Ar brīnišķīgu un krāšņu ballīti kādā novembra piektdienas vakarā tika svinēti Signes Meirānes jaunākās pavārgrāmatas LAIKS GATAVOT atklāšanas svētki.  Tieši tāpat kā grāmatas prezentācijas ballīte, arī pati grāmata ir koša, mirdzoša un iedvesmojoša. Tāda ir arī pati Signe.

Šoreiz grāmatas tapšanā,  tradicionālajam Signes un Armanda Meirānu duetam pievienojušies vēl divi izcili savas jomas eksperti – vīnziņi Raimonds Tomsons un Andreas Larsson. Katrai receptei (arī brokastu pankūkām, :)) vīnziņi ir atraduši piemērotāko vīnu. Manuprāt, lieliski, ja vēlies kādu pārsteigt gan ar lielisku maltīti, gan izcilu vīnu.

 Grāmatas veidotāji –  Raimonds Tomsons, Armands Meirāns, Signe Meirāne,  un Andreass Larsons.

Esmu no tiem, kas uzskata, ka kārtīga pavārgrāmata ir kā laba bilžu grāmata, jo arī es vispirms izgaršoju un izbaudu ar acīm, tikai pēc tam ieslēdzas pārējās maņas. Nekādi nesaprotu un pat apbrīnoju  tos, kas var uzcept kūku vai pagatavot kaut ko tikai balstoties uz tekstu, lai gan mūsu senči taču tieši tā arī darīja, vai ne? No otras puses, ja nav skaidra bilde uz ko tiecies, tad ir vieglāk pieņemt rezultātu, ja kaut kas noiet greizi. Es laikam esmu pārāk liela vizuāliste, tāpēc pirmais, ko ievērtēju jebkurā pavārgrāmatā ir bildes. Signes Meirānes grāmatas bildes ir kas vairāk kā tikai skaisti foto attēli, jebkuru to tām varētu izdrukāt uz pastkartēm un pārdot. Pirmais, ko izdarīju, izšķirstīju grāmatu no vāka līdz vākam, lai apskatītu bildes, un tikai pēc tam ķēros pie teksta.  Pirmā doma, kas ienāca prātā: “Man nekad neko tādu nedabūt gatavu!” Pēc tam sapratu, ka nav vērts mest plinti krūmos pirms neesi pamēģinājis, un sāku atzīmēt receptes, kuras es mēģināšu pagatavot, un kuras mūsmājās varētu garšot, jo parasti manis gatavotais ēdiens visus atstāj gana vienaldzīgus, tāpēc ceru, ka ar šīm receptēm izdosies pārsteigt un iepriecināt. Pirmā pieredze rāda, ka cerības ir vainagojušās panākumiem!

Šāds recepšu atlases process notiek ar visām pavārgrāmatām, kas nokļūst manās rokās un jāsaka, ka citreiz tās ir 1 vai 2 pavārgrāmatas mēnesī, tieši tāpēc šīs atlases kritēriji jau ir izstrādājušies, un notiek ļoti automātiski. Vispirms skatos, kādas sastāvdaļas vajadzīgas, ja mājās tādu nav, vai tās var dabūt tepat laukos, vai būs jāpasūta vai jāpērk Rīgā, cik sarežģīta ir recepte, un ilgs pagatavošanas laiks. Parasti kad bērniem gribas ēst, tad gribas uzreiz, un nav laika gaidīt pat 5 minūtes, tāpēc ātri pagatavojamas un vienkāršas receptes ir tas, ko es meklēju visbiežāk, bet īpašos gadījumos esmu ar mieru ķerties arī pie sarežģītākām receptēm.

Tā kā pavārgrāmatai LAIKS GATAVOT ir vairāk nekā 400 lapas,  īsā laikā apgūt šo pavārmākslas Bībeli ir neiespējami, taču lasot to lēnām un pakāpeniski rodas sajūta it kā es būtu iestājusies Signes Meirānes profesionālajā pavārmākslas skolā (īpaši lasot par pareizu galda klājumu ), un kas zina, varbūt pavisam drīz tāda būs izveidota, un es tajā sēdēšu un klausīšos ar pavērtu muti, lai pati savām acīm ieraudzītu KĀ visu to, kas grāmatā var pagatavot viegli, ātri un vienkārši.  Man šobrīd liekas, ka tas ir pa spēkam tikai profiņam. Uzreiz atmiņā nāk filma „Džulī un Džūlija” un galvenās varones cīņa ar dažādām receptēm, taču svarīga jau ir motivācija un apņemšanās, vai ne? Varbūt man arī ir laiks izkāpt ārā no „samest blenederī un gatavs!” perioda un ķerties klāt nopietnai kulinārijai?

Vislielākais prieks man bija tajā vakarā, kad lasīju par kviešu miltiem (un arī par sviestu!!!!), beidzot kāds nerunā par to, cik tie kaitīgi, bet ļauj mierīgu sirdi tos iekļaut savā ēdenkartē. Prieks bija tik liels,ka nākamajā rītā laimīga cepu kviešu miltu pankūkas pēc Brokastu pankūkas (80lpp.) receptes, kuras, starp, citu Sofija izvēlējās no grāmatas sakot, ka šodien ēdīšot tikai šīs. Receptē gan prasījās sviests, bet tā kā tāds mums mājās nebija (jo sviests taču ir kaitīgs un tagad ir vegānisma mēnesis, :)) , es riskēju un aizvietoju to ar augu eļļu, un sanāca TIK LABI, ka visi ēda un prasīja vēl. “Maza uzvara manā labā!” Pie sevis nodomāju un gardu muti aplaizot pirkstus, secinu, ka pirmā mīklas šļakata uz grāmatas jau nopilējusi, tieši tā kā Signes novēlējumā grāmatas pirmajā lapā: „Lai miltainas un eļļainas lapas!”

