Eksistē pieci normāli ķermeņa procesi, kurus var izjaukt vai pārslogot slikti ēšanas ieradumi, stress un nepareizs dzīvesveids, un rezultātā iestājas disfunkcija. Šie procesi ir saistīti ar gremošanu un izvadīšanu, iekaisuma reakcijām, tā saukto oksidāciju, kas ir metabolisma daļa, kā arī ar organisma skābju/ sārmu līdzsvaru un hormonu mijiedarbību.  Jaunībā viss notiek bez aizķeršanās, taču, cilvēkam kļūstot vecākam, var uzkrāties stresa faktori, un tas paātrina novecošanos.

Tā kā visi šie procesi ir saistīti, problēmas, kas rodas vienā no tiem, var negatīvi ietekmēt vēl kādu procesu vai ierosināt tajā kompensējošu reakciju. Piemēram, kūtra zarnu darbība var novest pie resnās zarnas iekaisuma, nesagremotā ēdiena rūgšanas un kavētas toksisko atkritumproduktu izvades.  Tas savukārt padara šūnas skābas un pastiprina brīvo radikāļu radītos bojājumus (oksidācija). Laikam ejot, tiek negatīvi ietekmēts arī hormonu līdzsvars – šis ir tikai viens piemērs, kā pieci procesi ietekmē novecošanu.

Ja problēmas atstāsiet novārtā, simptomi var kļūt hroniski. Iespējams, ka jūs piemeklēs galvassāpes, spēku izsīkums vai sāpes muskuļos un locītavās. Jūsu āda var kļūt grumbaina, bet entuziasms un spēja izjust baudu – sabrukt; tad var šķist, ka jau esat vecs, ali gan jums ir tikai 35 gadi. Uzturs ir ļoti svarīgs, lai no jauna līdzsvarotu šos piecus procesus. Mēs esam tas, ko ēdam!

1.Izvadsistēmas darbības apsīkums

Atjaunināšana nav iespējama bez labi funkcionējošas gremošanas sistēmas. Gremošanas trakts kalpo kā ķermeņa dzinējs: tajā nonāk ēdiens, no kura tiek iegūtas uzturvielas, bet atlikušie atkritumi tiek kārtīgi sapakoti un izvadīti pa otru galu ārā.

Lai pārbaudītu, cik ātri apēstais iziet cauri jūsu zarnu traktam, 2 stundas pirms gulētiešanas apēdiet 5-10 g aktīvās ogles. Pārbaudiet, pēc cik ilga laika jūsu izkārnījumi kļūs melni. Ideālā gadījumā tam jānotiek pēc 12-24 stundām. Ja šis laiks ir ilgāks, tad zarnas ir kūtras. Ja viss notiek ātrāk par 12 stundām, jūs zaudējat pārāk daudz uzturvielu.

KŪTRAS ZARNAS, ĀTRA NOVECOŠANA

Ja gremošana kļūst kūtra vai attīstās aizcietējums, aknas, nieres, zarnas, āda un plaušas tiek pakļautas papildus slodzei, radot novecošanu veicinošu vidi. Āda, mati, nagi, muskuļi un kauli vairs nesaņem pietiekami daudz uzturvielu. Savukārt tas izraisa galvassāpes, nejaukas izmaiņas ādā, hronisku nogurumu, enerģijas trūkumu, augstu holesterīna līmeni un depresiju. Tādēļ izvadsistēmas darbības apsīkums ir vissvarīgākais novecošanas process, no kura ir jāizvairās.

Lūk, četri pamatprincipi, kāpēc ir svarīgi, lai zarnas darbotos, cik labi iespējams.

1. Gausa izvadsistēmā izraisa atkritumproduktu uzkrāšanos, veicinot baktēriju vairošanos un papildu hormonu sekrēciju, ar ko būs jātiek galā aknām. Ja ir arī slikts uzturs, stress un tiek lietotas antibiotikas, var tikt izjaukts zarnu mikrofloras līdzsvars. Zarnās pārmērīgi savairojas raugi, piemēram Candida, kas veido toksiskus blakusproduktus, un arī tie ir jāpārstrādā aknām. Galu galā aknas vairs nepšej tikt galā ar visiem uzdevumiem un organisms arvien mazāk spēj pretoties novecošanai.

