Ir daudzas lietas, par kurām jogas nodarbībā nerunā. Viens no iemesliem visbiežāk ir ierobežotais laiks, kā arī pašu jogotāju vēlme nodarboties tikai ar āsanām, izlaižot gan prānājāmu, gan citas svarīgas tehnikas, kas ne tikai jogas praksi padara drošāku, bet arī uzlabo to. Lai arī informācijas medijos dažādās valodās par jogu ir ļoti daudz, šajā rakstā apkopošu izcilā jogas meistara B.K.S. Ajengāra padomus āsanu prakses.

1. Tāpat kā māja nespēj stāvēt bez pamatiem, bez yamas un niyamas principu prakses ikdienā, āsanu prakse ir tikai vingrošana.
2. Jogotājam ir jāpiemīt sekojošām īpašībām: disciplīna, ticība, neatlaidība un izturība, kā arī apņemšanās praktizēt regulāri bez pārtraukuma.
3. Pirms āsanu prakses, urīnpūslis un zarnas ir jāiztukšo. Ja ir aizcietējumi vai problēmas ar vēdera izeju, tad vispirms veic Shirsāsanu (galvas stāja) un Sarvāngāsanu (stāja uz pleciem) un dažādas šo pozu variācijas, tikai pēc tam veic citas āsanas. Nekad neveiciet advancētas āsanas pirms vēdera izejas.
4. Pēc vannas āsanas ir daudz vieglāk izpildīt. Pēc āsanu izpildes ķermenis var būt sasvīdis un lipīgs, taču ir vēlams nedaudz nogaidīt un mazgāties 15 minūtes pēc prakses. Mazgāšanās pirms un pēc prakses atsvaidzina ķermeni un prātu.
5. Āsanas ir jāveic tukšā dūšā. Ja tas ir grūti, tad pirms tam var iedzer tasi tējas, kakao vai piena. Ja maltīte ir bijusi ļoti viegla, pirms āsanu izpildes jānogaida vismaz 1 stunda, ja maltīte bijusi smaga un porcija liela, jānogaida kā minimums 2 – 4 h pirms āsanu prakses. Pēc āsanu prakses jānogaida 30 minūtes, un tikai tad var ķersties pie ēšanas
6. Labākais laiks āsanu praksei ir agrs rīts vai vēls vakars. No rīta āsanas veikt ir mazliet grūtāk, jo ķermenis ir stīvs. Prāts ir svaigs, bet tā trauksmainība un aizņemtība ar laiku samazinās. Regulāri praktizējot āsanas, pazudīs arī stīvums un nebūs problēmu jogot no rītiem. Vakarā praktizēt āsanas ir daudz vieglāk, jo ir pazudis stīvums. Rīta prakse palīdzēs labāk tikt galā ar dienas uzdevumiem, bet vakara prakse palīdzēs atbrīvoties no dienā uzkrātā stresa un pārdzīvojumiem, kā arī fiziskā diskomforta, kas radies no mazkustīguma vai pārlieku lielas fiziskās slodzes. Grūtās āsanas tādēļ ir jāveic no rītiem, kad ir lielāka apņemšanās, taču stimulējošās āsanas, tādas kā Shirsāsana, Sarvangāsana un to variācijas, un Pachimottanāsana, ir jāveic vakarā.
7. Neveiciet āsanas pēc ilgstošas (vairākas stundas) uzturēšanās karstā saulē.
8. Āsanas ir jāveic tīrā telpā, prom no trokšņiem un insektiem.
9. Neveic āsanas uz plikas grīdas vai nelīdzenas virsmas. Āsanas var veikt uz paklājiņa vai salocītas segas. Grīdai jābūt līdzenai.
10. Āsanu laikā nedrīkst būt pārmērīga piepūle vai sasprindzinājums sejas muskuļos, ausīs un acīs, vai elpošanas procesā prakses laikā.
11. Iesākumā turi acis atvērtas, tad tu zināsi, ko dari un kad dari kaut ko nepareizi. Ja aizvērsi acis, tad nevarēsi sekot līdzi savai kustībai un neredzēsi pat virzienu, kurā veic kustību. Aizvērt acis var tikai tad, kad esi pilnībā apguvis jogas āsanas, lai varētu kontrolēt ķermeņa kustības un sajustu pareizu ķermeņa stiepšanos.
12. Ja telpā, kurā veic āsanas ir spogulis, tam ir jābūt ne tikai garumā līdz pašai grīdai, bet arī tā novietojumam ir jābūt perpendikulāri grīdai.