Pati pirmā recepte, ko pagatavoju no šīs grāmatas, bija cepeškrāsnī cepti burkāni medus mērcē, un  tajā brīdī, likās, ka vienīgais, ko spēšu pagatavot no šīs grāmatas būs tikai šī recepte, bet par laimi pirmā panika, bija maldīga. Šobrīd “noteikti jāpagatavo”  sarakstā ir iekļuvušas sekojošas receptes: ķirbju un baraviku pasta (97.lpp) , divi kiši (112.lpp), sulīgā šokolādes kūka (121.lpp), kartupeļu un fenheļa krēmzupa (159.lpp),  burkānu un kvinojas salāti (169.lpp), burkānu cepumi ar kanēļa saldējumu (179.lpp),  ķirbju maize ar ķirbju fritatu (192.lpp), ķirbju siera kūka ar mellenēm (195.lpp), biešu gruboto (203.lpp), biešu zupa ar lēcām (208.lpp), biešu šokolādes kūka (210.lpp) , cūku pupa krēmzupa ar kaņepēm (232.lpp), kinojas pudiņš ar ātro ievārījumu (250.lpp), cepts medus kamambērs (252.lpp), biezpiena bumbiņas (254.lpp),  un vēl daudzas, daudzas citas.  Vispār iesaku šo grāmatu skatīties tad, kad vēders ir pilns, jo ļoti rosina apetīti… :))

Īpaši noderīgi ir praktiskie padomi grāmatas sākumā par virtuves piederumiem, sadzīves tehniku un arī pašiem produktiem – olīveļļu, garšvielām, pipariem, etiķi, pastu (vai zinājāt, ka ir ap 30 veidu pastas?) Svaigas pastas gatavošana īpaši labi sanāk tibetiešiem, tādēļ šo pienākumu vienmēr uzticēju vīram vai tibetiešu draugiem, kas ir galvenais iemesls, kāpēc pastas pagatavošana man vēl aizvien ir noslēpums, vien zinu, ka tam vajadzīgas spēcīgas rokas, bet kā grāmatā raksta pati Signe – „Vienkārša pasta – vienkārša mērce, sarežģīta pasta – sarežģīta mērce!”

Kad lasīju padomus, kā pareizi sēdēt un ēst pie galda, ja esi uzaicināts uz saviesīgām pusdienām vai vakariņām, smējos diezgan skaļi…tik jautri tie bija, bet patiesībā jau vienkārši atklāja manu nenopietno attieksmi pret to visu, tāpēc zinu, ka ja būs jāiet smalkās vakariņās, pirms tam vēlreiz pārlasīšu šo nodaļu, lai neizgāztos kā veca sēta no lauku ciemata…

Vislabāk man patika šie:

• Nerij, pat, ja ļoti gribas ēst. Nezāģē ēdienu, iedur skaisti, nogriez un baudi.
• Nogriez tikai tik daudz , cik liksi mutē. Nesagriez visu smalkos gabaliņos kā bēbim.
• Uzdzer tikai tad, kad kumoss ir sakošļāts.

Visa šī papildus informācija sniedza sajūtu, ka nu gan es varēšu, jo es taču tagad zinu to un šito knifu, lai viss izdodos, un patiesībā jau svarīgākais ir justies pārliecinoši pašam par sevi un šādu it kā mazu viltību zināšana šo pārliecību sniedz!  Vegāniem īpaši noderīga būs sadaļa par to kā aizvietot olas. Un vēl tā nodaļa par sieriem…ja kafija, konjaks, un šampanietis man bija vairāk kā bauda acīm, jo šos 3 produktus nelietoju, tad pie sieru bildēm iedarbojās arī citas maņas,  Sadaļa par āboliem ir fantastiska, pat neskatoties uz to, ka to lasīju tikko pēc pusdienām, gribējās skriet uz virtuvi un cept ābolu drumstalkūciņas vai ābolu karameļu pīrāgus.

Ja ēšana, galda kultūra un ēst gatavošana tev ir sveša lieta vai gluži otrādi, tu sevi uzskati par īstu lietpratēju šajā jomā, Signes Meirānes jaunā pavārgrāmata atvērs tev jaunus apvāršņus. Galvenais, izbaudi procesu un nesakoncentrējies tik daudz uz rezultātu. Un kādreiz es pavisam noteikti uzcepšu medus kūku, varbūt decembrī uz Sofijas 4.to dzimšanas dienu?

Darbs dara darītāju jeb acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Tāpēc nedomājiet par to, vai varēsiet, vienkārši mēģiniet un viss sanāks!

Paldies Signe, par iedvesmu, idejām un drosmi, ko man devi! Un, protams, paldies par lielisko un garšīgo grāmatas atklāšanas ballīti!

p.s. Grāmata ir lieliska dāvana svētkos, turklāt no katras nopirktās grāmatas 1.00 EUR tiks ziedots “Bērnu slimnīcas fondam”. Vai tas nav lieliski?

Signes Meirānes receptes varat atrast arī žurnālā un portālā «Četras Sezonas».