2. Kūtras zarnas neļauj ķermenim saņemt pietiekami daudz uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu. Mati un nagi kļūst plānāki un lūst, āda izžūst un zaudē tonusu, acis šķiet piebirušas ar smiltīm, kļūst dzeltenas un var sākt sāpēt, vaigi nokarājās; var palielināties ķermeņa svars un pazemināties enerģijas līmenis. Jūs sākat izskatīties un justies vecāks.

3. Veselīgas zarnas ļauj uzturvielām šķērsot zarnu sienas, vienlaikus aizturot kaitīgos atkritumus. Taču, ja zarnas nespēj veikt savus uzdevumus, atkritumi uzkrājas locītavās, muskuļos un citos audos – veidojas tā sauktais „cauro zarnu sindroms”. Imūnsistēma uzbrūk šiem atkritumiem, un tā sekas var būt sāpes locītavās un muskuļos, artrīts, pinnes, ekzēma un vispārējs savārgums.

4. Apmēram 70% imūnsistēmas atrodas zarnu traktā, tāpēc kūtras zarnas var to pārslogot, neļaujot darboties pareizi, un jums biežāk var attīstīties infekcijas un tādi traucējumi kā pārtikas alerģijas un nepanesamība. Šādā gadījumā pašsajūta un spēja pretoties stresam pavājināsies, bet novecošana paātrināsies.

VAI JŪSU ZARNAS IR PĀRSLOGOTAS?

Ja tā ir, jums, iespējams, ir:

• Vēdera uzpūšanās, atraugas un slikta elpa;
• Pārmērīga gāzu veidošanās (vairāk par 15 reizēm dienā);
• Asas sāpes vēderā, grēmas, skābes atvilnis, gremošanas traucējumi;
• Migrēna un galvassāpes;
• Čūlainais kolīts, kairināts zarnu sindroms, divertikulīts, aizcietējumi, caureja;
• Sekundāri simptomi: pinnes, artrīts, ķermeņa smaka, hronisks nogurums, saaukstēšanās, ekzēma, smalkas rievas uz pieres, migrēna un galvassāpes,  pārtikas alerģija, psoriāze.

KĀDAI IR JĀBŪT VĒDERA IZEJAI?

Vesela cilvēka izkārnījumi ir līdzīgi gludiem banāniem ar vienu nosmailinātu galu. Zaķa spirām vai pingponga bumbiņām līdzīga forma liecina, ka tie ir uzkavējušies zarnās pārāk ilgi. Cilvēki nereti pat nenojauš par aizcietējumiem, īpaši, ja vēders iziet katru dienu. Taču, ja fekālijas ir cietas un grūti izspiežamas, iespējams, jums ir aizcietējums. Citas uzskatāmas pazīmes ir garas horizontālas rievas uz pieres un maisiņi zem acīm. Uzspiediet vēderam kreisajā apakšējā pusē blakus gurna kaulam –tieši tur resnajā zarnā veidojas izkārnījumi, un nepatīkamas sajūtas/ uzpūšanās/ gāzes bieži liecina par kūtru izvadsistēmas darbību.

ZARNU SAISTĪBA AR GARASTĀVOKLI

Gremošanas sistēmā ir vairāk neironu nekā muguras smadzenēs un vairāk neiromediatoru nekā galvas smadzenēs. 90% seratonīna tiek saražotas tieši zarnās, tāpēc kūtras zarnas ietekmē arī garastāvokli un emocionālo labsajūtu. Sakārtojot zarnu darbību, cilvēks kļūst stiprāks un apmierinātāks ar dzīvi.

2. Iekaisums

„Vecums ir prāta vara pār miesu: ja prāta trūkst, arī no miesas nav nekāda labuma.”

Iekaisums ir strauja un dabiska mūsu organisma reakcija uz ievainojumu, alerģiju vai infekciju – tiklīdz ādu caurdur skabarga, sākas iekaisuma reakcija, kam jūs ir jāaizsargā. Taču, cilvēkam novecojot, šīs ikdienišķās reakcijas var kļūt pārspīlētas – zinātnieki ir izveidojuši terminu „iekaisīgs”, lai apzīmētu hronisku, tātad ilgstošu, nelielu ķermeņa iekaisumu.

