„Lai meditētu, cilvēkam ir jāatrodas āsanā sēdus stāvoklī. Meditēšana nav iespējama āsanā guļus vai stāvus stāvoklī. Guļus jeb supta stāvoklī cilvēks, visticamāk, aizmigs. Stāvus āsanā nav iespējams atrasties pārāk ilgi, jo sāks nogurt kājas. Meditēšana jāveic tikai sēdus pozās, jo, lai notiktu apziņas transformācija, cilvēkam sēžot jāpavada ilgs laiks.
Sēdēšanas māksla
Pirms apsēsties un praktizēt pranajāmu, ir jāzina, kā sēdēt, lai ķermenī nerastos nemiers. Precīzi apzinieties asteskaula lejas daļu un sēdiet tādā veidā, lai tā atrastos perpendikulāri grīdai. Šo punktu uzskatiet par dienvidpolu, bet mugurkaula augšgala centru – par ziemeļpolu.
No visām āsanām meditēšanai vispiemērotākā ir Padmāsana. Atrodoties Vīrāsanā, ķermeņa daļu izvietojums ir tāds, ka mugurkauls nevar atrasties ideāli taisni. Atrodoties Sidhāsanā, muguras lejas daļa ir pilnīgi inerta, un tikai muguras vidusdaļa ir aktīva. Savukārt, Padmāsanā viss mugurkauls – no astes kaula līdz smadzenēm –tiek turēts modrs un aktīvs. To nespēj paveikt neviena cita āsana, to spēj tikai Padmāsana. Tas ir iemesls, kāpēc Padmāsana tiek uzskatīta par vislabāko āsanu. Lielākā daļa cilvēku nespēj izpildīt Padmāsanu, jo ir zaudējuši ieradumu sēdēt uz zemes. Senāk, kad notupšanās bija ikdienišķa lieta, cirkšņos, kājās un ceļgalos saglabājās mobilitāte, jo tie tika regulāri vingrināti, tāpēc cilvēki bez problēmām spēja apsēsties Padmāsanā. Mūsdienās cilvēku kustību amplitūda ir ierobežota. Viņi neizmanto locītavas optimālā līmenī, tādēļ locītavas ierūsē. Tāpēc es iesaku sēdēt Svastikāsanā, Virāsanā vai Badha Konāsanā – ar nosacījumu, ka sēžat pareizi”
Informācijas avots: B.K.S. Ajengārs, „Jogas gudrība un prakse”, Zvaigzne ABC
Foto: http://www.dollsofindia.com/images/products/shiva-pictures/shiva-in-meditation-PG05_l.jpg