Šodienas tēma Ahimsa.

Ahimsa, šķiet, ir viens no populārākajiem jogas terminiem, kuru izmanto gan attiecībā pret citām būtnēm, gan pret sevi pašu. Ilgus gadus burzoties pa budisma tēmām un klausoties augstu skolotāju mācības, varu atzīst, ka arī budismā līdzjūtība un nevardarbība ir viens no svarīgākajiem garīgās prakses aspektiem, taču nepareizi tos pielietojot un “tulkojot” , mēs reizēm pieņemam aplamus lēmumus un domājot par citu labumu, aizmirstam par sevi. Budismā daudz runā par to, ka patiesā dzīves laime un uzdevums ir strādāt citu būtņu labā, arī garīgie skolotāji savu dzīvi pakārto tam, taču šajā motivācijā ir diezgan viegli iegrimt uz aizmirst par sevi. Mēs it kā darām labus darbus, lai palīdzētu citiem, bet kur paliek mēs paši? Mācību, ka vispirms ir jādomā un jārūpējas par sevi, lai varētu strādāt citu labā, mēs uztveram bieži tikai daļēji. Mēs rūpējamies par citiem, bet aizmirstam par sevi. Reizēm mēs maldīgi nodarbojamies ar lietām, it kā rūpēdamies par sevi, taču patiesībā darām sev pāri. Te var minēt gan drastiskas diētas, gan pārāk lielu fizisko slodzi, gan pārstrādāšanos darbā, lai tiktu pie paaugstinājuma.

Ahimsa jeb nevardarbības princips nav viegli izprotams un vel grūtāk realizējams.  Tikai tiekot cauri rupjākajiem sava ķermeņa līmeņiem, mēs nonākam pie maigās, smalkās līdzjūtības un empātijas sirds, kas ir katram no mums.  Taču, lai tur tiktu klāt mums ir smagi jāstrādā. Katru reizi, kad mēs ciešam jogas laikā, mūsu sirdis paplašinās un kļūst lielākas.  Kad mēs esam tik drosmīgi, lai justu pilnīgi visu, mēs esam pietiekami stipri, lai uzņemtos Ahimsas solījumu.

Patandžali jogas sutrās Ahimsa jeb nevardarbība ir pirmais morāles un ētikas princips.  Tas ir tas, kas satur praksi kopā un padara to iespējamu.  Parasti Ahimsu tulko kā nevardarbību, taču mēs varam strīdēties pretī par to, ka Ahimsai var būt arī pretēja nozīme: līdzjūtība, žēlastība, miers un mīlestība.  Ahimsas prakses būtība slēpjas mūsu motivācijā. Vai tā nāk no sirds?  Mēs varam kļūt par vegāniem vai vides aktīvistiem, taču, ja darīsim to ar aizspriedumiem pret citādi domājošiem vai bez līdzjūtības, tad mūsu prakse ir bezjēdzīga.

 Vardarbībai piemīt dažādas formas un pirmais solis ir atpazīt vardarbību mūsu dzīvē, to, kuru mums uzspiež citi un to, kuru mēs uzspiežam citiem.  Visbiežāk šī vardarbība izpaužas kā nosodījums vai līdzjūtības trūkums pret sevi un  citiem. Sāc šo ceļojumu apstādinot vardarbību savā dzīvē. Kultivē pieņemšanas, tolerances un līdzjūtības attieksmi vispirms pats pret sevi. Nedari sev pāri ne ar vārdiem, ne darbiem. Kad tu praktizē jogas āsanas, nenoved sevi līdz bezspēkam, esi saudzīgs.

Sava ķermeņa nemīlēšana ir daudz kaitīgāka kā tas, ko mēs ēdam vai neēdam, tāpēc iemīli savu ķermeni, nevis centies to  pārveidot. Ļauj lai prakse veic savas izmaiņas pakāpeniski un saudzīgi.