Pētījumi rāda, ka iekaisums ir viens no galvenajiem grumbu un muskuļu zuduma cēloņiem, un tieši iekaisums veicina iekaisīgas zarnu slimības, reimatoīdo artrītu, diabētu, insultu, vēzi un Alcheimera slimību. Taču kā gan ķermeņa dabiskā aizsargreakcija var radīt tik smagas sekas? Viss notiek ļoti vienkārši. Iegriezums pirkstā vai saaukstēšanās vīruss ķermenī ierosina notikumu kaskādi, tā saukto iekaisuma reakciju. No ārpuses būs manāms pietūkums un apsārtums, būs jūtamas sāpes, taču aiz tā visa stāv baltie asinsķermenīši, kas novērš apdraudējumu; tad iekaisuma reakcija tiek atslēgta un sākās audu atjaunošanās. Problēmas rodas, ja iekaisuma reakcija nebeidzas pilnībā un ķermenis paliek iekaisis. Aktivizētās imūnsistēmas šūnas cirkulē asinsritē, izraisot izmaiņas gan molekulārajā, gan šūnu līmenī, un tas viss var ļoti noslogot organismu. Kairinātāji, piemēram, pārtikas piedevas, sadzīves ķīmija, vai stress, var sākt ierosināt pārmērīgas iekaisuma reakcijas.

Imūnsistēmai zaudējot līdzsvaru, šie procesi strauji pieņemas spēkā, un rezultāts ir infekcijas, alerģijas, ādas kvalitātes zudums un citas novecošanas pazīmes. Turklāt dažreiz imūnsistēma uzbrūk veseliem audiem, izraisot autoimūnās slimības, piemēram, reimatoīdo artrītu. Tieši tādēļ veiksmīga atjaunināšana ir iespējama tikai tad, ja tiek mazināts iekaisums.

Dažas sievietes ar sāpēm locītavās un citiem iekaisuma simptomiem pirmo reizi saskaras menopauzes laikā, rīkoties estragona līmenim. Produkti, kuros ir daudz augu estrogēna ( pupas, sēklas, lapu dārzeņi un pilngraudi) palīdzēs dabiski mazināt iekaisumu.

VAI JŪS CIEŠAT NO IEKAISUMA?

Hroniska, neliela iekaisuma gadījumā var attīstīties:

• Alerģijas/ pārtikas produktu nepanesība, pinnes, ekzēma, nātrene un citi izsitumi;
• Caureja, kolīts, gļotas izkārnījumos;
• Sausas acis, vājums, gāzes un gremošanas traucējumi;
• Smalkas rievas pierē;
• Ēšana naktīs
• Galvassāpes, nemierīgo kāju sindroms
• Bieža saaukstēšanās/ infekcijas/ aizlikti elpceļi/ krēpas
• Sāpes locītavās, stīvums, ādas turgora/ elastības zudums
• Pietūkums, tūska, īpaši plaukstu un pēdu tūska

KĀ IZVAIRĪTIES NO IEKAISUMA

• Samaziniet rafinētā cukura patēriņu
• Neēdiet produktus, pret kuriem jums ir alerģija
• Olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti ir jāuzņem pareizās attiecībās
• Ja iespējams, ēdiet bioloģisko saimniecību produktus, lai izvairītos no ķīmiskajām piedevām un konservantiem
• Nelietojiet alkoholu
• Rūpējieties, lai zarnas būtu veselas
• Uzturiet organismu sārmainu
• Pēc iespējas novērsiet stresu un centieties izvairīties no depresijas (abi noved pie iekaisuma marķiera rašanās asinīs)
• Nelietojiet nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, lai ārstētu katru sīkāku vainiņu, jo šādas zāles var kairināt gremošanas trakta gļotādu.

IEKAISUMA MAZINOŠI PRODUKTI

Imūnsistēma sākas ar zarnām, tādēļ, ja zarnas ir iekaisušas (par to liecina gāzes, vēdera uzpūšanās, caureja un sāpes), imūnsistēma ir kļuvusi neuzticama un iekaisuma reakciju nav iespējams pārtraukt. Tas, ko jūs ēdat, ir ļoti svarīgs līdzsvara atjaunošanai – kādā pētījumā par cilvēkiem ar lieku svaru atklājās, ka pietiek ar vienu nedēļu pilnvērtīga uztura, lai iekaisuma līmenis sāktu mazināties.

Neēdiet produktus, kas liek degunam tecēt, acīm asarot un vēderam uzpūsties, jo tās visas ir iekaisuma pazīmes.

