Vissvarīgākais faktors, kas veido tavu praksi ir apņemšanās izritināt savu jogas paklāju katru dienu.  Neatkarīgi no tā, vai u praktizē skolotāja uzraudzībā vai pats mājās, tas ir tavs lēmums –padarīt jogu par daļu no tavas dzīves. Patiesība par jogu ir tāda, ka pārāk bieži joga ir ceļš vienatnē. Tie ir tumši, vientuļi rīti, kad tev sevi ir jāmotivē uzkāpt uz paklājiņa. Ir dienas, kad iedvesmas nav nemaz un viss liekas monotons.  Un ir dienas, kad tu esi ļoti stīvs un viss sāp.  Bet tu joprojām praktizē.  Un pavisam noteikti ir dienas, kad viss izdodas, tu esi ļoti lokans, tu lido caur mākoņiem, spīd saule un viss notiek.  Šajā brīnišķīgajās dienās tu izbaudi savu praksi.  Taču tu praktizē katru dienu.

Prakse ir ikdienas rituāls, kas reiz integrēts tavā rutīnā kļūst par daļu no tevis. Tiklīdz šī aktivitāte ir ritualizēta, tā notiek katru dienu apmēram vienā un tajā pašā laikā un neprasa lielu piepūli realizācijai.  Tas nenozīmē, ka prakse būs viegla, taču tiklīdz tu esi izveidojis savu personisko praksi, vairs nebūs tik grūti izrullēt paklājiņu un nostāties uz tā. Tāpat kā tu mazgā zobus katru dienu, neskatoties uz to vai esi piekusis, miegains, stīvs vai ceļo, tu praktizē neatkarīgo no tā, kur tu esi un kā tu jūties.  Šādi prakse vienkārši kļūst par daļu no tavas dzīves.

Šodienas tēma ir prakse (abhyasa). Joga ir individuāla prakse, kas koncentrējās uz garīgo realizāciju. Lai arī prakse var ieņemt tikai ārējas formas, dziļākais nodoms paliek tas pats. Tai nav jābūt olimpiska sportista līmeņa praksei, lai gan tā tāda varētu būt. Tā var būt arī meditācija sēdus vai kāda dziedinoša, atjaunojoša jogas prakse.  Patandžali Jogas Sutrās piedāvā trīs prakses pamatelementus. Prakse sasniedz stabilu pamatu (dridha bhumih), kad tā tiek veikta ilgstošu laika periodu, kā piemēram viens cilvēka mūžs; bez pārtraukuma (nairantarya) un ar sirsnību, paļaušanos un godbijību (satkara). Ir nepieciešams gan spēks, gan pacietība, lai uzsāktu jogas ceļu un saglabātu vēlmi visu dzīvi strādāt pie tā, lai sasniegtu iekšējo mieru.

Apņemšanās praktizēt bez pārtraukuma nozīmē gan praktizēt katru dienu, gan ievērot jogas morāles un ētikas kodeksu. Taču pats galvenais ir tavs nodoms, kas nodrošinās veiksmi un izdošanos tavā praksē. Kā pulkstenis, kas palīdz tev noteikt tavu iekšējo ritmu, praktizēšana noteiktā laikā katru dienu palīdz uzlabo gremošanu un nodrošina dziļu miegu. Vislabāk jogu ir praktizēt skolotāja uzraudzībā, kas noteiks konkrētu jogas rutīnu jeb āsanu secību. Ļoti bieži daudzi pamet jogu, jo praktizē mājās vieni bez skolotāja un pazaudējas, gūst traumu vai vienkārši nezina ko tālāk darīt.  Katram sportistam ir treneris, kas palīdz izveidot treniņprogrammu un sasniegt rezultātus. Tajā pat laikā, tu esi tas, kas liek tam visam strādāt. Treneris vai skolotājs nevar praktizēt tavā vietā. Ir skolnieki, kas praktizē tikai tad, kad skatās skolotājs vai kad ir aizgājuši uz jogas nodarbību. Lai jogas prakse kļūtu patiesi transformējoša tai ir jābūt tavai individuālajai praksei.

Saskaņā ar Jogas Sutru 1.22 ir 3 līmeņa jogas praktiķi: viegla līmeņa (mrdu), vidēja (madhya) un intensīva (adhimatratvat). Visi trīs līmeņi sasniedz kaut kādu rezultātu jogas praksē. Savas dzīves laikā mēs visi balansējam starp šiem trim līmeņiem. Nav nepieciešams visu laiku praktizēt ļoti intensīvi un steigties pie mūžīgā sasniegšanas.  Jo mūžīgā pieredzēšana būt identiska rīt, parīt, pēc gada vai 10 gadiem. Pieredze būs tā pati, tikai laiks katram savs.  Tikai tajā brīdī, kad mēs atbrīvojamies no nepieciešamības sasniegt kaut ko noteiktā laikā, prakses spēks patiešām sāk darboties. Pazemības sajūta bez pieķeršanās ārējiem mērķiem vai sasniegumiem ir iegūstama tikai vairāku gadu laikā. Tev ir jāiemācās saklausīt tā klusā balss savā sirdī, kas saka: “Es palikšu uz šī ceļa un turpināšu pa to iet, neatkarīgo no tā, cik garš tas būs.” Joga ir individuāla prakse. Tikai tu vari izvēlēties pagriezt prātu iekšup un piedzīvot dziļāko patiesību. Neviens nevar veikt šo ceļu tavā vietā. Praktizē daudzu gadu garumā ar atvērtu sirdi un nesatricināmu ticību.  Tavai praksei nav jābūt perfektai, svarīgākais ir to darīt! Darīt katru dienu. Uzkāp uz sava  jogas paklājiņa, jo pat tikai piecas minūtes var izmainīt tavu dienu, aizdzīt prom traucējošās emocijas un radīt nodomu dzīvot daudz mierīgāku dzīvi.

