Sestā jogas izaicinājuma diena man sākās vēl piektās dienas (atpūtas) noskaņās. Bija grūti piespiest sevi izlīst no gultas un ķerties pie ikdienas rituāliem. Iespējams, pie vainas iepriekšējā vakarā izceptā zemeņu kūka ar saldējumu, kuru pagatavoju ilgojoties pēc mājām, lietus un rudens, bet iespējams gribējās palikt zem segas, jo zināju, kas mani šodien sagaida. Jā, jā, biju jau iepriekš ar vienu aci palūrējusi, kādas pozas mūs sagaida pēc atpūtas dienas un dūša saskrēja papēžos, jo šķiet tās ir grūtākas pozas no visām, taču, kas neriskē tas nedzer šampanieti, vai ne? Mierināju sevi ar domu, ka katru pozu var modificēt un atvieglot un galu galā, svarīgākais ir mēģināt un neapstāties pie pirmās neveiksmes.

Tikai izlasot pozu aprakstus un uzzinot, ka dažas no pozām pat Kino prasīja 16-20 gadus, saņēmos un sev atgādināju, ka joga ir ilgtermiņa process nevis vienas dienas izaicinājums, tāpēc svarīgākais ir vienkārši spert pirmo soli, jo pēc tam būs vieglāk.  Un kas gan tā būtu par dzīvi, ja mēs darītu tikai to, kas mums padodas, vai ne?

Kad es sāku šo jogas izaicinājumus, man nebija ne jausmas, kādas pozas būs jāveic. Es to vairāk darīju sevis dēļ, nedomājot, ka kāds cits varētu pievienoties, bet saņemot komentārus sociālajos tīklos no tiem, kas seko līdzi un mēģina kaut ko darīt mājās, ir dubultprieks un atbildība. Tie, kas ir pilnīgi iesācēji jogā, esiet , lūdzu, uzmanīgi un saprātīgi un galvenais, atcerieties, ka pirms akrobātiskajām jogas pozām noteikti ir jāiesildās, lai nesatraumētos.

Un tātad, šodienas tēma pacietība. Ak, ja es varētu palūgtu tikai vienu īpašību sev, tā būtu pacietība.  Patiešām! Ir reizes, kad tās ļoti pietrūkst. Īpaši mūsdienu laikmetā, kad viss notiek virtuālajā pasaulē, kur visas materiālās vēlmes var piepildīt ar pāris klikšķiem, ir ļoti grūtu būt pacietīgam un gaidīt. Mēs kļūstam nepacietīgi sastrēgumos, garās rindās, attiecībās ar bērniem, mīļotajiem, ģimenes locekļiem. Mums trūkst pacietības piestrādāt pie attiecībām, trūkst pacietības pret sevi, pret citiem. Mēs gribam, lai viss notiek tagad un uzreiz. Bez gaidīšanas. Mums pat nav pacietības sociālajos tīklos atvērt un izlasīt rakstu, mēs tikai apskatāmies bildi, izlasām virsraktu un dalāmies ar to. Vai tiešām mums nav alike pat izlasīt un padomāt, ar ko dalāmies? Ar ko piepildām savu un city informatīvo telpu?

Nepacietība nav izņēmums arī jogas praksē, ļoti bieži mēs forsējam, steidzamies, ejam uz rezultātu, aizmirstot baudīt pašu procesu. Reizēm tas beidzas ar traumām. Joga ir ļoti ilgstošs process mūža garumā, tāpēc nav jēgas neko sasteigt, jo nav mūsu spēkos noteikt un izlemt, kad kāda poza mums padosies vai izdosies.  Katra poza atnāk pie mums savā noteiktā laikā, kad mūsu ķermenis ir tam  gatavs, tāpēc steigties un forsēt jogā ir bezjēdzīgi, nekas neizdosies. Jo vairāk mēs forsēsim un spiedīsim, jo mazāks būs ieguvums. Patstāvīgs, regulārs darbs ar sevi ir atslēgas vārds veiksmīgai praksei.  Tāpat kā skolotājs atnāk , ka skolnieks ir gatavs, arī jogas pozas atveras un padodas, tad, kad mēs esam tai gatavi – emocionāli, fiziski, mentāli..

