1. Visu dzīvi vada trīs priekšnoteikumi:

• tas, kas tevī ir, kad tu piedzimsti;
• tas, ko citi ar audzināšanu pēc saviem ieskatiem tevī ir ieprogrammējuši;
• tas, ko tu pats pēc saviem priekšstatiem esi sevī ieprogrammējis.

2. Tavas domāšanas un rīcības vadības centrāle ir zemapziņa. Kā tā ir ieprogrammēta, tā tu dzīvo.
3. Instruments, ar ko programmēt zemapziņu, ir sadarbība starp tavu apzināto domu un zemapziņu.
4. Ja sadarbība ir harmoniska, tu rīkojies pēc saviem priekšstatiem. Ja tā nav saskaņota, tavu dzīvi traucē konflikti.
5. Konflikti rodas, ja tu savas vajadzības un vēlmes nevis īsteno, bet gan apspied un aizturi.
6. Viss, ko tu apspied, izslīd no tavas apzinātās kontroles. Paliek neapzināts konflikts, kas no zemapziņas bremzē tavu domāšanu un rīcību.
7. Ja tavu zemapziņu nosaka tavas audzināšanas programma, citu cilvēku mērauklas kavē tavu vajadzību apmierināšanu.
8. Zemapziņā noenkurotas audzināšanas radītās aiztures tu nevari pārvarēt ar apzinātu gribu, to tu vari panākt vienīgi ar pacietīgu zemapziņas programmēšanu pēc paša alternatīvas. Tavas audzināšanas programmas alternatīva ir lēmums audzināt sevi pašam.
9. Tu sasniedz zemapziņu, ja neatlaidīgi domā, ko vēlies sasniegt. To tu dari tik ilgi, līdz šī doma zemapziņā noenkurojas stiprāk par visu, kas tevi kavē rīkoties pēc savas gribas.
10. Tu esi tāds, kā tu domā, un tu būsi tāds, kā tu vienmēr domāsi, līdz caur zemapziņas centrāli tu izpaudīsies darbībā pats no sevis
11. Zemapziņu tu programmē atslābumā. Tu atslābinies brīvā pozā mierīgā vietā, dziļi un mierīgi elpojot un koncentrējoties uz savu iekšējo es.
12. Ar pozu, elpu un koncentrēšanos uz savu iekšējo es tu izej no citu uzspiestā dzīves ritma, lai sasniegtu sev atbilstošo ritmu.
13. Tava zemapziņa nevērtē, tā uzklausa jebkuru programmēšanu. Ja tu to nedari pats ar saviem priekšstatiem, to dara citi pēc savas gribas.
14. Ja tu vienmēr domā par bailēm, zemapziņa iesakņo bailes tavā rīcībā. Ja tu pastāvīgi domā: “Lai kas notiktu, es ar to tikšu galā,” – zemapziņa motivē tavu rīcību ar ticību panākumiem.
15. Tu vingrini savu zemapziņu ar visu, ko domā. Ja šaubies, tu aizstāj šaubas ar ticību, ka tu visu spēj panākt. To tu dari tik ilgi, līdz ticība kļūst stiprāka par visām šaubām.
16. Tava ticība ir neizdzēšami ieprogrammēta tavā zemapziņā. Tu ne tikai domā par ticību sev – tu to arī jūti un veido to garā ar savas fantāzijas spēku.
17. Tu liec lietā iztēli, lai iedvestu zemapziņai savas rīcības veiksmīgo iznākumu. To tu dari pēc principa: ja gars ir uzvarējis, miesa pati tam seko.
18. Zemapziņas spēks prasa saskaņu starp tavu es, kas apzināti domā un izlemj, un neapzināto es, kurš vada tavu rīcību.
19. Ja tavs apzinātais es ir izlēmis, neviena doma vairs nekavē neapzināto rīcības īstenošanu.
20. Tu neaizmirsti, ka ikviena rīcība ir pakļauta vingrināšanas principam. Princips ir tāds: tas, ko vēlies spēt un sasniegt, tev soli pa solim rīcībā ir jālabo tik ilgi, līdz tas pats no sevi īstenojas pēc taviem priekšstatiem.
21. Tas nozīmē: tu domā plānojot un izlemjot, bet tu rīkojies ticībā uz panākumiem, un šaubu domās nevar tevi kavēt.

Jozefs Kiršners: „Egoista Bībele”