Enerģija, ķermenis un prāts

Cilvēki ir inkarnētas būtnes – citiem vārdiem sakot, mēs esam būtnes, kas dzīvo ķermeņos. Mēs neesam tikai mūsu ķermeņi, taču mēs kā dzīvi cilvēki no tiem neesam nošķirami. Iespējams, ka pēc šo mirstīgo ietvaru nomešanas seko cita, neķermeniska dzīve. Tomēr cilvēki ir miesīgi, un tā ir vienkāršākā dzīves pamatatziņa. Kāda neprātīga iemesla dēļ inkarnācijas vienkāršība daudziem nav saprotama. Vai varbūt tieši šī pilnīgā nespēja izlauzties no ķermeņa ierobežojuma daudzus ieved nopietnā noliegumā. Daži “garīgie” cilvēki uzstāj, ka ķermenis ir maznozīmīgs. Viņi noņem uzsvaru no ķermeņa, reizēm to uzlūkojot kā rupju šķērsli cēlu mērķu ceļā un koncentrējot savu uzmanību uz gara attīstīšanu no prāta skatpunkta. Tomēr viņi tā rīkojas, atrodoties ķermenī. Interesanti, kāda būtu viņu pieredze, ja viņiem nebūtu ķermeņa? Kas to zina, varbūt triljoniem bezķermenisku dvēseļu nepacietīgi gaida uz ķermeņiem, sastājušies kādā kosmiskā rindā, un nevar sagaidīt savu kārtu inkarnēties. Otra tās pašas monētas puse ir redukcionisti – cilvēki, kuri paziņo, ka mēs esam tikai mūsu ķermeņi, nekas vairāk kā sarežģīts asiņu, ādas, kaulu un matu salikums. Redukcionisti pilnīgi ignorē apziņu, jo tā nav paliekama zem mikroskopa. Taču daudz ko, piemēram, idejas, emocijas, mīlestību un gudrību, nevar pētīt ar mikroskopu. Vai tas
nozīmē, ka tās neeksistē? Protams, ne! Kas gan mēs tādi esam, lai pieņemtu, ka tikai cilvēku radītie diagnostikas instrumenti spēj noteikt, kas ir īsts un kas – ne. Tas ir neprātīgs uzskats! Starp šīm abām nožēlojami muļķīgajām galējībām pastāv realitāte, ka mūs veido nedalāmi savērpti gan ķermenis,
gan prāts. Tieši šīs vienkāršās sapratnes garā mēs varam runāt par cilvēka enerģijas sistēmu. Cilvēka enerģijas sistēma ir ķermeņa/prāta enerģētiskais substrāts. Tā ir sistēma sistēmā, tā nav fiziska, kaut arī ir tikpat īsta kā mūsu orgāni, locekļi un seja. Cilvēka enerģijas sistēma pēc uzbūves un funkcijas ir līdzīga nervu sistēmai, jo tā sniedzas cauri visam ķermenim un tai ir galvenie un pakārtotie kanāli. Galvenās nervu saskares vietas ķermenī sauc par pinumiem; to ekvivalents cilvēka enerģijas sistēmā ir
čakras – koncentrēta spēka centri. Ja nervu sistēma vada impulsu triljonus, lai ķermenis darbotos pareizi, tad cilvēka enerģijas sistēma ir saite starp universālo visa prāta avotu un cilvēka ķermeni. Atšķirībā no nervu sistēmas cilvēka enerģijas sistēma sniedzas ārpus fiziskā ķermeņa robežām. Aura, ķermeņa enerģētiskais ietvars, kuru daži cilvēki spēj saskatīt, ir šīs sistēmas daļa. Cilvēka enerģijas sistēma ir enerģētisks tīklājs, kas caurvij visu ķermeni. Tā ir sistēma, kas stiprina ķermeni, aktivizē un uzmundrina prātu, veidojot ķermeņa enerģētisko pamatu. Caur šo tīklāju plūst visa dzīvības enerģija.
