Rakstniece Elizabete Gilberta, kura sarakstīja pasaules slaveno dižpārdokli “Ēd, lūdzies, mīli!” padalījās ar dažiem no saviem principiem. Viņa vairākkārt ir pārliecinājusies, balstoties uz savu pieredzi, ka tieši šāda attieksme pret dzīvi dara to laimīgu.

1. NAV NOTEIKTI JĀBŪT BEZBAILĪGAM, ESIET TIKAI ZIŅĶĀRĪGS
Es nerekomendēju būt bezbailīgiem. Esmu satikusi šādus cilvēkus, viņi bija vai nu psihopāti vai trīsgadīgi bērni. Es domāju, pēc savas dabas mēs esam ļoti ziņķārīgi.  Zinātkāre ir unikāla lieta. Pieliekot nelielas pūles, mēs varam sasniegt lielus rezultātus. Ja pamostoties katru rītu sev uzdosiet vienu jautājumu: “Ko vēl es gribu uzzināt?“, un dienu no dienas tuvosieties šim mērķim kaut tikai pa milimetru, jūsu dzīve kļūs labāka.

2. SADRAUDZĒJATIES AR SAVĀM BAILĒM
Es dzīvē daudz baidos, taču man ir nācies iemācīties pateikties savām bailēm: “Es saprotu, ka Tu sargā mani, ka esi mans sargeņģelis“. Mēs necienam to, ka tieši bailes ir tās, kas saglabā mums dzīvi tik ilgi. Mēs esam joprojām dzīvi tāpēc, ka kādā noteiktā brīdī bailes mums saka: “Nesēdies mašīnā pie šī puiša“, “Nestaigā pa tumšām ielām“, “Nelien te ūdenī, Tu neesi tik labs peldētājs”. Mēs esam parādā dzīvību savām bailēm. Sāciet teikt bailēm to, cik ļoti jūs cienāt tās. Ar savām bailēm ir jādraudzējas.

3. PĀRTRAUCIET MEKLĒT NOTEIKTĪBU 
Dzīvē ir paradoksi, un ir nenoteiktības. Un kamēr mēs turpinām meklēt noteikumus, kas tur mūs tālāk no tiem, mēs nejutīsimies pārliecināti par sevi.

4. ESIET PACIETĪGS PATS PRET SEVI 
Jums nav jāveic milzīgs lēciens bezdibenī vai jātērē daudz spēka, lai būtu laimīgs. Visi gaida kaut kādu zīmi vai brīnumu. Tajā, protams, ir kaut kas dramatisks un aizraujošs, taču tas nenotiek bieži. Mēs visi meklējam vieglāko ceļu. Taču es neuzrakstīju savu grāmatu vienā dienā. Lai to izdarītu es daudz ko piedzīvoju, un bija daudz asaru. Lai sasniegtu “Balto joslu”, jums būs jāizlabo tās lietas, kuras ir jāizlabo. Bet, lai to izdarītu ir jānodrošinās ar pacietību pret sevi, spēju piedot sev un citiem, jo izmaiņas vienmēr ir sarežģīta lieta.

5.NEGAIDIET GARANTIJAS
Daudzi no mums neuzdrošinās kaut ko sākt, jo nav pārliecināti par rezultātu. Taču tajā jau ir visa jēga. Ja mēs zinātu kā beigsies ceļojums, mēs nekad to neuzsāktu. “Ja nu es dodos ceļojumā, bet gadu galā neko neatrodu?” jūs jautāsiet. Ticiet man! Tā nebūs! Tā vienkārši nenotiek. Katra ceļojuma beigās, pat tad, ja nesaņēmāt to, ko vēlējāties, jūs iepazīsiet tuvāk pats sevi. Un, jā, nav iespējams izvairīties no vilšanās, bet tā ir daļa no ceļa.
6. “ATTEIKTIES” UN “PADOTIES” NAV VIENS UN TAS PATS 
Atteikties no kaut kā nozīmē atzīt, ka tas ar ko jūs nodarbojaties nav interesanti, vai ir grūti vai garlaicīgi…  Padoties nozīmē atzīt: “Mani spēki ir beigušies, es vairāk nespēju neko darīt vai dot.” Man bieži bija kauns par rīcību, kas notika rezultātā, kad no kaut kā atteicos. Un pilnīgi pretēji, viss labākais manā dzīvē notika tajos brīžos, kad es padevos. Tajos brīžos es sapratu, ka neesmu visstiprākais cilvēks visumā, un vienkārši peldēju pa straumi.

7. ESIET SAVAS DZĪVES RADĪTĀJI, NEVIS NOVĒROTĀJI  
Grāmatā “Lielā maģija” (Big Magic) es lasītājiem ieteicu atrast savu piepildījumu kādā no mākslas veidiem. Žurnālisti man pēc tam jautāja, vai es nebaidos, ka pasauli pārpludinās sliktas gleznas. Tik lielu augstprātību es negaidīju. Māksla nevar būt tikai elitāra, jebkurā sfērā var būt talants. Pat ja jūs nemākat zīmēt, nebaidieties radīt. Tas ir daudz labāk, kā vienkārši vērot no malas, kā dzīve iet uz priekšu. Atrodiet to, kas jūs iedvesmo, to, kas jūs aizrauj. Nebaidieties no kritikas, radiet, riskējiet, un tad dzīvē būs vairāk prieka.

8. ATRODIET SAVU ATBALSTU
Iespējams daudzi no mums ilgojas pēc skolotāja. Taču, ko tad, ja cilvēku kopa jūsu vecumā ar līdzīgām interesēm ir labāka par skolotāju? Šādās grupās parasti viens otru motivē būt labākiem. Ja šādas atbalsta grupas jums vēl nav, tad iespējams ir laiks tādu izveidot, un kļūt par tās līderi. Ja kaut kas, kas jums ir vajadzīgs, neeksistē, tad radiet to pats.

9. TURPINIET DZĪVOT 
Ir sāpīgi, ja kaut kas nesanāk. Taču pats šausmīgākais ir ir tad, kad nolaižas rokas un mēs sakām:”Es vairs nekad nevienam nestāstīšu  par saviem sapņiem” vai “Es nekad vairs neiemīlēšos“, “Es nekad vairs to neizdarīšu“. Un ko tad mēs darīsim līdz mūža beigām? Gaidīsim nāvi un apmaksāsim rēķinus? Ja jūsu dzīvē var būt laimīgi mirkļi, nepadodaties. Ir jāturpina dzīvot. Nav nekā nozīmīgāka dzīvē kā būt zinātkāram un ieineteresētam.

10. UZDODIET PAREIZOS JAUTĀJUMUS 
Daudzi cilvēki, izlasot manu grāmatu, domā, ka ceļojums mainīs viņu dzīvi. Man jautā: “Kā saucās tā picērija Neapolē?” Bet grāmatā taču runa nav par picēriju, bet par jautājumiem, kurus mēs sev uzdodam. Jautājiet: “Ko es gribu savā dzīvē darīt?”, “Ko es gribētu vairāk par visu?“, “Ko gribētu mazāk vai nemaz?”, “Kas dara mani laimīgu?”, “Kas palīdz man saprast, ka dzīve ir pilna iespēju?” Uzdodiet pareizos jautājumus, un kļūstiet viedi, balstoties uz savu pieredzi.

E. Gilbert «Big Magic. Creative Living Beyond Fear» (Bloomsbury Publishing, 2016).

Avots: http://www.psychologies.ru/self-knowledge/individuality/jiznennyie-uroki-elizabet-gilbert/