Šodienas tēma ir ticība jeb shraddha. Ticība ir kas vairāk par konstruktīvu ticēšanu, kas tiek pieņemta kā likums. Jogā, tā ir paradigma, pasaules uzskats, kas reiz pieņemts, izmaina visu. Tā balstās uz augstākajām zināšanām un ir radusies no tiešās pieredzes. Ticība nāk no spēka un entuziasma nenogurstoši darboties katru savu dzīves dienu, lai piepildītu savus sapņus.
Neviens nav brīvs no neparedzamām sāpēm dzīvē un, lai arī ir kārdinoši koncentrēties uz grūtībām un cīnīties pret sāpēm, joga ved mūs pa citu ceļu. Tā prasa, lai mēs uzticamies un paļaujamies, ka viss būs labi un, ka mēs esam pietiekami spēcīgi, lai tiktu galā ar visu, kas mūs sagaida. Ticība sākas ar savas “labsirdības”, kas pārsniedz visas klupšanas un kritienus, atpazīšanu.
Tradicionāli Shradda tiek pasniegta kā garīgā pretinde šaubām. Šaubām parasti piemīt 3 formas: tu vari šaubīties par sevi, savu skolotāju, savu metodi. Tu vari būt pārliecināts, ka skolotājs un metode ir laba, bet šaubīties par to, vai esi piemērots šai metodei. Vai arī tu vari būt pārliecināts par sevi un metodi, bet apšaubīt skolotāju. Vai arī tu vari būt pārliecināts par sevi un skolotāju, bet šaubies vai šī metode ir tev gana laba.
Katra elpa un katra darbība mūsu dzīvē sakņojas vai nu ticībā vai bailēs. Ja mēs rīkojamies balstoties uz ticību rada mieru un laimi, kamēr darbības, kas balstītas uz bailēm rada ciešanas un sāpes. Baiļu pilnas darbības nāk no sajūtas, ka neesam gana labi un tas spēj sabojāt pat visgudrāko rīcību. Ticības kultivēšana bieži vien sākas ar to situāciju identificēšanu, kurās tu rīkojies balstoties uz bailēm un šaubām, kas rodas tāpēc, ka tu visu laiku šaubies par sevi, savām spējām, vērtību.
Kad tu mīli un pieņem sevi, tu vari mīlēt un pieņemt visu pasauli. Atceries, ka tev nav jārīkojas, jāizskatās kā citiem, tev ir jābūt tam, kas tu esi. Pieņemot sevi tādu, kādi mēs esam, ar visiem “trūkumiem” un lietām, kuras mēs gribētu izmainīt, mēs ļaujam sev būt pašiem, bez iekšējās spriedzes kādam līdzināties.
Iekšējā ticība ir tas, kas ļauj mums gan pieņemt sevi, gan būt pārliecinātiem par to, ka mēs sasniegsim visu, ko vēlamies, ja pie tā cītīgi strādāsim. Tici sev!
MĀJAS DARBS
–Jautājums. Šodien pajautā sev: “Kam es ticu?” tu vari ticēt praksei, tu vari ticēt mīlestībai. Ar laiku tu kļūsi pietiekami drosmīgs, lai būtu spējīgs ticēt tai klusajai vieduma balsij savā sirdī. Ko tev prasīs noticēt pašam sev un praksei? Ir cilvēki, kas tic bez pierādījumiem. Citiem ir nepieciešami neapgāžami pierādījumi un personiskā pieredze.
–Tici savam ķermenim. Priecājies vismaz par vienu labu lietu, ko tavs ķermenis ir sasniedzis. Iespējams tu esi dzemdējusi bērnu, noskrējusi maratonu vai uzkāpusi Everestā. Vai varbūt tu esi praktizējusi jogu katru dienu pēdējos gadus? Lai kādi būtu tavi fiziskie sasniegumi, atzīsti tos un tici, ka tavs ķermenis ir dievišķa dāvana.
–Tici. Ieskaties spogulī un pasaki sev skaļi šos vārdus: “Es ticu, ka esmu dziedināts. Es ticu, ka esmu mīlestības cienīgs. Es ticu sev. Es ticu, ka esmu pilnīgs.”