Es negrasos noliegt, ka daudziem cilvēkiem iepriekš minētie izteikumi šķitīs tīrā fantāzija. Ja reiz cilvēka enerģijassistēma eksistē, tad kāpēc to neizjūt visi? Patiesībā mēs nepārtraukti gūstam labumu no cilvēka enerģijas sistēmas darbības, taču tās procesi ir tik cieši savīti ar visiem mūsu parastās, ikdienišķās dzīves aspektiem, ka cilvēka enerģijas sistēma lielākoties paliek nemanīta. Tas ir raksturīgi daudziem svarīgiem mūsu esamības aspektiem. Tā, piemēram, lielākā daļa cilvēku nespēj apzināti just liesu vai hipotalāma kodolus. Tomēr šīs ķermeņa daļas čakli darbojas cauru diennakti, attiecīgi stiprinot imunitāti un iesaistot
autonomo nervu sistēmu. Parasti mēs simptomu ievērojam tikai tad, kad kāda ķermeņa daļa ir cietusi.
Kaut arī cilvēka enerģijas sistēma darbojas nepārtraukti, nodrošinot saikni ar visas dzīvības un prāta avotu, tomēr, lai to apzināti sajustu, mums, tā teikt, jāpalielina spriegums.
Tas ir jogas, taiči un citu meditācijas veidu uzdevums. Praktizējot šīs prāta/ķermeņa mācības, cilvēka enerģijas sistēma sāk vadīt aizvien stiprāku dzīvības enerģijas plūsmu. Tādējādi kļūst viegli izjust pastāvīgu enerģijas plūsmu ķermenī. Ar laiku ir iespējams attīstīt enerģijas plūsmu un maņu
uztveres asumu līdz līmenim, kad ir iespējams ļoti spilgti izjust cilvēka enerģijas sistēmu. Tā kļūst sataustāma, sadzirdama, saredzama. Ļaujiet dalīties vienā no manām pirmajām pieredzēm
enerģijas sistēmas izjušanā. 1971. gada vasarā es biju aizrautīgs jogas iesācējs. Es cītīgi lasīju grāmatas par jogu un meditāciju, praktizēju jogas pozas un meditēju vismaz divreiz dienā. Katru vakaru pirms gulētiešanas es praktizēju nada jogu. Nada jogā mēs ieklausāmies skaņas straumē, sadzirdamā enerģijas plūsmā, kura rit cauri visam ķermenim un kura parasti ir sadzirdama, ieklausoties galvā pie labās auss. Es katru vakaru darīju vienu un to pašu. Es iekāpu gultā, apgūlos uz muguras, iztaisnoju ķermeni un uzmanīgi ieklausījos skaņā. Pēc kādas pusstundas vingrināšanās es pagriezos uz sāniem un aizmigu. Kādu vakaru es kā parasti apgūlos gultā un sāku klausīties skaņas plūsmā. Sākumā nekas nešķita neparasts vai
atšķirīgs. Bet tad skaņa sāka pamazām kļūt skaļāka: kā simfonija, kas iesākumā izklausās kā viens tik tikko sadzirdams instruments kaut kur tālumā, bet vēlāk kļūst skaļāka un daudzbalsīgāka. Klusas dūkšanas vai sīkšanas vietā es sadzirdēju desmitiem skaņu, katrai no tām kļūstot aizvien skaļākai un skaidrākai. Skaņas skaļumam un dzidrumam pieaugot, es sāku just maigu dūkoņu visā ķermenī, it kā
visas manas molekulas būtu pamodinātas no dziļa miega un sākušas dejot. Skaņai pieaugot, pastiprinājās arī vibrēšanas sajūta ķermenī. Pēc vairākām šī pastāvīgā skaņas un sajūtas pieauguma minūtēm viss spēji pastiprinājās. Pēkšņi skaņas plūsma auroja no manām pēdām līdz pat galvai tik skaļi, it kā
cauri manai guļamistabai drāztos vilciens. Sajūtas ķermenī no maigas dūkoņas pārauga spēcīgā vibrācijā – katra šūnabija enerģijas pārpilna. Cauri mugurkaula centram augšup sāka plūst spēcīga straume. Es jutos kā doba caurule, caur kuru šaujas koncentrēta enerģijas plūsma. Aurojošās skaņas un spēcīgās sajūtas pavadīja satriecoša košu krāsu izrāde, kas šāvās caur manu ķermeni. Spožas zelta, dzeltenas, sarkanas,
