Pavārgramatas ir mana aizraušanās un, protams, arī labākais veids kā iemācīties pagatavot ko jaunu. Manu pievēršanos pavārgramatu lasīšanai motivēja vēlme saprast, kā pagatavot garšīgu vegānisku un varbūt par reizēm raw ēdienu tā, lai tas garšotu ne tikai man, bet arī citiem. Teikšu godīgi, ja atrodu kādu kam garšo tas, ko es uzmeistaroju, man ir lieli prieki.

Svaigēšana priekš manis vēl ir kas nezināms, taču vasara, šķiet, ir pats labākais laiks, lai eksperimentētu ar svaigēdāju receptēm, smeltos iedvesmu pavārgrāmatās, un šīs sfēras speciālistu padomos.  Parasti, kad dzirdam vārdu svaigēšanas mēs domājam, ka tas ir auksts ēdiens, visticamāk svaigi augļi vai/ un dārzeņi dažādās kombinācijās. Pastāv uzskats, ka svaigēšanas nav piemērota mūsu klimatam, jo aukstā laikā organismam vajag siltu ēdienu, lai sasildītos. Neesmu gan speciālists, lai šo apgalvojumu apgāztu vai apstiprinātu, un tomēr, lai kā arī nebūtu, man šķiet, vasara ir piemērotākais brīdis, kad mēģināt savā ēdienkartē ieviest pēc iespējas vairāk termiski neapstrādātu produktu.

Kas īsti ir svaigēšana? Vienkāršotā valodā svaigēšana nozīmē termiski neapstrādātu augu produktu lietošana uzturā, respektīvi, nekādu dzīvnieku izcelsmes produktu. Mazliet, advancētāks vegānismā veids, tā teikt. Ja jums uzreiz rodas jautājums, kas tad ir tas, ko svaigēdāji ēd, tad lūk, neliels sarakstiņš ar galvenajiem produktiem – augļi, dārzeņi, zaļie lapu dārzeņi un dažādi zaļumi, augi un zālītes, pākšaugi, diedzēti graudi, pupiņas, sēkliņas un jebkuri citi diedzējumi, ēdamie ziedi, aļģes un jūras dārzeņi, superfūdi, eļļas, fermentēti ēdieni un tējas, sēnes, dabīgie saldinātāji un garšvielas. Ēdiens netiek ne vārīts, ne cepts, ne gatavots mikroviļņu krāsnī vai cepeškrāsnī. Ēdiens netiek arī kaut kā mākslīgi apstrādāts, respektīvi, netiek pirkti jau gatavi produkti bundžās un tamlīdzīgi pusfabrikāti. Īsumā, ēdiens netiek uzsildīts vairāk kā par 48 grādiem.

Kā tad to ēdienu ēd? Vai kā banānu, nomizo mizu un viss? Patiesībā ir daudz veidu kā pagatavot svaigēdāju maltīti – blenderēt, diedzēt, fermentēti, marinēt, saldēt, rīvēt, spiralizēt, dehidrēt, sagriezt, pulsēt ir tikai daži no tiem.

Ja kļūsiet par svaigēdāju lielu daļu virtuves tehnikas varēsiet atdot draugiem vai kaimiņiem, jo tā vienkārši nebūs nepieciešama, taču būs jāiegādājās arī daži jauni virtuves gadžeti, ja jums, protams, tādu vēl mājās nav – lēnas gaitas sulu spiede, blenderis, spirāļu griezējs, virtuves kombains, dehidrators ir paši galvenie.

Kāpēc ir vērts izvēlēties svaigu un neapstrādātu ēdienu? Viens no iemesliem ir fakts, ka karsējot ēdienu virs 48 grādiem, tas zaudē enzīmus, kad temperatūra pārsniedz 57 grādus, arī daudzus vitamīnus un barības vielas. Kad temperatūra pārsniedz 57 grādus, kā tas ir lielākoties gatavojot maltīti uz uguns, ēdiens zaudē 70 % no savām aminoskābēm un antioksidantiem. Tas noved pie tā, ka esam noguruši, izsalkuši un nepamierinātību ar dzīvi, jo it kā ēdam daudz un veselīgi, bet ķermenis tik un tā nesaņem tam visu vajadzīgo.

Kāpēc enzīmi ir svarīgi?

Pirmkārt, jāatceras, ka mēs piedzimstam ar ļoti mazu daudzumu enzīmu, un, ja ēdiens, ko uzņemam, tos gandrīz nesatur, mēs patērējam vairāk kā uzņemam. Tas nozīmē, ka ķermenis pārstrādājas, lai saražotu vairāk enzīmus, un spētu uzturēt formā savu vielmaiņu, rezultātā iztērējot visu savu enerģiju. Kas notiek pēc tam? Ātrāka novecošana un dažādas slimības.

Kad mēs lietojam uzturā enzīmiem bagātu pārtiku, mēs panākam to, ka ķermenis automātiski izvada toksīnus, un dod mums pietiekami daudz enerģijas, lai mēs spētu to tērēt lietām, ko mīlam.

Lai arī biju lasījusi par svaigēšanu jau pirms tam, nebiju ievērojusi, ka arī svaigēdāji iesaka saldo ēst pirms pamatēdiena, jeb ieturēt vismaz 3h robežu. Izrādās lielākā daļa gremošanas problēmu sākas tad,  kad pēc pamatmaltītes mēs vēl uzēdam virsū saldo. Kāpēc? Tāpēc, ka cukurs sāk fermentēties un trūdēt, veicinot rauga un kandidas (raugveida baktērijas) pavairošanos.