Pacietība jeb kshanti ir paškontroles, atturības un tolerances attīstības prakse.   Joga ir paš-izziņas ceļš un pozas ir kā spogulis mūsu iekšējai pasaulei. Kā tu izturies pret savu praksi ir mikro kosmoss tam, kā tu izturies pret savu dzīvi. Iemācoties būt pacietīgi,  strādājot pie pozas, kas rada aizkaitinājumu, frustrāciju, depresiju vai dusmas, mēs iemācāmies būt pacietīgi, kad pienāk situācijas dzīvē, kas izraisa šīs pašas emocijas ārpus jogas paklājiņa.

Ir tik daudz situācijas dzīvē, kas mūs kaitina – sastrēgumi, kavēšana, slikta kafija, dzēlīgas piezīmes, netīra vannas istaba, bērnu kaprīzes un nepaklausība, vecāku pamācības utt. jo vairāk mūs kaut kas kaitina, jo vieglāk ir reaģēt asi un ļaut šīm īslaicīgām ciešanām vadīt mūsu dzīvi.  Daudz grūtāk kā reaģēt uzreiz ir iepauzēt, elpot dziļi un pārdomāt.  Tikt galā ar grūti panesamām situācijām nav viegli, tas prasa lielu garīgo spēku.

 Iedomājies, nākamreiz, kad tu jūti, ka atkal zaudēsi savaldīšanos ar kādu no sev mīļajiem, iepauzē, apstājies, ieelpo dziļi.  Iedomājies, ka nākamreiz, kad barista pagatavo tev sliktu kafiju vai sajauc pasūtījumu, tu atbildi ar saprotošu smaidu. Dzīve būs daudz vieglāka.

Kino raksta: “Dažas no šī pozām ir prasījušas visu manas jogas karjeru, lai tās apgūtu pilnībā, ar citām es vēl strādāju, citas joprojām neesmu apguvusi pilnībā. Daudzējādā ziņa, es joprojām esmu tā pati persona, kas uzsāka jogas praksi pirms daudziem gadiem. Es satieku šīs sarežģītās pozas katru dienu uz jogas paklājiņa un strādāju pie tā, lai kļūtu spēcīgāka fiziski, emocionāli un garīgi. Kad es paskatos uz savu praksi no šīs skatu punkta, es vairs nenosodu sevi par to, ka nespēju veikt kādas āsanas perfekti. Tā vietā, es izturos pret savu ķermeni un praksi ar pacietību un sapratni, jo es attīstu savu iekšējo es. Pacietība ir pretinde mūžīgai sevis glorificēšanai un sevis nosodīšanai, lai neizdodas sasniegt ārējus rezultātus tik labi un ātri kā cerēts. ”

Kshanti attīstīšana ir iespējama tikai attīstot ticību kaut kam lielākam par sevi pašu –Dievam. Patiesai pasaules gaismai, lai jebkādā veidā tu to uztver un definē sev.  Bez ticības ir grūti kaut ko panāk dzīvē.  Tu esi šeit kaut kāda iemesla dēļ un viss notiek tā, kā tam ir jānotiek,  iemesls var ne vienmēr būt tev redzams un saprotams, taču, ja tu tici un paļaujies, ka esi tur, kur tev šobrīd ir jābūt, tad tev pietiks pacietības sasniegt visu, ko vēlies.  Bezgalīga pacietība bieži vien nes tūlītējus rezultātus, jo tā atnes kopā ar sevi mīlestības un pieņemšanas attieksmi.

MĀJAS DARBS

–Esi pacietīgs savā praksē. Vai ir kāda jogas poza, kas tev nepadodas un kuru nespējot izpildīt tu sevi nosodi? Radi līdzjūtības un mīlestības pilnu attieksmi pret savu ķermeni.

