Agri vai vēlu ikviens jogotājs nonāk pie atklāsmes, ka īstā jogas prakse ir tā, kuru veicam mājās – individuāli, ne tikai tā, ko skolotāja vadībā veicam joga studijā. Kad sākam veidot savu jogas rutīnu (individuālo, regulāro praksi), svarīgi ir atcerēties, ka jogas prakse ir jāpielāgo mūsu šī brīža vajadzībām un spējām.
Pauls Grillejs, grāmatā “Yin Yoga – Principle&Practice” raksta, ka reiz saņēmis padomu no kāda ārsta, kurš teicis, ka praktizējot kādu specifisku pozu virkni noteiktu laiku, mēs varam izglābt savu dzīvi, bet praktizējot tieši to pašu āsanu virkni pārāk ilgu laika periodu, mēs varam nodarīt sev pāri.
P.G. „Man bija šāda pieredze ar gliemeža pozu. Tā bija mana mīļākā poza 15 gadus, es to veicu ļoti bieži un parasti pavadīju tajā diezgan ilgu laiku. Tad man parādījās sāpes un problēmas muguras augšējā daļā. Kad sapratu, ka to izraisa mana mīļākā poza, es, protams, noskumu, bet respektēju šo jogas pieredzes patiesību. Es pārstāju praktizēt šo pozu apmēram gadu, ar retiem izņēmumiem. Visi mani simptomi pazuda automātiski un katru reizi, kad es mēģināju, šo pozu ieviest atpakaļ savā ikdienas rutīnā, symptom atgriezās. Pēc gada es sāku pamazām gliemeža pozu ieviest savā ikdienas rutīnā, taču šoreiz tikai uz 5 minūtēm un katru reizi variēju ar savu plecu pozīciju. Es atkal spēju izbaudīt pilnu muguras izstiepšanu un visa ķermeņa relaksāciju, ko sniedz šī poza, bet bez muguras problēmām. Kāpēc šī problēma bija, es joprojām nezinu. Taču šī pieredze man iemācīja, ka jogas praksei ir jābūt dzīvai un tā jāpielāgo mūsu vajadzībām, kuras nepārtraukti mainās.”
7 pamatprincipi, kas jāņem vērā veidojot savu individuālo jogas praksi
- Ikviena jogas poza kādam no mums ir nepiemērota. Katra cilvēka anatomija un vēsture ir unikāla, un tas nozīmē, ka katra poza ikvienu no mums ietekmē citādāk. Parasti šī atšķirība ir triviāla, bet reizēm tā var būt arī nozīmīga un kaitējoša. Neieciklējies uz „pozas ārējo perfekciju”. Pozai ir jābūt terapeitiskai, nevis jāsniedz izaicinājums tavam ego. Dažas pozas var būt neērtas, bet sniegt tev lielu labumu, kamēr citas var vienkārši tev kaitēt.
- Noliecieni uz priekšu ir Yin. Galva to laikā atrodas vienā līmenī ar sirdi un tas padara asins pievadi smadzenēm vieglāku. Sirds muskulis ir atbrīvots un asins spiediens visā ķermenī ir samazināts. Noliecieni (fleksija mugurkaulājā) uz priekšu harmonizē čī (enerģijas) plūsmu starp meridiāniem mugurkaula tuvumā, kas ir ļoti nomierinoši.
- Noliecieni uz aizmuguri je atliecieni (ekstenzija mugurkaulājā) ir jaņ. Tie stimulē nervus un dod enerģiju. Atliecienus atpakaļ nevajadzētu “turēt” tik ilgi kā noliecienus uz priekšu. Eksperimentē ar īsiem atliecieniem atpakaļ. Neveic tos pārāk ilgu laiku.
- Dienas laiks un sezona ir svarīgi aspekti. No rītiem vai aukstā laikā piemērotāka ir jaņ prakse, kur pozas notur salīdzinoši īsu laiku, kamēr yin prakse ir piemērota vakaros un siltās dienās.
- Jo vairāk tava prakse ir jaņ, jo lielākam jābūt pozu daudzumam, ar īsāku turēšanas laiku un biežākiem atkārtojumiem. Ja tava prakse ir vairāk yin, tad tev ir nepieciešama mazāka pozu variācija un mazāk pozu atkārtojumu, bet pozas ir jānotur ilgāku laiku. Tu vari likt uzsvaru tikai uz dažām jogas pozām.
- Pirms Yin jogas prakses drīkst praktizēt arī Jaņ pozas, vai yin pirms Jaņ pozām, taču dod sev pietekami ilgu laiku pielāgoties un pārslēgties no vienas prakses uz otru.
- Izmanto spilvenus, segas un bolsterus lai atbalstītu sevi un atvieglotu pozas. Yin jogai nekad nevajadzētu būt kā mocībām. Ja tu neesi spējīgs atbrīvoties, tad iespējams esi pārāk agresīvs pret sevi.
Materiāla tapšanā izmantota Paula Griley grāmata: “Yin Yoga: Principes& Practice.”
