Vārds Uzvārds: Laura Vanaga-Mickeviča
Vecums: Magic 31
Dzīvesvieta/ vieta, kur pasniedz jogu: jogas telpa SAVITRIJI
Cik ilgi praktizē jogu: no 2010. gada, taču pilnīgi noteikti to darīju iepriekšējās dzīvēs
Kādu jogas veidu/s pasniedz: kundalini joga
Mana pirmā jogas nodarbība bija….tālajā 2010. gadā pie pasniedzēja Arņa Siliņa. Hatha jogas nodarbība uz mani atstāja pozitīvus “ nospiedumus” , tomēr sevis meklējumi aizveda pie patreizējā jogas veida. Vēl joprojām praktizēju un ļoti ticu kundalini jogas filozofijai.
Mana pirmā motivācija jeb pamudinājums jogas praksei bija diezgan spontāns. Meklēju kaut ko savu un tas ļoti SAVS arī atradās. Vienmēr saku: “ kas meklē, tas atrod”. Protams, mācības ir katru dienu un jāmācās visu laiku.
Kāpēc es nolēmu kļūt par jogas skolotāju?
Tas bija tāds iekšējs, neizskaidrojams dzinulis. Iekšējā balss jeb intuīcija bija noteicošais. Pamēģināju un diezgan ātri sapratu, ka pasniegšu jogu un darīšu to tādā formā, kā to vēlētos saņemt pati. Jogas telpa SAVITRIJI ir stāsts par mani un to, kas īstenībā esmu.
„Praktizēt jogu” man nozīmē būt pašai un tādu sajūtu iedot arī citiem. Kad esmu es pati, tad viss notiek pa īstam. Cilvēks ir tik ļoti skaists, kad ir īsts. Pēc nodarbībām runājos ar cilvēkiem un saprotu, ka viņi runā to, ko jūt. Bieži arī pēc jogas nodarbības dzirdu, ka cilvēkam ir jaunas atklāsmes un nebijušas sajūtas. Sarunas un pēcgarša pēc nodarbības ir lielākais motivators vadīt nodarbības. Dažreiz sarunu vietā ir klusums, tējas dzeršana un arī tas ir skaisti. Mēs varam kopā klusēt un vienkārši būt paši!
Mana mīļākā mantra vai afirmācija ir Sat Nam, kas ir arī sēklas mantra kundalini jogā. Sat Nam skaitu bieži. Eju pa ielu, braucu ar auto, gaidu rindā pie friziera un skaitu mantru. Lai nomierinātu prātu, ir svarīgi atrast veidu, kā savākt sevi un apstādināt uzmācīgos prāta viļņus.
Mana īpašā jogas poza ir akmens poza. Jau no pirmssākumiem pati ērtākā un priekš manis visilgāk paveicamā. Tas nozīmē – sēdēt uz papēžiem. Lieliski uzlabo gremošanu un pašsajūtu kopumā.
Grāmata, kas noteikti jāizlasa ikvienam jogotājam!
Un arī latvietei 
ir Intas Blūmas “ Latviete karma” . Ļoti vienkāršos vārdos tiek aprakstītas būtiskas lietas, kas rada izpratni par dzīvesveidu un iespējām. Grāmata ne tik daudz par jogu, bet par mūsdienīgu skatījumu un daudzām, sīkām niansēm, kuras varam likt lietā katru dienu.
Spilgtākās jogas atmiņas ir no “ Šabads sievietei”. Tas ir pasākums, kuru vēl ar 5 domubiedrenēm rīkojam 2x gadā. Šabads ir iespēja sievietei atbraukt uz vietu, kur viņu ļoti gaida, kur viņa jūtās saprasta. Šabads tulkojumā no sanskrita ir dievišķā poēzija, un nu jau tas ir kļuvis par platformu milzīgai iekšējai transformācijai jeb darbam ar sevi. Kā Šabadu definēja ilggadēja apmeklētāja: “ Tas ir tas, kas man vienkārši vajadzīgs. Tas restarts un plūšana nezināmajā!” Pasākuma programmu dalībnieces uzzin tikai ierodoties pasākuma vietā, tā, ka jau pašā “saknē” tas ir stāsts par uzticēšanos.
Atceros pirmo Šabadu, kurš notika 2012. gada ziemā. Otrajā pasākuma dienā, plkst. 8:00 no rīta vadīju kundalini jogu. Tas bija sestdienas rīts un atnācu nedaudz agrāk, lai visu sakārtotu. Sākumā biju viena, uz sava paklāja un nodomāju: “ Hmm..cik interesanti! Laikam dalībnieces izvēlējušās pagulēt pēc iepriekšējā vakara notikumiem un nepiedalīsies. Tajā brīdī, kad tā sajutos un pieņēmu, ka tam tā jābūt un palikšu viena, lai meditētu, meitenes sāka nākt. Divas, trīs, sešas un beigās jau visas piecpadsmit. Grūti tā vārdos to izteikt, bet ir tik labi to sajūtu “ noķert aiz astes” un apzināties, cik svētīta esmu darīt to, ko daru un dalīties ar to, kam pati redzu vērtību!
Ja man būtu tikai 1 vēlēšanās – tā būtu – lai cilvēkiem būtu laba veselība un spēja pateikties par to, kas viņiem jau ir.
Laimīgākā diena manā mūžā ir katra diena, kad apzināti apstājos un novērtēju to, kas man dots. Skrienot, skrienot un skrienot tāpat visu nesasniegsi. Gandrīz kā “ Prāta vētras” dziesmā…
