Gandrīz pirms 10 gadiem, dzīvojot Londonā, es nopirku savu pirmo pavārgrāmatu. -Fat-free Vegetarian. Milzu grāmata ar lielām bildēm un precīzām instrukcijām, kā ēdiens pagatavojams. Biju nule kā kļuvusi par veģetārieti, un tā kā tobrīd strādāju par palīgu Budisma centra virtuvē, kur gaļu gatavot un ēst nebija atļauts, bija interese mazliet padziļināt izpratni par veģetāro gatavošanu. Lai arī šobrīd manā krājumā ir vēl daudzas citas veģetārās un vegāniskās pavārgrāmatas, pie šīs es ļoti bieži atgriežos, jo zinu, ka vienmēr atradīšu kaut ko jaunu, kas „ies pie sirds”. Tā notika arī pavisam nesen, kad vienkārši atvēru grāmatu, lai pašķirstītu to un ieraudzīju „sodas maizes” recepti. Ātri paskatījos nepieciešamās sastāvdaļas un pārliecinoties, ka mājās viss ir (to, kas nebija veiksmīgi aizvietoju) un ķēros pie lietas. (Reizēm tās spontānās idejas izrādās tās labākās! J)Paldies Dievam, šogad svētkos izdevās izvairīties no pārēšanās, tāpēc uzcept mājās maizi no baltajiem miltiem, nelikās tik traka ideja. Tiesa gan vajadzīgs milzu gribasspēks, lai nepārēstos tad, kad maize ir tikko izņemta no cepeškrāsns un kārdinoši smaržo ne tikai virtuvē, bet pat otrā stāva guļamistabā. Kāds ģimenes loceklis atzina, ka no visiem maniem meistarstiķiem virtuvē šis esot vislabākais, un, ka šo maizi es varu cept, kaut katru dienu. Mūsu visu figūras un veselības dēļ gan šai idejai nepieķēros. 😉
Man, cilvēkam, ka pilnīgi neko nesaprot no mīklas lietām, šī recepte likās ļoti vienkārša un izdevās ar pirmo piegājienu. Maize nav „jānostādina”, nav jāgaida kad kaut kas „pacelsies”, „uzrūgs” vai notiks kādas citas „brīnumainas” reakcijas. Pēc 30 minūtēm maizīte jau bija gatava! Lieliski ies kopā ar karstu zupiņu vai kā našķis ar sviestu vai ievārījumu pie tējas/ piena krūzes. J Tā ir kaut kas pa vidu starp baltmaizi un bulciņu, tāpēc diemžēl katru dienu to cept nebūs prāta darbs, taču kā gards našķis noteikti būs labāks nekā veikala bulciņas/baltmaize. Ja vēlaties varat pievienot dažādas sēkliņas gan mīklai, gan uzbērt pa virsu.
Vislabāk maizīte garšo vēl karsta, uzreiz pēc izņemšanas no krāsns, tāpēc nebūs prātīgi sacept lielus vairumus visai nedēļai. Taču, ja maizīti ietīsiet dvielīti vai noglabāsiet hermētiski noslēgtā traukā, tā būs svaiga vēl vismaz 3 dienas. Ilgāk tā mūsu mājās nav noturējusies. Kraukškīgā garoziņa un mīkstais viducis vēl ilgi paliek atmiņā. 
Arī man ir dažas apņemšanās jaunajam gadam, viena no tām bija iemācīties „darboties” ar mīklu un „uzcept maizi”. Šķiet, pirmais veiksmīgais mēģinājums man sanāca vēl pirms jaunā gada iestāšanās. Acīmredzot , lai saņemtos nemaz nevajag gaidīt jauno gadu, vai ne?
SASTĀVDAĻAS:
- 450g / 4 krūzes miltu (es izmantoju kviešu, bet garšīgi un mazliet veselīgāki būs, ja izmantosiet arī pilngraudu miltus);
- 1tk sāls;
- 1tk sodas;
- 4tk citronu sulas;
- 350ml/ 1 ½ krūzes kefīra, paniņas, rūgušpiena, bezpiedevu jogurta vai skābā krējuma.
PAGATAVOŠANA:
- Iesildi cepeškrāsni līdz 220’C.
- Cepamajā pannā nedaudz uzkaisa miltus un noliek to malā.
- Lielā bļodā ieber sausās sastāvdaļas un vidiņā izveido iedobīti.
- Sajauc slapjās sastāvdaļas.
- Iedobīte lej šķidro masu, ātri samīcot mīklu. Ir svarīgi nepārmīcīt par daudz, tikai sajaukt visas sastāvdaļas kopā, citādi maizīte būs cieta.
- Izveido apaļu formiņu, kā kukulīti un liek uz pannas.
- Pārgriež ar lielo nazi uz pusēm pa vidu un vēlreiz uz pusēm, lai izveidojas 4 daļas. Tas palīdzēs maizītei arī labāk izcepties, jo, ja to neizdara, reizēm vidus paliek neizcepies.
- Pārkaisa nedaudz miltus, un liek cepties cepeškrāsnī uz 25-30 minūtēm.
- Pēc tam ņem no krāsns ārā un ļauj nedaudz atdzist.
- Kolīdz maizīti var paņemt rokās, ķeras klāt un ēd gardu muti.
Foto: Kristīne Somere
