Lai gan fascija jeb saistaudi mūsu ķermenī ir bijuši vienmēr, tikai neilgu laiku to nozīme, un loma mūsu ķermeņa veselībā un funkcionēšanā tiek novērtēta kā vitāla. Daudz rakstu un pētījumu ir veikti par kauliem, muskuļiem, iekšējiem orgāniem, asinvadiem un nerviem, un visu šo ilgo gadu un pētījumu laikā, fascija tika uzskatīta par necilu , iekšēju “vietas piepildītāju” mūsos.  Patiesībā, pētījumi par fasciju ir tik jauni, ka mēs joprojām nezinām daudz par šiem mistiskajiem saistaudiem. Bet viena lieta, ko mēs zinām pavisam droši ir tas, ka fascija ir daudz dinamiskāka un integrālāka ķermeņa daļa, kā mēs iepriekš domajām.

FASCIJA – TĀ IR VISUR MŪSOS IEKŠĀ

Tā vietā, lai uztvertu fasciju kā nenozīmīgu “vietas aizņemēju”, mēs zinām, ka šī fascinējošā sistēma ir 3D saistaudu tīkls, kas apņem un ietekmē visas mūsu ķemeņa daļas. Mūsu facijas sistēma tehniski sastāv no visiem mīkstajiem saistaudiem,kas ir mūsos.  Šī sistēma,kam piemīt šķiedru un šķidruma daba, iekļauj sevī to, ko mēs zinām kā virspusēju, dziļu un ne tik dziļu saistaudu slāni, kā arī saites un cīpslas.

Latīniski, vārds fascija nozīmē “sasiet”, kas ir ļoti piemērots tulkojums, ņemot vērā to kā šie saistaudi “sasien mūs kopā” no iekšpuses.  Lai arī mēs bieži iedomājamies savu ķermeni kā daudzu, neatkarīgu strauktūru savienojumu, patiesībā, mūsu fascija ir tas, kas savij kopā mūsu muskuļus, kaulus, iekšējos orgānus, nervus un asinvadus, radot 100% savstarpēji saistītu tīklu, kurā nekas nav pats par sevi jeb neatkarīgi no otra.

Mūsu muskuļi, piemēram. Kad mēs runājam par fizisko ieguvumu no āsanas, mēs bieži vien koncentrējamies uz to, kurš muskulis āsanā tiek stiepts vai nostiprināts šajā konkrētajā pozā. Mēs sakām, ka pačimotanāsana (nolieciens sēdus uz priekšu) stiepj augšstilbus. Bet patiesībā, mūsu muskuļi ir pilnībā apņemti un saausti kopā ar trim atšķirīgiem fasciju slāņiem. Faktiski, šie trīs fasciju slāņi saplūst kopā vienā vai otrā muskuļu galā un izveidojas par cīpslām. Muskuļi un fascijas ir tik ļoti savīti kopā ar muskuli, ka muskulis kopā ar tā cīpslām, bieži vien tiek saukts nevis par muskuli, bet par miofasciālo vienību. Tas nozīmē, ka tad, kad mēs izpildām āsanas, mēs manipulējam vienlaicīgi gan ar muskuļiem, gan fasciju. Nav nevienas pozas, kura ietekmētu tikai muskuļus vai tikai fasciju. Turklāt, mūsu muskuļi vai miofasciālās vienības nekad nestrādā kā individuāli, atsevišķi muskuļi, lai gan mēs bieži vien uztveram muskuļus tieši šādi.

Pateicoties fasciāliem savienojumiem, muskuļi ir saistīti garās funkcionālās ķēdēs un tieši šīs ķēdes ir atbildīgas par mūsu kustībām.  Tā vietā, lai koncentrētos uz “atsevišķām” mūsu ķermeņa daļām, fascija dod mums iespēju novērtēt  mūsu ķermeņa savstarpējās saistības principu jeb izpratni par to, ka nepastāv nekas pats par sevi, neatkarīgi no citiem. Kā jogi, mēs drošvien esam pazīstami ar konceptu lietot prakses kā metodi, lai „šķīdinātu” ilūziju par individuālo jeb neatkarīgo ES (atman), lai savienotos ar dziļāko, transcendentālo esību, kuras daļa mēs visi esam (brahman).  Kad mēs uzlūkojam savas fascijas, mēs redzam dzīvu, taustāmu vienotības principu paši savā ķermenī. Mūsu fascijas tīkls savieno mūs iekšpusē mūsu pašu ķermenī un rada vidi, kurā tas, kas notiek kādā konkrētā lokalizācijas vietā ķermenī (jogas āsana, stiepšanās, masāža un trauma), pavisam tieši ietekmē visu mūsu ķermeni kopumā.