Kāpēc ir grūti atteikties no pagatavota ēdiena? Tāpēc , ka gatavošana pārvērš enerģiju sniedzošos ogļhidrātus karamelizētā cukurā. Cukurs rada atkarību, tādējādi rodas arī atkarība no pagatavota ēdiena.  Lai pārtrauktu šo atkarību, jāievieš arvien vairāk produktu savā ēdienkartē, taču tas jādara pakāpeniski.

Šoreiz mani iedvesmoja Tanya Maher grāmatu – THE UNCOOK BOOK, kas ir tik iedvesmojoša, ka es jau sāku apsvērt domu kļūt par svaigēdāju. Vismaz uz šo vasaru, bet tā kā mans virtuves kombains pirms došanās uz ASV atvadījās no šīs saules, esmu palikusi bez galvenā sabiedrotā šajā procesā. Taču svaigu un neapstrādātu pārtiku lietoju daudz vairāk savā uzturā.

THE UNCOOK BOOK

Grāmatas autore Taņa ir dzimusi Krievijā, vēlāk dzīvojusi Jaunzēlandē, bet šobrīd dzīvo un vada svaigēšanas restorānus Londonā. Iegādāties šo grāmatu mani iedvesmoja pašas autores Taņas stāsts par to, kā guļot uz gultas pēc smagas avārijas viņa nespēja paēst, jo organisms visu apēsto atgrūda. Ārsti ieteica izoperēt aizkuņģa  dziedzeri, taču meitenes vecāki, kas bija ļoti zinoši alternatīvajā medicīnā, nolēma no šī soļa atteikties un meklēja veidus, kā Taņai atveseļoties. Viņi  ieteica meitai koncentrēties uz sajūtām, un iedomāties dažādus produktus un īpaši izcelt tos, kuri viņai neizraisa nelabumu. Viņa atbildēja, ka tā ir piparmētru tēja, Manukas medus un svaigi spiestas dārzeņu sulas.  Ko darīja vecāki? Viņi aizgāja mājās, un sāka lasīt grāmatas par svaigēšanas, tieši Viktorijas Butjenko grāmatas bija tās, kas vienas nakts laikā izmainīja Taņas vecāku dzīvi. Viņi kļuva enerģētiskāki, slaidāki, možāki, mazāk gulēja un bija vienkārši laimīgi. Tas bija brīdis, kad Taņa saprata, ka ir jātiek pie šīm maģiskajām grāmatām, lai atklātu šo fascinējošo noslēpumu. Un tieši tad viņa saprata, ka tieši svaigēšanas bija tas, kas ļāva viņai atveseļoties! Viņa pati to pat nebija ievērojusi, taču to saprotot viņa sāka gatavot zaļos kokteiļus, ēst vairāk salātus, zaļos dārzeņus, un ievērot, ka pazūd dažādi simptomi un slimības. Tagad Taņai ir viena svaigēšanas kafejnīca un viens kokteiļu bārs Londonā, kas meitenei atnesis milzu slavu un atzinību. Šajā grāmatā ikvienam ir iespēja iepazīties ar šo kafejnīcu pieprasītākajiem ēdieniem un dzērieniem.

Manuprāt, šī grāmata ir ideāli piemērota iesācējiem, kas neko nezina par svaigēšanu, jo tajā ir ļoti vienkāršā un saprotamā valodā viss izskaidrots. Kas, kāpēc, kā, kad ir jādara, lai iegūtu enerģijas pilnu ēdienu sava ķermeņa labklājībai. Protams, ja esat iesācējs kulinārijā kā es, būs nosaukumi un lietas, kas būs pilnīgi jaunas, tāpat kā mīnuss manuprāt, ir fakts, ka, lielākoties, ēdienu pagatavošanai ir nepieciešams spēcīgs virtuves kombains, blenderis  un dehidrators. Ja šīs virtuves tehnikas nav jūsu mājās, tad būt par svaigēdāju 24/7 laikam ir gandrīz neiespējami.  Tāpēc, ja esat nolēmis pilnībā pāriet uz svaigēšanu, laba sadzīves tehnika būs tā bez kuras neiztikt, taču varēsiet izmest ārā cepeškrāsni, plīti un mikroviļņu krāsni.  Iesācējiem gan iesaku nesteigties ar vecās tehnikas izmešanu, bet vispirms pārliecināties, ka svaigēšana tiešām ir tas, kas ir vispiemērotākais jums.

 Grāmatā uzzināsiet:

• Kas ir svaigēšana un kāpēc ir jāēd termiski neapstrādāts ēdiens?
• Vai ir kādi noteikumi, kas jāievēro svaigēdājiem?
• Septiņi iemesli, lai iemīlētu svaigēšanu;
• Kā iegūt visu labāko no ēdiena, praktiski padomi un mītu par svaigēšanu atspēkošana;
• Virtuves sadzīves tehnika, ko izmanto svaigēdāji;
• Kā arī ļoti daudz recepšu ar fantastiskām bildēm –
• dzērieni, (smūtiji un svaigi spiestās sulas);
• riekstu un sēklu piena pagatavošana;
• Kāpēc sēklas un riekstus vajag mērcēt;
• Receptes brokastīm, pusdienām, vakariņām, uzkodas un našķi;
• Atsevišķa sadaļa bērnu ēdieniem;
• un vēl ļoti daudz skaistu un iedvesmojošu bilžu un recepšu.

Vairāk par Taņu, svaigēšanu un šo grāmatu meklējiet mājas lapā betterraw.com