs pozas un izbaudīt to labvēlīgo iedarbību.

2.PLATĀKI GURNI

Vīriešu augšstilbu kauli atrodas tuvāk un taisni savienojas ar gurniem, turpretī sievietēm augšstilbi ir novietoti platāk un savienoti ar iegurni ieslīpi. Tas nozīmē, ka var būt grūtāk panākt pareizu stilbu iekšpuses pozīciju tādās uz priekšu vērstās pozās kā intensīva rumpja stiepšana (pāršvotanāsana) un kareivja poza I, un pozās, kas ietver noliekšanos uz priekšu sēdus, ja veicam to tradicionāli ar kājām kopā.

Izmēģiniet: Šajās pozās novietojiet pēdas gurnu platumā, lai panāktu pareizu stilbu iekšpuses pozīciju (stilba iekšpuse uz iekšu, cirkšņu iekšpuse atpakaļ un uz āru). Tad stiepiet astes kaulu uz leju un turiet stabilu gurnu ārpusi. Tas rada līdzsvarotu kāju, iegurņa un muguras pozīciju, kas piešķir vieglumu iekšējam ķermenim.

3.MAZĀKA MUSKUĻU MASA

Tā ir daļēja priekšrocība. No vienas puses, mums ir plašāka kustību amplitūda, jo to neierobežo sasprindzinājums vai masīvi muskuļi. No otras puses, nevaram paļauties uz dabisko mukuļu atbalstu, lai saglabātu stabilas un veselas locītavas. Turklāt hormonālās pārmaiņas menstruāciju, grūtniecības un bērna barošanas laikā mīkstina saites, kas balsta locītavas un novecojot muskuļi mēdz atvirzīties no kauliem.

Izmēģiniet: Aktivizējiet muskuļus, lai tie atrastos tuvāk kauliem, vairāk virziet rokas un kājas uz ķermeņa centru. Tas iesaista un stabilizē muskuļus un locītavas, lai pēc tam mēs varētu droši stiepties arī prom no centra, vienlaikus bez pūlēm plēšot arī savu iekšējo ķermeni.

4. KRUSTA KAULA UN ZARNUKAULA LOCĪTAVA

Sievietes cieš no krusta kaula un zarnkaula locītavas sāpēm aptuveni 8-10 reizes biežāk nekā vīrieši. Krusta kaula un zarnkaula locītava, kas sastāv no saitēm, kuras saista krusta kaulu (plakanu apvērsta trīsstūra formas kaulu pie muguras pamatnes) un iegurni, nav paredzēta izvērstām kustībām, jo tās galvenā funkcija ir nodrošināt stabilitāti. Tā kā sievietēm ir platāki gurni, ikdienas darbības, piemēram, iešana, šajā locītavā rada vairāk kustību nekā vīriešiem. Platāks iegurnis nozīmē arī to, ka locītavas ir seklākas, tātad pie iegurņa turas mazāka krusta kaula daļa.  Papildus minētajam, hormonālās pārmaiņas noteiktā mēneša posmā padara saites mīkstākas, līdz ar to šī locītava gandrīz vienmēr ir jūtīgāka un ievainojamāka. Joga palīdz spēcināt balsta muskuļus, un noteiktas pozas var novērts krusta kaula un zarnukaula locītavas sāpes.

Izmēģiniet: Vienkārša atliekšanās, piemēram, siseņa, čūskas un loka poza, spēcina muskuļus, ja tiek pildītas pareizi (augšstilbi vērsti uz iekšu, sēžamvietas muskuļi ir stingri un astes kauls virzās prom no krusta kaula)

Esiet piesardzīgas vērpes pozās un pozās, kas ietver noliekšanos uz priekšu. Tās galvenokārt ir mugurkaula kustības, tomēr, ja aizmirstam par iegurni, visa slodze gulstas uz krusta kaula un zarnkaula locītavu, kas atrodas starp tiem. Risinājums tāpat kā iepriekš ir pareiza kāju darbība, lai augšstilbi ir stingri un noliekšanās vai griešanās kustība tiek veikta gurnos, tā aizsargājot locītavu.

5. DZIMUMORGĀNI

Tas kā turam vēderu, ietekmē, cik efektīvi darbojas mūsu reproduktīvie un gremošanas orgāni. Mūsu kultūrā daudzas sievietes sapņo par plakanu vēderu un gandrīz patstāvīgi ievelk vēdera muskuļus. Arī stress, bailes un trauksme var izpausties kā vēdera muskuļu sasprindzinājums. Diafragmas un vēdera (arī rīkles) sasprindzināšana ļauj mazāk just, tāpēc tā nereti ir automātiska reakcija, kad sakaramies ar spēcīgām emocijām.

Vairums no mums pat nenojauš, cik sasprindzināti esam, jo jūtas nošķirtas no šīs ķermeņa daļas. To var izraisīt iekšējā trauma vai vienkārši dzīve kultūrā, kurā ķermenis tiek uzskatīts par svešu un reti apmeklētu planētu!

Viss minētais pasliktina asinsriti uz šiem būtiskajiem orgāniem un var izraisīt neauglību, menstruāciju un gremošanas traucējumus. Lai gremošanas un reproduktīvā sistēma darbotos veiksmīgi, tiem jābūt izstieptiem un mīkstiem, nevis savilktiem un stingriem, bet balsta muskuļiem – gariem un spēcīgiem, nevis pastāvīgi sasprindzinātiem. Joga māca pozas, kas var šajā ziņā palīdzēt.

Izmēģiniet:

Neitrāls iegurnis: stāvēšana tā, lai iegurnis nav izvirzīts ne atpakaļ, ne uz priekšu nodrošina, ka orgāni atrodas pareizā stāvoklī. Tad vēdera muskuļi var pildīt tiem paredzēto uzdevumu un palīdzēt elpot, stabilizēt iegurni, saturēt orgānus un veicināt rumpja stabilitāti un kustības.

Elpojiet ar vēderu. Psiholoģiskā līmenī joga mudina atbrīvot gan labās, gan sliktās izjūtas, līdz ar to mums ir mazāk jāsatur sevī, slēpjoties ar saspringtiem, stingriem muskuļiem. Turklāt mēs mācāmies uzņemt (vai vismaz atzīt) jebkuru pieredzi savā ceļā. Pievēršot uzmanību vēderam ar elpošanas, stiepšanās un spēka paņēmieniem, mēs pamazām iepazīstam šo ķermeņa zonu. Tas ir pirmais solis tālajā sevis pieņemšanas ceļā, kura kulminācija ir atbrīvošanās no izkropļotā sevis priekšstata, pie kā izmisīgi turamies, un prieks par sevi tādām, kādas esam.

Teksts: Viktorija Vudhola, Džonatans Setins, Joga Ikvienam.

Foto: http://entertainment.desktopnexus.com/wallpaper/1617019/