Lielākoties, tiek runāts par to, cik kaitīgi veselībai ir ilgstoša sēdēšana pie datora, mazkustīgums un tamlīdzīgas ofisu darbinieku ikdienas paražas. Mūsdienu laikmetā, kad lielākā problēma ir aizņemtība jeb laika trūkums it visam, tikai ne darbam,  iešana uz sporta zāli vai krosiņa skriešana daudziem sķiet kā luksusa prece. Tas pats ir ar jogas nodarbībām, lai cik 1 nodarbība maksātu, ir cilvēki, kam tā šķiet naudas un laika izšķiešana.

Lai pievērstu lielāku uzmanību tam, cik svarīgi ir kustēties, manuprāt, vajadzētu vairāk stāstīt par to, ka pat 5 minūšu izkustēšanās darba vietā var uzlabot darbaspējas un attiecīgi ietekmēt pozitīvi arī ikmēneša ienākumus. Ja cilvēki var atļauties darba laikā uzsmēķēt vai iedzert kafiju, vai arī ik pa brīdim ieiet savā Facebook profilā vai draugiem.lv, tad kāpēc lai nebūtu iespēja arī veikt pietupienus, atspiedienus vai citus tamlīdzīgus vingrinājumus, kuriem nav nepieciešams nekāds fitnesa inventārs? Protams, advancētu jogas praksi savā darba vietā diez vai veiksim, ja vien tam nav paredzēta īpaša vieta un laiks, taču ir dažādi vienkārši vingrinājumi, kurus varam veikt pat pie sava rakstāmgalda. Un, ja nu nepavisam negribas vingrot, tad varbūt ir vērts apsvērt iespēju uz un no darba iet ar kājām.

Daudziem var šķist, kā gan es tā tērēšu savu laiku fiziskām aktivitātēm, kad man ir jāstrādā, bet runa nav par 2h aktīvu nodarbību, bet par mazām 5 minūšu pauzēm starp veicamajiem darbiem. Pusdienas pārtraukumā neskrien uz tuvējo kafejnīcu, bet paņem pusdienas līdzi no mājām un dodies uz tuvāko parku, vai paēd darba vietā un dodies neilgā pastaiga svaigā gaisā.

Un, pat, ja neesi pārliecināts, ka atradīsi iespēju izkustēties darba vietā, izmēģini meditāciju. No savas pieredzes varu teikt, ka meditācija ir tieši tas brīdis, kad manā prātā rodas vislabākās un arī trakākas idejas, tāpēc izmantojiet ik mirkli sava dzīves lietderīgi.

Kāpēc ir vērts izkustēties darba vietā?

• Palielinās enerģija & aktivitāte – fiziskās aktivitātes uzlabo ne tikai mūsu fizisko veselību, bet arī padara mūs dzīvespriecīgākus un aktīvākus. Katrs jauns izaicinājums darbā netiks uzņemts ar nopūtu, bet gan ar aizrautību. Darbinieki, kas regulāri vingro (3x nedēļā) ir daudz enerģiskāki un vienmēr gatavi jauniem izaicinājumiem, kamēr neaktīvie ir noguruši un bez enerģijas jaunai darba dienai.
• Uzlabojas darba efektivitāte– Anglijā veiktie pētījumi pierāda, ka ofisa darbinieki uzrādīja labāku darba sniegumu dienās,  kad veica fiziskos vingrinājumus nekā dienās, kad nevingroja.
• Uzlabo smadzeņu darbību – ilgstoša sēdēšana pie datora nav tas, kas veicina jaunas idejas. Jo ilgāk Tu blenz datora ekrānā, jo tukšāks kļūst prāts. Tāpēc reizēs, kas šķiet, ka darbi nevedas, ir  vienkārši jāpaņem pauze un jāizkustas, lai veicinātu asinsriti un jauna skābekļa pieplūdi šūnām.  Fiziskie vingrinājumi palīdz arī uzlabot atmiņu.
• Palielinās kreativitāte – pētījumi pierāda, ka cilvēki, kas regulāri dodas pastaigās ne tikai palīdz sev uzlabot sirds veselību un atbrīvoties no stresa, bet arī rada iespēju jaunu kreatīvu ideju radīšanai.  Tā teikt, ir jāatbrīvojas no visa vecā, lai radītu vietu kam jaunam. Visbiežāk tieši fiziskās aktivitātes ir tas, kas palīdz attīrīt gan mūsu prātu, gan ķermeni.
• Uzlabo pašapziņu un pārliecību par savām spējām –  regulāri vingrinājum palīdz justies labāk ne tikai fiziski, bet justies labāk arī savā ķermenī, tas attiecīgi dod mums drosmi jauniem izaicinājumiem. Iespējams tieši regulāra izkustēšanās dos Tev nepieciešamo iedvesmu projekta pabeigšanai vai drosmi pieteikties uz jauno vakanci citā darba vietā.

Kādus vingrinājums varam veikt darba vietā?

Vispiemērotākie vingrinājumi darba vietā ir vingrinājumi stāvus, sēdus uz krēsla un izmantojot sienu. Lai tos izpildītu, nav jāuztraucas  par pastiprinātu svīšanu, vai drēbju saburzīšanu un sasmērēšanu.

• Pietupieni– varat tos veikt arī izmantojot krēslu. Sāciet sēdus un piecelieties kājās. Atkārtojiet 10 reizes;
• Patiepšanās uz pirkstgaliem – atbalstieties ar 1 roku pret galda malu, vai sienu. Nostājieties stabili ar abām pēdām pie grīdas. Pacelieties uz pirkstgaliem, palieciet šajā pozā, cik ilgi vēlaties un atgriezieties sākuma pozīcijā. Atkārtojiet vairākas reizes;
• Stāja uz vienas kājas, otras kājas papēdi virzot sev pie dibena. Ja nepieciešams var atbalstīties pret sienu vai galda malu.
• PLANK pozu- gan ar taisnām rokam, gan uz elkoņiem. Kā arī uz sāniem.  Ja bail nosmērēties, varat veikt šīs pozas arī atspiežoties pret galda malu vai sienu.
• Malāsanu jeb sēdus pietupienu;
• Dažādas pozas ko var izpildīt sēžot uz krēsla- noliecienu uz priekšu, dažādus sagriezienus uz sāniem, atliecienus atpakaļ utt.;
• Ērgļa pozu – ja nespējat veikt pilno ērgļa pozu stāvus, veiciet to sēžot uz krēsla, iesaistot tikai rokas;
• Tadāsana ar noliekšanos uz sāniem;
• Noliekšanas uz priekšu stāvus, ar vai bez sagriešanos uz sāniem;
• Roku un kāju izpurināšana;
• Plecu, roku izapļošana;
• Plaukstu locītavu izapļošana;
• Dažādi vingrinājumi kaklam un sprandai, kurus varat veikt sēdus; galvas izapļošana, auss tuvināšana plecam utt.;
• Dažādi vingrinājumi acīm;
• Ja esat jogotājs ar pieredzi, varat veikt arī galvasstāju;
• Dažādi elpošanas vingrinājumi un meditācijas.