Kad tu esi nodibinājis draudzīgas attiecības ar sevi, tad sāc pievērsties apkārtējai pasaulei. Saglabā Ahimsas principu savā runā, domās un darbībās, kad komunicē ar citiem cilvēkiem.   Pievērs uzmanību savam balss tonim, kad tu sarunājies ar saviem ģimenes locekļiem, draugiem, partneri. Pats mazākais, ko tu vari darīt, ir nedarīt pāri.  Piefiksē jebkuras negatīvas vai vardarbīgas domas un uzņemies atbildību par tām.  Izvairies no jebkuras darbības, kuras sakņojas negatīvā motivācijā vai emocijās. Pēc tam, centies saskatīt ietekmi, ko tu atstāj uz apkārtējo pasauli. Ja iespējams, veic kādu brīvprātīgo darbu.

Lielākoties, izpratne par Ahimsu aprobežojas ar dzīvnieku produktu nelietošanu uzturā, taču Ahimsa ir kas vairāk kā veģetārs uzturs.  Ir veģetārieši, kas ir ļoti dusmīgi un agresīvi un ir ļoti miermīlīgi gaļas ēdāji. Mūsu iekšējais miers un līdzjūtība nav atkarīga no tā, ko mēs ēdam.  Ja mēs vēlamies dzīvot jogisku dzīvesveidu, tad mūsu uzdevums nav pieturēties pie dogmām un pēc tam nosodīt citus, kas šīs dogmas neievēro. Piemēram, neēst gaļu un skaļi nosodīt citus par gaļas ēšanu, noteikti nav jogiski.

Ahimsa ir iekšējs, mīlestības pilns  stāvoklis pret sevi un citām būtnēm.

MĀJAS DARBS

• Praktizē Ahimsu domās un vārdos. Apņemies runāt tikai pozitīvus un uzmundrinošus vārdus sev un citiem. Izvairies no jebkuru negatīvu vārdu, nosodījuma izteikšanas. Nemelo un izvairies no jebkura negatīva dialoga. Tas nozīmē, nekādus anonīmus komentārus internetā, nekādas apmelošanas, baumas, klačošanās utt.
• Apsver Ahimsa diētu. Pavēro savas ēšanas izvēles un to, kādu ietekmi tas atstāj uz mūsu planētu. Ja tu ēd gaļu, tad padomā par to, kā šī gaļa nonāca līdz tavam šķīvim un kādas ciešanas bija jāpiedzīvo tam lopiņam. Ja tu esi veģetārietis, padomā par piena produktiem, kurus tu lieto uzturā, vai tie ir nākuši no ētiskām saimniecībām? Ja tu esi vegāns, padomā par produktu ražošanas, audzēšanas, apstrādes procesiem un to ietekmi uz mūsu planētu. Apņemies vismaz vienu maltīti dienā izveidot tādu, lai tā nestu vismazāko ļaunumu, vardarbību pasaulei un citām dzīvajām būtnēm.
• Praktizē pašdziedināšanos. Mūsu lielākais vardarbības avots visbiežāk esam mēs paši. Mēs radam negatīvas sajūtas un domas, kritizējam un sodam sevi par neizdošanos. Uz vienu dienu apņemies domāt tikai pozitīvas domas par sevi un veltīt sev tikai labus vārdus. Pārdomā lietas, kuras tev sanāca labi un piedod sev pieļautās kļūdas.  Katru reizi, kad šaubies par sevi vai nosodi, apstājies un pagriez domu otrādi, padari to pozitīvu.  Tā vietā, lai koncentrētos uz lietām, kas tev nepatīk ķermenī, apzinies un koncentrējies uz to, kas tev patīk.
• Praktizē pasaules dziedināšanu. Pasaulei ir vajadzīgas mūsu rūpes. Katru savu darbību izvērtē, skatoties uz to, kādu labumu/ļaunumu tas nes mūsu apkārtējai videi. Vai ir izmaiņas, ko tu vari savā dzīvē, ikdienā veikt, lai kaitējums būtu mazāks?

Šodienas jogas pozas:  Ananda Balasana, Supta Samokonasana, Supta Matsyendrasana.

ANANDA BALASANA

Šī poza lieliski atbrīvo gurnus un rada mieru mūsos. Apgulies guļus, ieelpā pacel kājas augšup, saliec ceļus un virzi gurnus pie ķermeņa. Augšstilbus turi nedaudz platāk nekā ķermeni, un apakšstilbus vertikāli. Ar rokām aizsniedzies pie pēdu ārmalām vai ar pirkstiem satver īkšķus.  Muguras lejas daļa ir piespiesta pie grīdas, ja nepieciešams mazliet paceliet, lai satvertu pēdas un pēc tam laidies atkal lejā.  Skatiens vērts augšup vai acis aizvērtas.  Vēdera lejas daļu sasprindzini.  Paliec šajā pozā vismaz 5 elpas un atgriezies guļus pozīcijā. Ja rodas kādas negatīvas domas par sevi, tad nepievērs tām uzmanību, ļauj tām iet un nākt, radi mierpilnu un līdzjūtības pilnu attieksmi pret sevi un savu ķermeni.

SUPTA SAMOKONASANA

Šī ir atjaunojošās jogas poza, kas palīdz kultivēt mierpilnu attieksmi pret sevi un sevis pieņemšanu. Apgulies uz muguras. Ieelpā pacel taisnas kājas kopā augšup.  Astes kaulu piespied grīdai un vēdera lejas muskuļus ievelc uz iekšu.  Izelpā kājas izplet uz sāniem.

Kvadricepus sasprindzini un turi aktīvus, pēdu pirksti nostiepti, strādā ar abām kājām. Paliec šajā pozā 10 elpas. Ieelpā kājas atgrieze atpakaļ centrā. Izelpā nolaid uz grīdas.

SUPTA MATSYENDRASANA

Šī ir lieliska poza, lai praktizētu pašdziedināsanos.

Apgulies uz muguras, abas kājas taisnas. Ieelpā labo celi pievelc sev pie krūtīm.  Izelpā sagriezies un labo celi virzi sev pāri uz  kreiso pusi. Ja vari, nolaid celi līdz grīdai.  Stabilizē kreiso kāju un turi to taisni. Abi pleci pie grīdas.  Labo roku virzi uz sāniem vienā līnijā ar otru plecu. Vēdera lejas muskuļus ievelc uz iekšu.  Galvu sagriez pa labi, skatiens uz labās rokas pirkstiem. Acis vari turēt arī aizvērtas.  Paliec šeit 10 elpas un atgriezies centrā. Atkārto uz otru pusi.

-Tā kā pēdējo dienu laikā biju sailgojusies pēc yin jogas, tad visas šīs pozas veicu yin stilā, pilnīgi atslābinot katru ķermeņa daļu, pasīvi un ilgāku laika posmu. Katru pozu noturēju vidēji 5-10 minūtes. Ja vēlies arī tu vari pamēģināt  yin maigo un pasīvo pieeju, J pamēģini pozas izpildīt gan aktīvi, gan pasīvi, vai sajūti atšķirību?

Pārdomas pēc piektās dienas

Nevardarbība pret sevi ir ļoti kutelīgs jautājums, ar kuru arī es joprojām cīnos. Es cīnos ar apetītes neesamību, cīnos ar to, ka regulāri aizmirstu paēst, ka neēdu apzināti, jo vai nu tikko nodarbojos ar jogu vai gribēšu to darīt vēlāk.  Cīnos ar to, cik piekasīga esmu tam ēdienam, ko lieku savā mutē. Cīnos ar to, ka mēdzu pārspīlēt ar ilgumu, ko katru dienu pavadu uz jogas paklājiņa. Cīnos ar to, ka joprojām mēdzu pieķert sevi pie domas, ka konkrētā poza sanāk vai nesanāk, bet tik ļoti gribas lai sanāk. Cīnos ar to, ka aizmirstu izbaudīt pašu procesu, jo koncentrējos pārāk daudz uz rezultātu. Cīnos ar to, ka apzināti un neapzināti ar savām izvēlām un rīcību daru sev pāri…cīnos ar to, ka atkal un atkal kāpju uz tiem pašiem grābekļiem. Un lai cik būtu liels puns pierē, atkal uzkāpju.

Kādas bija sajūtas, kad ieraudzīju šodienas pozas? Beidzot, beidzot ir tādas jogas pozas, kas man ir pazīstamas un ko veicu ikdienā. Šodienas noskaņa mierīga un melanholiska, bez stresa un nepieciešamības apgūt un pamēģināt ko jaunu. Varētu pat teikt atpūtas diena. Relaksācija. Sildīšanās Kalifornijas saulē un dzeltenā mango baudīšana tā, ka sula tek līdz elkonim un pēc tam jāiet dušā.

Atpūšamies un gatavojamies sestajai dienai!