DINAMISKS KOMUNIKĀCIJAS ORGĀNS

Papildus tam, lai radītu mūsu savstarpējo vienotību, fascija spēlē arī nozīmīgu lomu, lai palīdzētu ķermenim sajust sevi neizmantojot acis, lai redzētu sevi no ārpuses. Fascija ir pilna ar neskaitāmiem jūtīgiem nervu galiem, kuri ir patstāvīgā komunikācijā ar smadzenēm par ķermeņa pozīciju kosmosā.  Šī spēja ķermenim pielietot „iekšējo redzējumu” reizēm tiek dēvēta par sesto maņu. Patiesībā, šo sesto maņu tu lieto arī tagad, kad lasi šo rakstu. Tas ir tāpēc, ka, ja mēs nespētu sajust ķermeni ar mūsu „iekšējo redzi”, mēs nebūtu spējīgi virzīties cauri dzīvei kontrolētā veidā. Bez šīs sestās maņas mēs visticamāk gulēt uz grīdas bezpalīdzīgi un nekontrolēti, tik svarīga ir šī sestā maņa. Tieši tāpēc, ka fascija ir galvenais sestās maņas orgāns, mūsu fascijas veselība ir tieši saistīta ar to, cik attīstīta ir mūsu „iekšējā redze”.

Fascijas veselība ir ārkārtīgi svarīga veselīgai novecošanai. Pētnieki tikai nesen ir atklājuši saistību starp šīs sestās maņas paaugstināšanos un sāpju līmeņa pazemināšanos.  Citiem vārdiem sakot, jo precīzāk tavas smadzenes spēj sajust tavu ķermeni, jo mazāk sāpes tu jutīsi.  Jo attīstītāka ir šī 6 maņa, jo apzinātākas kļūst tavas ikdienas kustības, samazinot traumu risku (kas kļūst ļoti aktuāli paliekot vecākam).

SVARĪGĀKAIS IR DAŽĀDĪBA

Pateicoties tam, ka fasciālā sistēma ir galvenais sestās maņas orgāns, mūsu fascijas veselība ir tieši saistīta ar to, cik attīstīta ir mūsu „iekšējā redze” jeb uztvere. Viens no veidiem, kā uzturēt fascijas veselību ir piedzīvot dažādas kustības, nevis visu laiku vienas un tās pašas. Ja mēs noslogojam fasciju visu laiku vienā veidā (izpildot kustības, kuras visu laiku atkārtojas, kā piemēram – skriešana, riteņbraukšana vai sēdēšana pie datora pa 8 stundām dienā), tās kļūst vājākas un tās ir daudz vieglāk traumēt.  Tā vietā, mums ir jāpiedāvā fascijai pēc iespējas dažādākas kustības – atjaunojošā joga, iņ joga, terapeitiskie vingrinājumi, kā piemēram staigāšana pa dažādām virsmām (pastaiga mežā, kalnos, kokos kāpšana utt.), fiziskie vingrinājumi, masāža. Tas nodrošinās fascijai veselību un tā kļūs stiprāka un izturīgāka.

NOSLĒGUMĀ

Pētījumi par fasciju ir atklājuši jaunus faktus par mūsu ķermeņa struktūru un funkcijām, un turpinot pētīt, mēs noteikti atklāsim daudz jauna. Tikmēr mēs varam rūpēties par savas fascijas veselību ar jogas un citu veselīgas formas kustību palīdzību, lai palīdzētu sev no iekšpuses.

Avots:  yogainternational

Foto: depositphotos.com