–Neuztraucies, esi pacietīgs. Vai ir kāda situācija tavā dzīvē, kas ir izgājusi ārpus tavas kontroles un tu neko nespēj darīt? Vai ir kāda persona tavā dzīvē, kas padara tevi traku? Meditē 5-20 minūtes dienā un lūdz, lai atrisinājums nāk no tavas sirds. Kultivē līdzjūtīgu attieksmi pret šo situāciju un lūdz, lai tev dod vajadzīgo izpratni par notiekošo.

–Izmanto pacietību domājot. Tā vietā, lai koncentrētos uz mērķi, domā par pašu procesu. Nomaini savu fokusa punktu.   Pazūdi procesa detaļās un izbaudi tās, aizmirsti par rezultātu.

Šodienas āsanas: Eka Pada Sirsasana, Vrschikasana, Natarajasana

EKA PADA SIRSASANA

Tikai doma par to, ka ir jāaizliek kāja aiz galvas var būt mulsinoša un biedējoša. Daudzi strādā pie gurnus atvēršanas vairāk kā desmit gadus un sasniedz ļoti mazu progresu. Neskatoties uz to, cik tālu tu esi savā praksē, nesteidzies un pieej grūtām pozām ar pacietību.

Apsēdies uz grīdas ar taisnām kājām. Ieelpā rotē kreiso gurnu uz ārpusi, kreiso celi nolaižot pie grīdas.  Ar abām rokām saņem kreiso pēdu un kreiso plecu izvirzi uz priekšu. Virzi kāju sev uz pleca, pēdu virzot tālāk aiz galvas. Tu vari palikt šeit vai mēģināt iet tālāk.  Kreiso roku atbrīvo un ar labo roku pavelc kreiso pēdu tālāk aiz galvas.  Stabilizē iegurni, rokas novieto lūgšanas pozīcijā sev pie sirds centra. Skatienu vērs augšup, lai noturētu kāju  vietā.  Izelpā noliecies uz priekšu, krūšu daļu virzot pie labā ceļa.  Ar rokām apķer labo potīti un skatienu vērs uz pirkstiem. Paliec šeit 5 elpas.

Ieelpā atgriezies atpakaļ augšā un rokas noliec uz grīdas. (Mēģini noturēt kāju vietā kamēr tu celies augšup un veic lēcienu.) ieelpā pacelies augšup uz rokām un izelpā ielec čaturanga dandāsanā. Ieelpā veic suņa pozu ar skatienu augšup, izelpā suņa poza ar skatu lejup.  Ieelpā, lēciens starp rokām un atkārto pozu ar otru kāju.

Neesi pārsteigts, ja tavas kājas nemaz netuvojas galvai, paliec tur, kur tu šobrīd esi. Neforsē, nespied ar varu. Praktizē pacietību. Sāc ar mazumiņu.

VRSCHIKĀSANA – skorpiona poza

Kino raksta: “Šodien es ar nodomu izvēlējos īpaši sarežģītas pozas, jo es vēlējos uzsvērt to, ka jogas prakse pieprasa ilgstošu un smagu darbu ilgu gadu garumā. Skorpionu poza man prasīja 5 gadus regulāras prakses, pirms es sāku redzēt kaut kādus rezultātus.  Un pie šīs pozas es joprojām strādāju.”

Lai šo pozu veiktu ir jābūt ļoti stabilai roku stājai. Ja nespējat veikt roku stāju, šo pozu izlaidiet vai modificējiet, strādājot pie pozām, kas sagatavo roku stājai. Varat atkārtoti veikt Bakāsanu, kuru mēs ņēmām iepriekšējās dienās, suņa pozu ar skatienu lejup, čaturangu, plank pozu  un citas.

