Beidziet spriedelēt par dzīvi un mācieties dzīvot!
Laimīgi cilvēki neaizraujas ne ar garīgumu, ne psiholoģiju, ne ezotēriku, jo pēc tā nav nepieciešamība! Laimīgs cilvēks prot baudīt pašu dzīvi, tās garšu, tās sajūtas, tās klātbūtni.
Nelaimīgs cilvēks aizraujas ar spriedumiem par dzīvi, krāj formulas un nosaukumus. Ja vēlaties būt laimīgs – jums nav nepieciešamība pēc gandrīz garīgas vai psiholoģiskas informētības. Garīgums vai viedums ir labs instruments tā rokās, kurš jau ir garīgs un vieds, kamēr tam cilvēkam, kas vēl tikai mācās, visi svešie atklājumi izteikti vārdos, kas nav pārbaudīti uz savas ādas, kļūst nevērtīgi vai pat kaitīgi. Tāpēc beidziet spriedelēt par dzīvi, kopēt formulas, raksturojumus un zināšanas, pavisam droši atmetiet to visu un sāciet mācīties just dzīvi un būt klātesoši paši savā dzīvē.
Spēja just ir atvērta katram, tā dēļ nav nepieciešams zināt neko par dzīvi: ne psiholoģiju, ne, tā saucamo, garīgumu.
Patiesā izpratne par garīgumu slēpjas atklāsmē par jebkuru spriedelējumu, vārdu par dzīvi bezjēdzīgumu. Ja jūsu garīgums neved jūs pie šīs atklāsmes, tad viss, ko esat sapratis ir bez jēgas, tas ir nevērtīgs garīgums, bezjēdzīgas prakses.
Izpratne slēpjas atklāsmes brīdī, kad izjūtat savu neieinteresētību tajā, ko jūs centāties saprast. Ja jūs praktizējāt garīgumu, tad jūs kļūstat tajā visā neieinteresēts. Ja praktizējāt personīgo izaugsmi, tad kļūstat neieinteresēts tamlīdzīgā izaugsmē, analoģiski tas ir ar visu pārējo. Lai pa īstam spētu sajust lietu, vēja pieskārienu, nav jāzina šo sajūtu vārdi, jums nav jāzina, kas ir vējš un no kurienes rodas lietus. Jums nav jāspēj klasificēt lietus dažādās formas un zināt to definīcijas: šis lūk ir slīpais lietus, bet šis taisnais, šis vasaras, bet šis destruktīvais. Jums nav jāspēj profesionāli lavierēt starp lietus lāsēm, lai jūs neskartu ne piliens. Jums nav jāmāk apstādināt lietus vai jāspēj to izsaukt, ja jūs spējat sajust lietu. Nav svarīgi kāds lietus paveids tas ir, un vai lietum ir bipolāri traucējumi vai nav, vai tas ir apzināts lietus, samsāras lietus, vai šis lietus ir bijis samadhi vai tas nespēj lāgā nostāvēt Tadāsanā, vai lietus ir attīstījis varavīksnes ķermeni, vai ir uzvarējis savu mentālo „es”, vai joprojām atrodas zem tā varas, vai ir uzveicis lietus Donkihots savu Ego, vai viņš dabūjis ar dzirnavu asmeni pa žokli. Lūk, tas viss, visi šie nosaukumu pilnībā kļūst nesvarīgi, ja jūs spējat pa īstam sajust lietu, bet precīzāk – sevi! Ja jūs protat visā un visur just sevi. Ja nemākat – mācieties, citādi tā arī peldēsieties vārdos, secinājumos, formulās, koncepcijās, bet dzīve tajā laikā paskries garām, un jūs to palaidīsiet, tā arī neatklājot savas patiesās spējas.
Ja garīgums vai psiholoģija palīdz jums nebūt par ķīlnieku personiskajām zināšanām –nosaukumiem, ja palīdz jums būt piepildītiem un laimīgiem, to var nosaukt par pareizo ceļu.
Jā, ir viens pareizs garīgā virziena ceļš visiem un katram – tā ir pilnīgas laimes izjūta, kura ir iespējama tikai aizmirstot visas savas psiholoģiskās zināšanas un visu savu garīgo informētību. Tikai tā atklājas iespēja atklāt sevi un spēt pasmaidīt jebkura lietus laikā.
Anatolijs Tokarskijs, psihologs, ķermeniskās apzinātības (joga+somatiska) pasniedzējs. Bloga «ATOQi – Искренность как эликсир» autors.
Avots: http://yogajournal.ru/blogs/anatoliy-tokarskiy-/schastlivye-dukhovnostyu-ne-uvlekayutsya/
Foto: tinydevotions/instagram.com
1 Comment
Nedod dievs būt laimīgam dēmonokrātiskajā kultūrā un politiskajā iekārtā! Parasti tajā degradēšanās apmierinātība arī skaitās augstākā laime…