3. Oksidācija 

Skābeklis ir dzīvības pamats. Tas rada enerģiju un ir absolūti neaizstājams lielākajā daļā vielmaiņas procesu, kas mūs uztur dzīvus.  Enerģiju un vitalitāti ir iespējams saglabāt tikai tad, ja katrai mūsu ķermeņa šūnai tiek nodrošināta nepārtraukta skābekļa un uzturvielu piegāde, bet ķermenī ir triljoniem šūnu. Tomēr skābeklis ir arī bīstams: tieši tāpat kā ābols kļūst brūns saskarē ar gaisu, oksidācijas procesi cilvēka ķermenī var izraisīt šūnu saindēšanos un bojājumus, kas paātrina novecošanās izpausmes, piemēram, grumbu veidošanos, ādas tugora un muskuļu tonusa mazināšanos, kā arī enerģijas izsīkšanu.

Vai zinājāt, ka par destruktīviem uzskatītie brīvie radikāļi pilda arī daudz noderīgu funkciju? Piemēram, tie darbojas kā šūnu „ziņneši”, uzbrūk baktērijām un palīdz pārvērst apēsto enerģijā.

Skābeklis ir ļoti aktīva ķīmiska viela, kas nepārtraukti cenšas pievienoties citā molekulām, kad tādas gadās ceļā. Šādas ķīmiskajās reakcijās rodas „brīvie radikāļi” – nestabili atomi ar nesapārotiem elektroniem (negatīvi lādētām daļiņām) ārējā slānī. Lai sevi stabilizētu, šie brīvie radikāļi „nozog” elektronus citiem savienojumiem, šādi radot vēl vairāk brīvo radikāļu. Šī destruktīvā kaskāde galu galā var izraisīt to, ko zinātnieki dēvē „oksidatīvo stresu” un elektronu zudumu no atomiem šūnu membrānās, proteīnos, lipīdos un gēnos. Ilgstošs oksidatīvais stress var bojāt šūnu struktūras, nesaudzējot pat DNS un RNS –organisma ģenētisko pamatu, kas satur organismam absolūti nepieciešamo informāciju.

ANTIOKSIDANTI GLĀBIŅAM

Lai gan organismam ir dažādi paņēmieni aizsardzībai pret oksidatīvo stresu, taču, ja tam pievienojas ārējie toksīni, piemēram, tabakas dūmi, alkohols, narkotikas, kaitīgas vielas pārtikas produktos un sadzīves ķīmijā, kā arī stress, liekais svars, UV starojums, slodze var izrādīties pārāk liela. Tieši tad var palīdzēt pareizs uzturs. Krāsaini produkti satur daudz antioksidantu – vitamīnus, polifenolus un citas augu izcelsmes uzturvielas, kas var neitralizēt brīvos radikāļus, reaģējot uz tiem. Var teikt, ka katra antioksidanta molekula sevi upurē, atdodot elektronu brīvā radikāļa molekulai un šādi aizsargājot no bojājumiem citas svarīgas molekulas. Galvenie antioksidanti ir vitamīni C un E; karotinoīdi, piemēram, likopēns un luteīns; polifenoli – flavonīdo un rezveratrols; ķīmiskie elementi selēns un cinks, kas palīdz brīvo radikāļu neitralizēšanai nepieciešamajiem antioksidantu enzīmiem.

Tiek iegūti arvien jauni pierādījumi, ka palielinot antioksidantu daudzumu uzturā, ir iespējams pagarināt tā dēvēto „funkcionālo mūža ilgumu” (laiku, kad organisms strādā labi), un tas ir atjaunināšanas pamats. Ēdot produktus, kas satur daudz antioksidantu, jūs varat sevi aizsargāt pret oksidatīvo stresu, mazināt šūnu bojājumus un veicināt atjaunināšanu un augstu enerģijas līmeni neatkarīgi no sava vecuma.