Šodienas pozas: Malasana, Pasasana, Parva Bakasana, Laghuvajrasana
MALASANA
Sāc pietupienā. Ceļus atver uz sāniem un ķermeņa augšdaļu virzi uz priekšu starp kājām. Galvu un krūtis virzi uz priekšu, bet augšdelmus spied apakšstilbos. Augšstilbus virzi tuvāk pleciem un plecus virzi atpakaļ augšstilbos. Rokas saliec lūgšanu pozīcijā. Vēdera lejas daļu un astes kaulu ievelc iekšā. Skatiens uz degungalu vai acis pievērtas. Paliec šajā pozā 5 elpas. Tad izej no pozas.
PASASANA
Sāc pietupienā ar pēdām kopā. Ja nepieciešams zem papēžiem paliec dvieli, ja tie nesniedzas līdz grīdai. Ieelpā radi vietu aiz kaunuma kaula, izelpā ķermeņa augšdaļu noliec uz kreiso pusi. Labo plecu novieto zem kreisā ceļgala. Rotē labo plecu uz iekšu un labo roku un elkoni apvij abiem augšstilbiem. Ieelpā pacel kreiso roku un virzi sev aiz muguras, mēģinot satvert labo roku. Mēģini savienot rokas virs labā augšstilba. Paliec šeit 5 elpas. Atgriezies centrā un atkārto uz otru pusi. Ja tu nevari savienot rokas, tad vienkārši apvijies apkārt augšstilbiem un paliec tur, kur esi. Iekšējā ticība ir tas, kas palīdz tuvināt rokas kopā un bieži vien tās ir tuvāk kā mums pašiem šķiet.
PARVA BAKASANA
Sagrieziens roku stājā balstās uz plecu spēku un tad strādā pie sagrieziena caur mugurkaulu un gurniem. Sāc pietupienā un sagāz ķermeni uz kreiso pusi vai turpini uzreiz no iepriekšējās pozas.
Rokas novieto uz grīdas, plecu platumā un nedaudz saliec elkoņus. Pievelc ceļgalus maksimāli tuvu labajam plecam. Noliecies uz priekšu un pacelies uz pirkstgaliem. Sasprindzini vēdera lejas daļas muskuļus, aktivizē dziļos muskuļus un ribu apakšējo daļu ievelc uz iekšu. Ieelpā pacelies augšup, virzot ķermeni uz priekšu uz rokām. Virzi gurnus augšup un uz labo pusi, augšstilbus turot kopā. Cik iespējams iztaisno rokas. Paliec šeit 5 elpas. Pēc tam izej no pozas un atkārto uz otru pusi.
LAGHUVAJRASANA
Sāc nosēžoties uz ceļiem. Ieelpā pacelies augšup, radot maksimālu telpu starp ribām un gurniem un sāc atliek muguru atpakaļ. Izelpā virzi gurnus uz priekšu un rokas virzi lejup pie potītēm. Saķer potītes, īkšķi iekšpusē, pārējie pirksti ārpusē. Spied ar rokām papēžos. Izelpā saliec ceļus un virzi ķermeni uz priekšu un lejā, ar galvas virsu pie grīdas. Rokas turi taisnas pie potītēm. Paliec šeit 5 elpas.
Iešana lejā parasti nav problemātiska, taču pacelšanās augšup ir sarežģītāka. Te ir nepieciešama ticība. Nepadodies uzreiz. Mēģini vēlreiz. Seko elpai, sajūti gurnus un seko tehnikai. Sūti gurnus uz priekšu, sasprindzini kvadricepsus, rotē gurnus uz iekšu un stum (nevis velc) ar rokām. Galvu noturi vietā un virzi gurnus uz priekšu un pacelies augšup. Ja tu nevari iziet no pozas šādi, tad paliec pozā 15 elpas un radi ticību, ka kādu dienu tev viss izdosies. Pats galvenais, nekad neizej no pozas ar sakāves sajūtu, izej ticības pilns, ka kādu dienu viss izdosies.