zilas, violetas un sudraba krāsas eksplozijas traucās augšup caur manu ķermeni, kuras pilnībā saskatīja mana iekšējā redze. Šķita, ka manī notiktu vistrakākās ķīniešu jaungada svinības ar vērienīgām uguņošanas izrādēm. Pēc dažām žilbinošām minūtēm skaņa, sajūta, gaisma un krāsas sāka norimt. Es jutos pacilāts, ekstātisks, neierasti dzīvs. Tā bija mana pirmā iepazīšanās ar cilvēka enerģijas sistēmu,
mana pirmā tiešā sastapšanās ar kundalinī enerģiju, kas darbojas mūsos, un mana pirmā pieredze, lai piekļūtu šai enerģijai, izmantojot jogas praksi. Ir vērts pieminēt, ka šis notikums nekādā ziņā nebija saistīts ar narkotikām un ka es ilgu laiku pirms tā vakara nebiju lietojis nekādas apziņas stāvokļus mainošas vielas. Viss, kas tur notika, bija pareizas jogas tehnikas prakses rezultāts. Es atstāstu šo pieredzi ne tāpēc, lai jūs iespaidotu, bet gan lai paskaidrotu iepriekš teikto: ir iespējams iepazīt savu
enerģijas sistēmu taustāmā, dzirdamā, redzamā veidā. Es šeit nerunāju par “atšķaidītu”, vāju pieredzi. Cilvēka enerģijas sistēma ir neaptverami plaša. Tā ir ainava, pilna tīra spēka, skaņas un gaismas. Tas ir mistiķu un jogu spēles laukums. Tā ir aizraujoša, interesanta un reizēm arī biedējoša ceļojumu vieta. Ar jogu var ne vien piedzīvot neparastu pieredzi, kas citādi ir pieejama tikai, lietojot spēcīgas psihedēliskas
narkotikas, bet arī iemācīties izkopt nosacītu apzinātu kontroli pār enerģiju, kas plūst jums cauri. Tā ir
vērtīga nodarbe. Padomājiet, cik daudz kas šķiet nesasniedzams, līdz pie tā pastrādā. Piemēram, kādam cilvēkam, kurš nemēdz skriet, jūdzes skrējiens šķitīs gaužām biedējošs. Taču, laika gaitā vingrinoties, tas pats cilvēks var visai viegli “nolidot” pat piecas jūdzes. Trenējoties nesasniedzamais bieži kļūst
sasniedzams. Tāpat ir ar nošu lasīšanu. No sākuma nošu lapa var izskatīties pēc nesaprotamas dīvainu ķeburu virknes. Taču, iepazīstoties ar šiem simboliem, cilvēks laika gaitā sāk “dzirdēt” mūziku no lapas. Vai aplūkosim, piemēram, meditāciju. Sākumā meditācija var būt mokoša nodarbe, kuras laikā galva šķiet kā dūcošs bišu strops. Miers izliekas kā muļķīga fantāzija. Taču ar laiku ir iespējams iemācīties
nomierināt domas un meditācija kļūst par iegrimšanu skaidrā, caurspīdīgā tīra prāta baseinā. Tam nepieciešama vingrināšanās. Cilvēka enerģijas sistēma darbojas divos virzienos. No vienas puses, tā ir sistēma, caur kuru dzīvības enerģija un prāts mūs iedzīvina un uztur. No otras puses, tas ir ceļš uz vērienīgiem enerģijas un prāta plašumiem, kas tālu pārsniedz mūsu ķermeniskās vajadzības un intelektuālo sapratni; tas ir sava veida lielceļš uz bezgalību. Cilvēka enerģijas sistēmā var spēlēties, iepazīstot to, līdz izdodas ar prātu un sajūtām pieslēgties caur to plūstošajai enerģijas straumei. Ar laiku var iemācīties sekot šai plūsmai ārpus ķermeņa/prāta. Es to dēvēju par “sērfošanu straumē”.
Lai kā arī to neaprakstītu, tie ir zintnieku, jogu un mistiķu meklējumi visā vēstures gaitā.
Ja jūs vienīgi lasīsiet un runāsiet par cilvēka enerģijas sistēmu, tā paliks tikai kā gaistoša abstrakcija. Taču, praktizējot šajā grāmatā aprakstītās metodes kopā ar paša pieredzi, cilvēka enerģijas sistēma jums var kļūt par īstenību. Tad radīsies iespēja izpētīt jūsos plūstošā saprātīgā dzīvības spēka plašumu un dziļumu.