ĒDIENAM IR JĀBŪT KRĀSAINAM

Aplūkojiet savu šķīvi! Ja tas ir pilns ar tumšbrūnām un baltām ēdmaņām, tad jūs nesaņemat nepieciešamo antioksidantu daudzumu. Katrā maltītē ir jāizvēlas koši augļi, dārzeņi un nerafinēti produkti – pētījumi rāda, ka melnie, sarkanie un brūnie auna zirņi satur 30 reizes vairāk aktīvu antioksidantu nekā bēšie, bet kartupeļi ar sarkanu vai purpurkrāsas mizu satur divas reizes vairāk antioksidantu nekā kartupeļi ar brūnu mizu. Tātad ēdienam jāizvēlas šādas krāsas:

• Zaļa un tumšzaļa, kā lapu kāpostiem, spinātiem, selerijām, cukini un kivi;
• Dzeltena un oranža, kā citroniem, burkāniem, saldajiem kartupeļiem, ķirbjiem un aprikozēm;
• Sarkana kā tomātiem, arbūziem un sarkanajām pupiņām;
• Dzeltenbrūna, kā kviešu dīgstiem, riekstiem, sēklām un augu eļļām;
• Zila/ purpura, kā baklažāniem, bietēm, mellenēm, zilenēm, vīģēm un sarkanajām vīnogām;
• Brūni sarkana/ melna, kā lobītām kakao pupiņām, zaļajai tējai, tumšajai šokolādei (protams, ievērojot mērenību!)

Ēdiet vairāk dzeltenu un oranžu dārzeņu un augļu.  Pēc 2 mēnešiem āda iegūs vieglu iedeguma krāsu un mirdzumu – kā cilvēkam, kas tikko atgriezies no slēpošanas kūrorta. Tas patiešām ļauj izskatīties jaunākam.

4.Paskābināšanās

Viens no svarīgākajiem mūsu organisma uzdevumiem ir nodrošināt skābju un sārmu līdzsvaru šūnās, un tam ir nepieciešams bagātīgs antioksidantu, kā arī novecošanu kavējošu augu izcelsmes uzturvielu, neaizstājamo minerālvielu un vitamīnu pienesums. Tad iekššūnu šķidrums saglabājas viegli sārmains, tā pH ir apmēram 7,2-7,4 (pH ir neitrāls), un organisms funkcionē labi. Kauli ir spēcīgi; nieres un aknas efektīvi izvada toksīnus; imūnsistēma neļauj izvērsties sēnēm un raugiem; mazinās kāre pēc cukura, kā arī iekaisuma un deģeneratīvo slimību attīstības iespēja.

Ja apēsta maltīte, kas bagāta ar skābes veidojošiem produktiem, kompensācijai vēlāk izdzeriet glāzi zaļas sulas. Izmēģiniet seleriju, spinātu, salātu, lapu kāpostu, pētersīļu, citrona un svaiga ingvera maisījumu. Tas palielinās organisma sārmainību.

Optimāls iekšējs pH ļauj atgūt labu pašsajūtu un enerģiju, spēcīgus muskuļus un labu koordināciju, gludu ādu, zīdainus matus un spožas acis. Taču kā gan jūsu organisms saglabā tik nepieciešamo sārmainību? Galvenā nozīme ir ēdienam. Uzturs spēcīgi ietekmē organisma skābju – sārmu līdzsvaru. Mēs mēdzam patērēt pārāk daudz skābes veidojošu produktu, piemēram gaļu, zivis, graudus, sieru, olas, graudu pārslas, saldinātus dzērienus, cukurotas uzkodas, alkoholu un kafiju.  Tas var izraisīt ilgstošu pārslodzi, tā dēvēto paskābināšanos, kas maina organisma iekšējo vidi un padara to uzņēmīgu pret destruktīvajiem novecošanas procesiem.

Jo skābāks ir organisms, jo straujāk veidojas grumbas, izžūst āda, plaisā nagi, zaudē mirdzumu un izkrīt mati. Lai neitralizētu lieko skābi, no kauliem tiek burtiski izrautas tādas minerālvielas kā kalcijs un magnijs; tas vājina kaulus un veicina osteoporozes attīstību.  Urīnskābes uzkrāšanās organismā var izraisīt locītavu stīvumu, podagru un osteoartrītu. Joda zudums mīkstajos audos negatīvi ietekmē vairogdziedzeri un noved pie vājuma, depresijas, garīgās aktivitātes pavājināšanās, svara pieauguma un diabēta.  Hroniskas paskābināšanās ietekmē taukskābju negatīvie lādiņi mainās uz pozitīviem, tādēļ tās pielīp pie artēriju sieniņām, palielinot diabēta un sirds slimību risku. Pasliktinās enzīmu darbība, un tas izraisa gremošanas traucējumus, pārtikas alerģijas un nespēju labot bojātos audus. Skābu organismu var viegli pieveikt uzbrukums no ārienes, kā arī iekšējie patogēni, kas izraisa ilglaicīgus bojājumus un deģeneratīvus funkciju traucējumus.  Tikai ņemiet vērā, ka skābi produkti un skābes veidojošs produkti ir divas atšķirīgas lietas. Piemēram, lai gan citronu sula ir skāba, tā ķermeņa vidi padara sārmaināku, jo vielmaiņas procesā pārveidojas par bāzisku „citrātu”. Tas pats attiecas arī uz pārējiem citrusaugļiem.