13. Āsanu prakses laikā aktīvs ir tikai ķermenis, smadzenēm ir jābūt pasīvām ,taču tajā pat laikā jānovēro visu un jābūt modrām.
14. Visās āsanās elpošana notiek tikai caur deguna nāsīm, nekad caur muti.
15. Neaizturi elpu veicot āsanas, ne kustībā, ne statiski.
16. Pēc āsanu prakses vienmēr atpūties Shavāsanā vismaz`10-15 minūtes. Tas atbrīvos no noguruma.
17. Prānajāmas praksi veic, tikai iepazīstoties ar to instrukcijām. Elpošanas prakses veic vai nu agri no rīta pirms āsanu prakses vai vakarā pēc āsanu prakses.  Ja prānājāmu veic agri no rīta, tad to veic prakses sākumā, 15-30 minūtes, pēc tam šavāsana, un tad āsanu prakse. Ja veic elpošanas vingrinājumus vakarā, tad tos veic vismaz 30 minūtes pēc āsanu prakses.
18. Nesāc ar galvas stāju vai plecu stāju, ja tev bieži reibst galva vai ir paaugstināts asinsspiediens. Vispirms praktizē Pachimottanāsanu (noliecienu uz priekšu sēdus), Adhomukha Shvanāsana (suņa poza ar skatienu lejup) un Uttānāsanu (noliecienu uz priekšu stāvus) šajā secībā.
19. Visi noliecieni uz priekšu ir īpaši piemēroti tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar asinsspiedienu (gan zems, gan augsts).
20. Ja ausīs ir strutas vai ir pārvietota tīklene nedrīkst veikt apgrieztās pozas.
21. Menstruāciju laikā izvairieties no āsanu prakse. Ja asiņu plūsma nav liela drīkst veikt Upavistha Konāsana, (nolieciens uz priekšu sēdus ar platām kājām,) Baddha konāsana (tauriņa poza), Virāsana (varoņa poza), Janu Shirsāsana (nolieciens sēdus uz priekšu ar 1 taisnu un 1 saliektu kāju), Pachimottanāsana (nolieciens sēdus uz priekšu ar taisnām kājam) un Uttanāsana (nolieciens uz priekšu stāvus). Nekādā gadījumā neveic galvas stāju menstruāciju laikā.
22. Visas āsanas var praktizēt grūtniecības pirmajos 3mēnešos. Visas stāvošās pozas un noliecieni uz  priekšu jāveic ar maigām kustībām, jo šajā laikā mugurkauls ir jāspēcina, un nedrīkst būt nekāda spriedze un slodze vēderam.  Baddha Konāsana un Upavistha Konasana var veikt grūtniecības laikā jebkurā dienas laikā (pat pēc ēšanas, protams, ne uzreiz pieceļoties no galda). Šīs divas āsanas nostiprinās iegurņa muskuļus, muguras muskuļus un ievērojami samazinās dzemdību sāpes. Prānajāmu bez elpas aiztures un forsētas elpošanas var praktizēt visas grūtniecības laikā.
23. Pirmo mēnesi pēc dzemdībām nedrīkst veikt nevienu āsanu. Pēc tam var sākt nodarboties ar ļoti maigu āsanu praksi. Trīs mēnešus pēc dzemdībām visas āsanas var veikt droši.
24. Kļūdaina un nepareiza jogas prakse var radīt diskomfortu un grūtības dažu dienu laikā. Tā ir pazīme, ka kaut kas ir nogājis greizi. Ja nespēj atrast iemeslu pats, griezies pie jogas skolotāja vai praktiķa, kas varētu tev palīdzēt.
25. Pareiza āsanu prakse rada vieglumu ķermenī un prātā, rodas vienotības sajūta, jeb sajūta, ka prāts, ķermenis un dvēsele ir viens.
26. Regulāra āsanu prakse maina praktizētāja vizuālo tēlu. Viņš disciplinēs sevi ēdienā, seksā, tīrībā un raksturā. Viņš kļūs par citu cilvēku.
27. Kad praktizētājs apgūst āsanu, tā padodas bez piepūles un nerada diskomfortu. Ķermeņa kustības kļūst graciozas. Praktizējot āsanas studenta ķermenis ieņem neskaitāmas dzīvības formas veidolu, sākot no insektiem un beidzot ar augstiem skolotājiem, un viņš iemācas, ka tajos visos elpo viens universāls gars – Dieva gars. Prakses laikā viņš ielūkojas sevī un sajūt sevī Dieva klātbūtni atšķirīgās āsanās, kuras viņš veic ar pazemības sajūtu pie tā kunga pēdām.

Raksta tapšanā izmantota gāmata B.K.S.Iyengar, “Light on yoga”.