MĀJAS DARBS

–Ja tava prakse ir viegla līmeņa prakse, tad nevar būt nekādu atrunu, lai izritinātu savu jogas paklājiņu. Apņemies nākamā mēneša laikā jogot katru dienu vismaz 5 minūtes. Ideāla programma būtu 5 dienas āsanu prakse un 1 diena meditācija.  Atbrīvojies no pieķeršanās pozu ārējai formai vai mērķiem, tā vietā koncentrējies uz šo apņemšanos 30 dienas uzturēt stabilu individuālo praksi. Veic pierakstus, kur piefiksē prakses laiku un progresu.

–Ja tava praksei ir vidēja līmeņa prakse, padari to intensīvāku pagarinot prakses laiku. Apņemies nākamās 30 dienas jogot katru dienu 20 minūtes. Atceries iekļaut 1 dienu nedēļā meditācijas praksei un fiziskā ķermeņa atpūtai.  Seko 9. dienas instrukcijām.

–Ja tava prakse ir intensīva līmeņa prakse, apņemies jogot katru dienu vismaz stundu 6 dienas nedēļā. Vienu dienu nedēļā atsakies no fiziskiem vingrinājumiem un velti laiku meditācijai.  Šajā brīdī, jogas prakse sāks izmainīt tavu dzīvi.  Regulāra 60 minūšu gara jogas prakse radīs izmaiņas tavā ikdienas kārtībā un lēnām iedrošinās tevi uzsākt tās pārmaiņas, ko pieprasa jogisks dzīvesveids. Tiklīdz tu integrē vismaz 1h jogas praksi savā ikdienā, joga pārņem tavu dzīvi labākajā iespējamā variantā. Pienāks brīdis, kad būs grūti vienu dienu atturēties no prakses, un tieši šajā posmā ir ļoti būtiski dot sev šo vienu brīvdienu. Šī brīvdiena palīdzēs tev atbrīvoties no pieķeršanās intensīvai āsanu praksei. Izmanto šo dienu, lai meditētu.

Šodienas pozas: Badha Konāsana, Navāsana, Shalabhasana

BADDHA KONĀSANA

Sāc Dandāsanā. Pievelc ceļus pie krūtīm, lai aizvērtu ceļu locītavas. Izelpā rotē gurnus uz āru un ļauj ceļgaliem virzīties uz sāniem pie grīdas.  Pievelc pēdas sev tik tuvu, cik vien iespējams.  Satver pēdu īkšķus un atver pēdas uz āru. Zodu virzi pie krūtīm vai skatienu vērs uz pēdām. Izelpā noliecies uz priekšu.  Turi muguru maksimāli taisnu un nabiņu ievelc uz iekšu. Kad tu esi sasniedzis  maksimālo stāvokli noliecienā uz priekšu, ļauj galvas virsai, degunam vai zodam atbalstīties uz grīdas.  Rokas paliek pie pēdām.   Nespied ar varu ceļus pie zemes, paliec tur, kur tu esi. Paliec šeit 5-10 elpas un ieelpā izej no pozas, iztaisnojot kājas un atgriežoties Dandāsanā.

Ja uznāk iedvesma yin jogai, tauriņā uz priekšu noliecamies ar apaļu muguru.

NAVĀSANA

Šī ir vienīgā poza, kas Aštanga sērijā tiek atkārtota 5 reizes un šīs pozas apgūšana pieprasa regulāru praksi un spēcīgu prātu.

Sāc Dandāsanā. Ieelpā lēnām atliecies atpakaļ, iztaisno kājas. Vēdera muskuļi un centra muskuļi aktīvi. Kājas kopā, pēdas nostieptas.  Iztaisno rokas plecu augstumā sev priekšā.  Iztaisno kājas maksimāli taisni, taču nenoapaļo muguru un neatgāzies pārāk daudz atpakaļ.  Ķermenim ir jābūt relatīvi taisnam, ķermeņa augšdaļai un augšstilbiem jāveido apmēram 80 grādu leņķis. Skatiens uz pēdu pirkstgaliem. Paliec šeit piecas elpas. Atkārto 5  reizes.

SHALABHĀSANA

Sāc guļus uz vēdera, rokas taisni gar sāniem, plaukstas pie gurniem, atvērtas uz augšu.  Ieelpā ievelc nabiņu, sasprindzini kvadricepsus un pacel kājas augšup. Vienlaicīgi pacel augšup arī ķermeņa augšdaļu, paceļot no grīdas sirds centru, taču ribu apakšējo daļu atstāj pie grīdas. Ar ķermeņa augšdaļu stiepies uz augšu un uz priekšu, ar kājām stiepies uz augšu un uz aizmuguri.  Nesaliec ceļus, lai paceltu kājas augstāk. Tā vietā pagarini ķermeni un pagarini vietu starp mugurkaula skriemeļiem. Skatiens uz degungalu. Paliec šeit 5 elpas.