NEVAINOJAMAIS LĪDZSVARS

Ir viegli saprast, kāpēc izvairīšanās no paskābināšanās ir viena no, manuprāt, galvenajām atjaunošanās prioritātēm. Ēdot vairāk sārmus, nevis skābes veidojoš0us produktus, jūs varat novērst skābumu un atgriezt savu ķermeni  jaunībai nepieciešamajā sārmainajā stāvoklī. Sārmainu vidi radošie produkti, piemēram, dārzeņi, augļi un pākšaugi, nevar nebūt veselīgi; tie ir pilni minerālvielu, vitamīnu, aminoskābju, enzīmu, imūnsistēmu stimulējošu vielu un fitoķīmisku vielu. Lai novērstu paskābināšanos, ir jāēd 80% sārmus un 20% skābes veidojošu produktu, bet pēc tam, lai uzturētu sasniegto, šī proporcija nedrīkst pārsniegt 70:30. Cietie sieri, gaļa un dzīvnieku tauki ir izteikti skābes veidojoši produkti, un organismam ir grūti tos pārstrādāt, tāpēc izvairieties no tiem, priekšroku dodot vienkāršāk pārstrādājamiem augu, pākšaugu un jogurta proteīniem.

SKĀBJU TESTS

Kā pateikt, vai organisms ir pārāk skābs? Viena no iespējām ir pārbaudīt sava urīna skābumu.

• Rīta urīna porcijā uz dažām sekundēm iemērciet pH testa stripu vai lakmusa papīru (var iegādāties aptiekās, veselīga uztura veikalos un internetā).
• Iegūto krāsu salīdzina ar krāsu skalu.
• Urīna pH var būt no ļoti skāba (pH 4,5) līdz sārmainam (pH8), taču normālam rezultātam ir jābūt viegli skābam, apmēram pH6,4-6,8 (rīta urīns ir skābāks)
• Ja jūsu pH ir pārāk zems (zemāks par 6), tad ir jāatjauno iekšējais līdzsvars, ēdot vairāk sārminošu produktu.

Ja jūsu urīns ir izteikti sārmains, tuvu pH8, lūdziet ārstam veikt asins analīzes, jo šāds rezultāts var liecināt par urīnceļu infekcijām vai nieru problēmām.

5. Hormonu līdzsvara trūkums

Hormoni tiešā veidā ietekmē jūsu izskatu, aktivitātes līmeni, kā arī pašsajūtu. Šie  ķīmiskie ziņneši ir vareni atjaunināšanas palīgi: ja visi hormoni ir savstarpēji sabalansēti, tad āda ir tīra un mirdzoša, mati un nagi – spīdīgi, bet ķermenis slaids. Taču, tiklīdz šis līdzsvars zūd, jūsu ķermenis strauji gāžas novecošanas bezdibenī – palielinās svars, āda kļūst grumbaina, miegs nemierīgs. Jūs jūtaties nomocīts un sākat izskatīties daudz vecāks nekā esat patiesībā.

ATJAUNINOŠIE HORMONI

Atjaunināšanai vissvarīgākie hormoni ir insulīns, stresa hormoni adrenalīns un kortizols, kā arī vairogdziedzera hormoni, kas kontrolē vielmaiņu. Šos hormonus ietekmē uzturs, īpaši ogļhidrātu un tauku patēriņš. Dzimumhormoniem (estrogēnam, progesteronam, testosteronam) arī piemīt spēcīgs atjaunināšanās  potenciāls. Tie ne tikai nosaka ķermeņa attīstību pubertātes laikā, menstruāciju norisi, grūtniecības un citas norises, bet arī palīdz uzturēt ādu, kaulus, locītavas, saistaudus un zobus veselus un spēcīgus. Dzimumhormonu līdzsvara trūkuma sekas var mazināt, izvēloties pareizu uzturu.