Vispirms ieņemiet stabilu roku stāju. Pagariniet kājas prom no pleciem cik tālu vien spējat, pagarinot un saliecot mugurkaulu. Krūtis virziet uz priekšu un augšup. Nesteidzieties šajā pozas daļā.  Ļaujiet ceļiem saliekties tikai tad, kad esat sasniedzis maksimālo muguras izliekumu.  Izelpā ar galvu tuvojaties pēdām un spēcīgi spiediet plaukstas zemē.  Palieciet šajā pozā 5 elpas. Ieelpā atgriezieties atpakaļ roku stājā un pēc tam izelpā izejat no pozas paliekot noliecienā uz priekšu ar taisnām kājām.  Nemēģiniet ar pēdām aizsniegties līdz galvai vai forsēt pozu, citādi varat iegūt krampjus augšstilbos vai pēdās un radīt pārāk lielu kompresiju mugurā.  Ja nespējat veikt stabilu roku stāju, strādājiet pie tās. Esiet pacietīgi. Ejiet pie sienas. Ļaujiet šim procesam paņemt tik daudz laika, cik nepieciešams.

Šī bija otrā reize, kam mēģināju nostāties uz rokām un jāsaka, ka izdevās pat atraut kājas no sienas. Patiešām reizēm vienīgais, kas jādara –  ir jāmēģina.

NATARAJĀSANA

Lai veiktu šo pozu ir nepieciešama ne tikai lokanība gurnos, mugurā un plecos, bet arī labs līdzsvars un spēcīgi korsetes muskuļi.  Šai pozai ir ļoti daudz variācijas, strādājiet pie tās, kura jums šobrīd ir pieejama. Kino šīs pozas apgūšana prasīja 16 gadus un regulāra izkrišana no pozas bija ikdiena.  Pats svarīgākais atceries, kas šīs pozas būtība visos līmeņos  ir spēja noliekties uz priekšu, atbalstīties gurnos un sūtīt nabiņu virzienā uz grīdu. Centies neturēt svaru pārāk daudz uz augšu un, protams, esi gatavs izkrist no pozas.

Patiesībā, ja runājam par jogas pozām, tad daudzas no tām man ir nākušas ļoti viegli, bez īpašas piepūles un piespiešanās, nu kaut vai piemēram lotosa poza. Es kādu dienu to pamēģināju, un spēju veikt, lai gan apzināti pie šīs pozas nekad nebiju strādājuši. Protams, tas nenotika pats no sevis, jo pirms tam vairākus gadus katru dienu ilgu laiku pavadīju meditācijas  pozā. Domāju, ka izmaiņas ķermenī notika pašas no sevis, automātiski, man pašai to neapzinoties, jo fiziskais ķermenis un kaut kādu pozu apgūšana bija mazākais, kas mani tajā brīdī interesēja.  Taču jebkura garīga prakse ir mentāls process un, pat pašiem to negribot, tas ietekmē arī mūsu fizisko ķermeni.

Strādāšana pie konkrētām pozām, īpaši pie tām, kuras nesanāk uzreiz arī man ir diezgan liels izaicinājums un pacietības treniņš, jo, protams, arī man gribētos, lai viss sanāk uzreiz. Es laikam esmu no tiem cilvēkiem, kas nekad apzināti nav strādājis pie konkrētu āsanu apguves, (man likās, ka tā jau vairs nav joga, bet sports), es vienkārši ļāvos plūsmai un darīju to, ko mans ķermenis gribēja, izvēloties pozas, reizēm sekojot citu izveidotām sekvencēm, reizēm sava ķermeņa intuīcijai. Tās āsanas, kas nepadevās es vienkārši netaisīju, jo ir taču tik daudz citu pozu ar kurām sasniegt to pašu mērķi…tagad esmu guvusi pieredzi, ka ne vienmēr pozas ir tik sarežģītas kā izskatās no malas un svarīgākais ir nevis izpildīt pozu, bet mēģināt un saprast, cik tālu tu vari iet, pie kā tev vēl jāpiestrādā, lai poza izdotos. Tikai mēģinot uz savas ādas, mēs patient varam izprast jogas būtību un izpildes tehniku. Tāpat reizēm der paskatīties uz sevis no malas, lai saprastu vai pozu pildi pareizi vai pilnīgi nepareizi, jo sevi ikdienā no malas jogojot jau neredzi, tāpēc ir noderīgi ik pa laikam aiziet pie kvalificēta jogas skolotāja, lai uzzinātu savas kļūdas, stiprās un vājās puses.  Sevis un savu spēju iepazīšana, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem.