Par jogu (jogas praktiķi)  dēvē nevis to, kas spēj izlocīt un sagriezt savu fizisko ķermeni visdažādākajās formās, bet gan to, kam piemīt prāta spēja palikt mierīgam un nosvērtam dzīves neizbēgamajās pārmaiņās un notikumu virpulī.  Šodienas tēma ir mierīgs/ vienlīdzīgs prāts jeb Upekshanam. To raksturo mentāls miers, savaldība,  un pat temperaments, īpaši nonākot sarežģītā situācijā.  Tradicionālā jogas filozofija uzsver, ka joga prāts ir pretējo spēku – baudas un sāpju, pieķeršanās un nepatikas netraucēts.  Tā vietā, lai reaģētu uz ārējo un iekšējo pasauli, jogs uztur mierpilnu, vienlīdzīgu un vienādu prāta stāvokli visu laiku. Tā ir prakses integrālā daļa.  Tāpat kā spēcīgi centra muskuļi un lokanība ir lietas, pie kurām tu piestrādā katru reizi uzkāpjot uz paklājiņa, patiesa joga dzīve ir prāta treniņš,  lai spētu palikt nosvērts un mierīgs visās dzīves situācijās.

Upekshanam ir prāta novērošanas spēja, kas rada vietu starp stimuliem un noteiktām atbildēm uz šiem stimuliem. Vienlīdzība ir brīvība izvēlēties rīcību, kas nav tikai balstīta uz individuālajām vēlmēm.  Pretēji tam, ko mēs redzam sociālajos medijos, jogas prakse bieži vien ir īsta cīņa. Tu kāp uz paklājiņa neskaitāmas reizes, tik pat bieži tev ļoti daudzkas nesanāk, tu piedzīvo ļoti daudz “neveiksmju”, “kritienu”, “neizdošanos” līdz iegūsti rezultātu. Tiek ieguldīts milzīgs mentāls, emocionāls un fizisks darbs.

Dažas pozas, kā piemēram, atliecieni atpakaļ ir radīti, lai atmodinātu apslēptās emocionālās atbildes un stimulētu zemapziņā apslēpto emociju atbrīvošanos. Joga iedod struktūru caur kuru mēs varam strādāt ar šiem šķēršļiem. Ļoti bieži jogas prakse spēj izsaukt jebkuru no šīm apslēptajām emocijām – dusmas, aizkaitinājumu, frustrāciju, skumjas utt., bet kad mēs iemācāmies tikt ar šīm emocijām galā, ir vieglāk reaģēt gan uz paklājiņa, gan dzīvē.

Ja tu iedomāsies, ka tavai dzīvei vai praksei ir noteikti jābūt tādai vai šitādai, tad tu ierobežosi sevi ieliekot konkrētā rāmī, no kura būs  grūti iziet, jo katra atkāpe no tā, kā “ir jābūt” radīs diskomfortu. Ķermenis ir daļa no vienmēr mainīgās, nepatstāvīgās pasaules un ir ārpus šīs sfēras.  Patandžali Jogas Sutras piedāvā brīvību, kas ir pārpasaulīga un brīva no sukha (baudas) un dukha (ciešanām). Saskaņā ar Patandžali mēs nevaram novērtēt savu praksi, izejot no mūsu baudas vai sāpju pieredzes. Mums ir jāatrod šis vienlīdzīgais miers mūsu prātos.  Realitāte vienkārši ir tas, kas ir.  Stāsti, ko mēs veidojam ap realitāti un kā mēs reaģējam uz dažādajiem stimuliem,  kas stimulē mūsu nervu sistēmu ir kā saites, kas piesien mūs ciešanu aplim.

Emocijas ir kā vētra, kas padara neskaidru prātu.  Ja tu tikai atsaucies visiem emocijas uzaicinājumiem un rīkojies balstoties uz tiem, tad rezultātā vari piedzīvot, mentālas, emocionālas un fiziskas ciešanas.

Patandžali Jogas Sutras iesaka jogiem kultivēt vienlīdzīgu prāta stāvokli kaitinošās situācijās, īpaši tad, kad mūsu asinis sāk vārīties. Joga uzdevums ir palikt centrētam un iet pa šo šauro ceļu starp baudu un ciešanām. Patandžali atspoguļo visspēcīgāko psihologu padomu: Neveic nekādas darbības, kad tu esi aizkaitināts, dusmīgs vai emocionāls.  Vispirms nomierinies un apņemies rīkoties tikai tad, kad tavs prāts būs pilnīgi mierīgs.  Šī vienkāršā mācība var pārvērst tavu dzīvi.

Tiklīdz tavs prāts ir mierīgs, tu redzi skaidri un vari sagaidīt piemērotu reakciju uz tām dzīves situācijām, kas tevi ir jārisina šobrīd un kas tikai sagaida nākotnē.  Vienlīdzīgs prāts ir galējais spēks, jo tiklīdz tev ir kontrole pār savu prātu un emocijām, nekas nespēs iztraucēt tavu garīgo centru.

MĀJAS DARBS:

• Pielieto dusmu pretlīdzekli. Kad mēs rīkojamies dusmu vadīti, mēs tikai nodarām pāri paši sev. Kliegšana uz kādu, lai pierādītu savu taisnību, pat, ja galu galā mēs uzvarēsim, nenesīs nekādu labumu, jo ar savu kliegšanu mēs būsim nodarījuši pāri paši sev un otram. Iemācies tikt galā ar emocijām, kad tās tevi pārņem un tu nespēj skaidri saskatīt situācijas būtību.  Pajautā sev, kad tu esi rīkojies balstoties uz savām emocijām, piemēram dusmām? Paskaties, vai tu vari pakāpties solīti atpakaļ un paraudzīties uz šo situāciju ar vienlīdzīgu/mierīgu prātu?  Ir vajadzīga liela drosme, lai aizietu no cīņas.  Tiklīdz tu atgūsti savu brīvo prātu, lūdz pēc vadības no augšas un sagaidi, lai šīs reakcija/ atrisinājums ir balstīta uz mīlestību.  Iešana prom nav izstāšanās, ja tu apņemies atgriezties, kad būsi nomierinājies.
• Praktizē vienlīdzīgu prātu pret sevi. Ir ļoti viegli sevi nosodīt un internalizēt dusmas un frustrāciju. Vēro savu iekšējo dialogu un katru reizi, kad novēro, ka iesaisties pret sevi vērstā negatīvā darbībā, pamēģiniet aiziet prom no nosodījuma un paskatīties uz situāciju ar vienlīdzīgu prātu. Novēro sevi bez emocionālas iesaistīšanās. Ja tu esi noguris, tad novēro savu nogurumu. Ja tu esi laimīgs, tad novēro savu laimi. Ja tu esi dusmīgs, novēro dusmas.  Necīnies un nekontrolē. Vienkārši novēro ar mierīgu un vienlīdzīgu prātu.
• Identificē savus emociju ierosinātājus (triggers). Kura jogas poza uzspiež uz kurām pogām un kāpēc? Kuri cilvēki tevi visvairāk kaitina, kāpēc? Kuras dzīves situācijas tev ir visgrūtāk panest, kāpēc? Zinot, kur tev ir jāstrādā ar vienlīdzīgu prātu, palīdzēs tev sagatavoties situācijām, kad tās radīsies. Tiklīdz tu sajūti, ka tevi pārņem emocijas, atgriezies atpakaļ pie vienlīdzīga prāta, piemēram, elpas. Nerīkojies, nerunā, nedari neko, kamēr tu nenomierinies.

Šodienas pozas: Sukhasana, Adho Mukha Vrksasana, Kapotasana,  Samanasana

SUKHASANA

Sakrusto kājas un apsēdies ērti uz grīdas. Koncentrē savu prātu uz elpu. Radi vienlīdzīgu prāta stāvokli paliekot brīvs no nosodījuma. Vienkārši novēro elpošanas pieredzi bez gaidām vai pieķeršanos kādai konkrētai pieredzei.  Pēc 5 minūtēm, saliec rokas kopā lūgšanu mudrā un skandē mantru OM. Vari skandēt tik reizēs, cik vēlies.

ADHO MUKHA VRKSASANA

Taisna roku stāja ir balansēšana starp spēku un lokanību. Paliec vienlīdzīgs/mierīgs, kad tu mēģini noturēt šo pozu. Atbrīvo sevi no pieķeršanās konkrētam rezultātam un vienkārši novēro procesu un pieredzi.  Ja tu vēl nespēj nostāvēt uz rokām, labākais veids kā sākt mācīties šo pozu ir darīt to atbalstoties pret sienu un lēnām attīstītu savu spēku.  Ja tu izlemj izmantot sienu, tad pieej pie sienas tik tuvu, lai varētu pie sienas pielikt pakausi, sēžamvietu un pat iespējams savu muguras vidusdaļu. Iemācies līdzsvaru un spēku šajā pozā.

Kad tu esi gatavs izmēģināt pozu bez sienas, ieņem pozu palecoties ar kājām augšup. Centies atrast vertikālu līniju cauri visam ķermenim un to noturēt.  Veic ārēju rotāciju plecos, lai stumtu rokas prom no galvas. Piepacel lāpstiņas un ar pleciem spied uz augšu. Ir jābūt sajūtai it kā pleci pieskartos ausīm.  Ribu apakšējo daļu ievelc uz iekšu, sasprindzini kājas,  nostiep potītes un pirkstgalus. Sasprindzini gūžas muskuļus (gluteus) un atrodi savu līdzsvara centru.  Skatiens uz grīdas starp plaukstām. Paliec šajā pozā vismaz 5 elpas.

KAPOTASANA

Šis ļoti dziļais atlieciens ļoti bieži uzceļ augšpusē daudz apslēptu, apspiestu emociju –dusmas, paniku, aizkaitinājumu, skumjas.  Tā vietā, lai bēgtu un izvairītos no šīm emocijām, es iesaku kultivēt vienlīdzīgu prātu.  Tas palīdz stiprināt nervu sistēmu un padarīt vienlīdzīgu prātu daudz pieejamāku līdzīgās dzīves situācijās mūsu ikdienā.

Sāc uz ceļiem. Ieelpā pacelies augšup un sūti ribu daļu prom no gurniem, iegurni virzi uz priekšu, izstiep krūšu daļu un ar rokām ej pāri galvai līdz aizsniedz zemi. Ja tu sasniedz emocionālu vai fizisku limitu, tad paliec mierīgs, respektē to un, ja spēj,  paliec šajā pozā 5 elpas. Tad atpūties bērna pozā 5 minūtes. Jebkurā brīdī izej no pozas, ja jūti sāpes vai diskomfortu.

Kad tu esi gatavs ieņemt pilnu Kapotasanu, izelpā ar plaukstām pieskaries pēdām, pakāpeniski ar rokām aizsniedzot kāju ikru daļu.  Elkoņus atbalsti uz zemes, vienā līnijā ar pleciem. Rotē gurnus uz iekšu, bet plecus uz āru.  Vēdera lejas daļu sasprindzini, ievelc uz iekšu. Paliec šajā pozā 5 elpas un skatienu vērs uz degungalu.  Ieelpā atbrīvo rokas un  novieto uz grīdas blakus pēdām. Paliec šeit vēl 5 elpas.  Ieelpo un atgriezies sākumpozīcijā uz ceļiem.

Veic bērna pozu, ja tev ir nepieciešama atelpa, vai ielec Čaturanga Dandāsanā. Ieelpā ieņem Urdhva Mukha Svanasanu (suņa poza ar skatu augšup) un izelpā ieņem Adho Mukha Svanasana (suņa poza ar skatu lejup).

Ja šī poza jums ir par sarežģītu, veiciet Kamieļa pozu jebkurā jums pieejamā variācijā. Atcerieties, ka kakls ir mugurkala turpinājums, tāpēc uzmanīgi ar kakla un galvas atliekšanu atpakaļ. Esiet saudzīgi. Pēdas atbalstiet vai nu uz pirktgaliem, vai laidiet brīvi zemē.

SAMANASANA

Šī poza ir grūtāka kā izskatās. Vārda sakne nāk no vārda samana – kas tulkojas kā līdzsvarojošā enerģija vai prāna. Šī poza pieprasa spēcīgu iekšējo līdzsvaru un orientēšanos uz ķermeņa centra līniju.  Ja tu nespēsi sakoncentrēties uz centrālo asi, tu kritīsi atmuguriski.

Apgulies uz muguras, tad parullējies uz labo ķermeņa pusi, labā roka paliek gar sāniem tev zem ķermeņa. Novieto pēdas vienu uz otras, labās pēdas ārējā mala pie grīdas.  Galvu novieto uz grīdas.  Ieelpā izstiep kreiso roku augšup un mēģini noturēt līdzsvaru.  Ja tas izdodas, pamēģini, iztaisnot kreiso kāju augšup, saķerot kreiso īkšķi. Ja nepieciešams kreiso kāju saliec celī, lai satvertu īkšķi, lai gan tas var ietekmēt tavu līdzsvaru. Ja tu nevari aizsniegt īkšķi, tu vari vienkārši turēt izstieptu roku augšup. Stabilizē centra muskuļus, izstiep kreiso pēdu uz priekšu un skatienu vērs uz kreiso pēdu. Paliec šajā pozā 5 elpas, atkārto uz otru pusi.

Pārdomas pēc astotās dienas:

– Tikai apskatot vien āsanu fotogrāfiju, nav iespējams saprast ne kā āsanu izpildīt tehniski, ne praktiski.  Fotogrāfijā tāpat nevar ieraudzīt un saprast visas nianses. Reizēm es mēģinu ieņemt pozu bez apraksta izlasīšanas un šķiet, ka sanāk, bet izlasot  saprotu, ka būtiska nianse ir pazaudēta, tāpēc pirms veikt jebkuru āsanu, ir svarīgi zināt kā pareizi pozu veikt soli pa solim, kā arī  kā noturēt pozu un kā iziet no pozas. Šie trīs etapi jebkurā āsanā ir ļoti svarīgi – ieiešana pozā, palikšana pozā un iziešana no pozas. Tāpēc kļūdaini būtu sakoncentrēties tikai uz pozas noturēšanu, ignorējot ieņemšanas un iziešanas etapu.

– Jogas prakse ir kā saldējuma ēšana. Tu to nepacietībā  gaidi, tad nobaudi un pēc tam izbaudi pēcgaršu.  Un nebūs tā, ka jo vairāk saldējuma mēs ēdīsim, jo priecīgāki kļūsim, vai ne? Tad, kad mēs ēdam saldējumu, mēs izbaudām pašu procesu, mēs negaidām,  nekoncentrējamies uz rezultātu. Mēs vienkārši ēdam un baudam. Tāpat ir jāpieiet jogas praksei – ar baudu, bet arī ar mērenību.  Un, ja negribas šodien saldējumu, tad varbūt ir jāapēd ābols?