Ja hormoni būs līdzsvarā būs izbaudīsiet jauneklīgu, ķermenī kūsājošu enerģiju.

HORMONU LĪDZSVARA TRŪKUMA PAZĪMES

Pieminot hormonus, mēs uzreiz atceramies ikmēneša garastāvokļa svārstības. Taču hormoni nosaka ne tikai dzimumfunkcijas, tie dienu un nakti strādā, lai uzturētu praktiski jebkuru ķermeņa funkciju. Tie regulē temperatūru, nodrošina, lai muskuļi un smadzenes saņemtu nepieciešamo uzturu, kontrolē ēstgribu, cukura līmeni asinīs, vielmaiņu, kā arī to, kur jūsu ķermenis uzkrās taukus un cik ātri varēs no tiem atbrīvoties. Hormoni ietekmē garastāvokli un kompensē stresu, palīdzot kārtīgi izgulēties, saglabāt mieru un koncentrēšanās spēju.

Stresa hormonu adrenalīna un kortizola līdzsvara trūkums var izraisīt grumbas, tauku uzkrāšanos uz vēdera, miega traucējumus, trauksmi, straujas garastāvokļa svārstības, alerģijas, galvassāpes, vāju spēju pretoties infekcijām, muskuļu vājumu, kāri pēc cukura/ alkohola, gāzes un vēdera uzpūšanos, sirdsklauves, testosterona un libido trūkumu.

Vairogdziedzera hormonu līdzsvara trūkums var izraisīt vājumu, ādas sausumu, sirds pārsitienus, plaukstu un pēdu aukstumu, matu izkrišanu, nagu trauslumu, aizcietējumus, svara pieaugumu/ nespēju zaudēt svaru, neregulāras menstruācijas, libido trūkumu.

Pārāk daudz insulīna var izraisīt celulītu, ļenganu ādu, tauku uzkrāšanos uz vēdera, strauju svara pieaugumu, vājumus, sliktu atmiņu, kāri pēc ogļhidrātiem, nemierīgu miegu, garastāvokļa traucējumus, paaugstinātu tauku līmeni asinīs, insulīna rezistenci, diabētu.

ATJAUNINOŠAIS LĪDZSVARS

Tā kā hormoni cits ar citu mijiedarbojas ļoti sarežģītā veidā, kāda hormona ilgstošs trūkums vai pārprodukcija ko bieži izraisa slikts uzturs vai augsts stresa līmenis, var ierosināt  citu hormonu pārmērīgu reakciju. Veselīgs, labi līdzsvarots uzturs, palīdz kontrolēt hormonus. Stresa līmeņa samazināšana ar pilnvērtīgu uzturu un miegu ietekmēs garastāvokli, libido un dzimumhormonus, pastiprinot dzimumtieksmi. Kad visi šie aspekti līdzsvarosies, tie savukārt regulēs vairogdziedzera hormonus. Un, kad hormonālajā sistēmā būs iestājies līdzsvars, jūsu ķermenis darbosies efektīvi, pilnībā izmantojot savu atjaunināšanās potenciālu.

ATJAUNINĀŠANĀS UN TAUKI UZ VĒDERA

Ja jums ir grūti tikt vaļā no taukiem uz vēdera, iespējams, ka pie vainas ir pārāk augsts insulīna un kortizola līmenis. Pārāk daudz insulīna (tas rodas, ja pārāk daudz aizraujaties ar ogļhidrātu saturošiem, cukurotiem produktiem) liek neizlietotajai glikozei pārvērsties par taukiem uz vēdera un neļauj šos taukus izmantot enerģijas ieguvei. Pārāk daudz kortizola (to rada stress, tostarp izsalkums un satraukums) liek enerģiju iegūt no muskuļiem, nevis taukiem, tādēļ taukus „dedzinošo” muskuļu kļūst mazāk un vielmaiņa vēl vairāk palēninās. Turklāt abi hormoni pastiprina ēstgribu un liek kārot produktus, kuri satur lielu daudzumu ogļhidrātu, un arī šie ogļhidrāti galu galā kļūst par taukiem uz vēdera. Tas ir gluži kā apburtai loks, taču no tā var izlauzties, ja izdodas līdzsvarot hormonu līmeņus.

Avots: Elizabete Peitone Džounsa, “Ēd, lai būtu jauns!”, Zvaigzne ABC.

foto: kaboompics.com