Joga un slēpošana

Kad aiz loga valda balta ziemas pasaka, ir jāizmanto brīdis, lai uzkāptu uz slēpēm un aiztrauktos prom no visām ikdienas rūpēm un raizēm. Svaigs gaiss, skaisti dabas skati un pilnīga prāta atslēgšanās ir tikai daži no iemesliem, kāpēc ir vērts nodarboties ar šo ziemas sporta veidu.

Vienalga, vai slēpojat uz kalna vai apkārt ezeram, tāpat kā jebkurā citā sporta veidā, arī slēpošanā svarīgi ir nevis atnākt, uzlēkt uz slēpēm un aizslīdēt, bet vispirms nedaudz iesildīties un tikai tad sākt slēpošanas priekus.

Kāpēc ir svarīgi iesildīties? Galvenokārt jau tāpēc, ka tas palīdz izvairīties no traumām, kuras rodas pārvērtējot savas spējas.

Viens no svarīgākajām, fiziskajām pazīmēm, kas var signalizēt par muskuļi pārslodzi ir viegla ķermeņa trīcēšana (tādu varam novērot arī jogas nodarbībā, ja nesagatavoti kādu āsanu pārāk ilgi). Tieši tāpēc, ir būtiski arī ikdienā būt fiziski aktīviem, lai slēpojot varētu tikai izbaudīt notiekošo, neuztraucoties par pārslodzi vai ķermeņa traumām. Viens no lieliskākajiem veidiem, kā sagatavot un nostiprināt muskuļu grupas, kas tiek aktīvi nodarbinātas slēpojot, ir joga.

Ar ko joga atšķiras no dažādiem sporta veidiem? Ar to, ka tajā tiek nodarbinātas un attīstītas pilnīgi visas muskuļu grupas, kamēr sportā, kā piemēram, slēpošanā, lielāks uzsvars tiek likts tieši uz ķermeņa apakšējo daļu. Vislielākā slodze slēpošanā ir tieši mūsu kājām, augšstilbiem, ceļgaliem, apakšstilbiem, potītēm. Tieši tāpēc disbalanss , kas rodas slēpotājiem ir ļoti attīstīta ķermeņa apakšējā daļa, bet vāja ķermeņa augšdaļa. Tāpēc regulāriem slēpotājiem ir jādomā, kā stiprināt ķermeņa augšdaļas muskuļus un kā parūpēties par ķermeņa apakšējās daļas muskuļiem, kuri slēpošanas laikā tiek aktīvi nodarbināti. Tieši šis disbalanss arī var būt viens no iemesliem, kas samazina profesionālo sportistu sniegumu un reizēm noved pie traumām.

Piemēram, spēcīgi muskuļi augšstilbu kājas priekšpusē(quadriceps), un vājāki muskuļi augšstilba aizmugurē (hamstrings), var radīt pārlieku lielu slodzi uz ceļa locītavu. Ceļa locītavas un visa ķermeņa apakšējā daļa kopumā tiek pakļauta vislielākai slodzei, jo tieši tā izjūt visu kalna reljefu un saņem visus triecienus.

Ja slēpojat distances, tad atceraties, ka slēpojot ar viegli ieliektiem ceļgaliem un uz priekšu izvirzītiem gurniem, palīdzat mazināt triecienu ietekmes, taču patiesais ķermeņa spēks nāk no sēžamvietas muskuļiem (gluteus), augšstilba aizmugurējiem muskuļiem un muguras muskuļiem.

Ja muskuļi ir vāji, tad visa slodze, ko pārējie muskuļi nespēj turēt, tiek novirzīta uz ceļa locītavām. Tas noved pie traumām un reizēm pat pilnībā sadragātām ceļo locītavām. Saīsināti augšstilbu iekšējie muskuļi arī var radīt papildus slodzi ceļa locītavām, samazinot kustību amplitūdu kājās. Lai izvairīties no ceļu locītavu traumām, slēpotājam ir svarīgi, lai ceļu un augšstilbu muskuļi ir lokani un elastīgi, lai samazinātu slodzi locītavām. Ir jāpagarina un jāstiprina pilnīgi visi kāju augšējo muskuļi. Gurni un ceļi ir tie, kas nodrošina kustību uz priekšu jeb tā saucamais stūres mehānisms, kam palīgā nāk arī potītes.

Lai stumtu slēpēs un savu ķermeni uz priekšu, tiek nodarbinātas pēdas, potītes, ceļgali, mugurkauls, gurni jeb visu šo ķermeņa daļu kombinācija.

Līdzsvars, spēks un lokanība, kā arī apzinātība ir galvenais, kas vajadzīgs, lai tava slēpošanas prakse būtu droša un baudāma.

Tāpat kā jogā, arī slēpošanā ir dažas vadlīnijas, kuras ir būtiski ievērot:

PĒDAS ir jātur plecu platumā, kā Tadasanā jeb kalna pozā, lai radītu stabilu pamatu.

CEĻIEM jābūt vienā līnijā ar pirkstiem, kā krēsla pozā.

GURNIEM jābūt nedaudz izvirzītiem uz priekšu. Šī ir ļoti nedabiska pozīcija vairumam cilvēku, taču īpašie slēpošanas zābaki, sekmēt šī stāvokļa izpildi ķermeņa apakšējā daļā.

PLECIEM jābūt nolaistiem un atbrīvotiem, kā Tadasanā.

ĶERMENIM ir jābūt mierīgam. Ķermeņa apakšējā daļa ir tā, kas izdara visu smago darbu, kamēr augšējā daļa nodrošina stabilitāti.

VISPIRMS IESILDIES

Nesāc slēpot uzreiz tiklīdz esi sasniedzis kalnu vai līdzenumu pa kuru trauksies. Vispirms velti 10 minūtes tam, lai vienmērīgi iesildītu ķermeni un sagatavotu to turpmākai praksei.