Ance Šverna ir viena no tām šarmantajām un radošajām būtnēm, kas izbaudījusi lielpilsētas šarmu pēc pilnas programmas, ir atradusi savu vietu laukos jeb pie dabas, vidzemes mazpilsētā,  lai būtu tuvāk sev, savām sajūtām un vēlmēm.  Kopā ar vīru Valteru viņi buras ar garšvielām, un ir radījuši unikālas kapsulas ar īpašiem Ājūrvēdas garšvielu maisījumiem, kuras nosaukuši savos vārdos – Valterītis un Ancītis.  Pirmo iesaka likt pie tējas, otro pie kafijas, bet, protams, pielietojumu šaj brīnumainai garšai katrs varam atrast savu. Kāpēc, lai šogad to neieceptu piparkūkās?

Man bija tā izdevība kopā ar Anci deldēt Latvijas Universitātes auditoriju solus “žurnālistos“, tāpēc šodien ar prieku skatos, ka arī pēc kino režisora diploma iegūšanas Kultūras Akadēmijā, Ance turpina priecēt mūs ar savām sajūtām un pārdomām blogā: madaamada un   kapsulings.lv

Šoreiz aicināju Anci uz īsu sarunu par to, kas ir viņas īpašie rituāli, kas liek viņai justies labi un par to, ko viņa gandrīz nekad nedara,

Lai Ances dzīvīgums un miers iedvesmo arī jūs!

KO ES DARU, LAI JUSTOS LABI?

Nododos apcerei. Apcerēšana ir riktīgs glābšanas riņķis brīžos, kad to tik vien varētu darīt kā shēmot, plānot un menedžēt bezgalīgos ikdienišķo lietiņu, pienākumiņu un vajadzībiņu džungļus. Bet ej nu un ievies kārtību džungļos. Priekš kam gan, vai ne? Apcere izgaismo būtību.

Eju mežā. Tas ir kā atvērta grāmata ar izcilu redaktora un mākslinieka darbu piedevām.

Pildu elpošanas vingrinājumus. Ticu, ka tādā veidā mācos dzīvot apzināti, lai spētu uzticēties savām maņām un savai intuīcijai tā vietā, lai dancotu pēc citu pūstas stabules.

Lakoju nagus un krāsoju lūpas. Mans smukuma minimums, ko iznesu ar baudu.

Vakaros baudu Zelta piena maģisko dziru. Izcila alternatīva arī, lai nepieēstos pirms gulētiešanas. Pateicoties Ajūrvēdas popularitātei Eiropā, siltais piena dzēriens kļūst aizvien atpazīstamāks. Pienu savāru kopā ar astoņām Austrumu garšvielām, beigās pievienojot nedaudz Gī. Tas silda un harmonizē. Mans vīrs šo garšvielu maisījumu ir sapildījis kapsulā (var skatīties kapsulings.lv), padarot gatavošanas procesu ērtāku. Tik vien kā jāieslēdz plītiņa un jāuzsilda piens. Izcilam efektam dzēriena pagatavošanas procesā jāiekļauj arī mīlestība.

KO ES NEDARU?

Nevalkāju augstpapēžu kurpes. Man karaliskas šķiet arī kedas un laiviņas ar mazu papēdīti.

Necenšos būt populāra. Par ko tik neesmu vēlējusies būt, lai mani ņemtu par pilnu. Biju tik kvēli vēlējusies kļūt par kaut ko, ka vairs nesapratu, kurš no izmēģināto profesiju titriem ir man piemērotākais. Izrādījās – neviens. Tā nu vairs necenšos iespraukties popularitātes mētelītī, drīzāk painterējos – a kas ir apakšā?

Neceļos ar saules lēktu. Labprāt sapņoju, tad mostos kā lācis un staipos kā runcis. Ātri tas nenotiek.

Ne vienmēr apsolu. Gan tādēļ, ka esmu sieviete, kurai, gribot negribot, uznāk mirkļa vājumi, gan tādēļ, ka ne no manis viss atkarīgs.

Nesportoju.  Vienreiz iegādājos abonementu uz sporta klubu, lai arī iepriekš to apmeklēju, maksājot par katru nodarbību atsevišķi. Kopš manā somā bija abonements, ne reizi nepārkāpu minētā sporta kluba slieksni. Toties pēc šī gadījuma atklāju jogu – pati savās mājās, pati savā nodabā. Un joga nav sports.

Paldies Ancei par jautro un šarmanto sarunu!

Ja vēlaties uzzināt ko vairāk par īpašajām garšvielu kapsulām, ielūkojieties Ances un Valtera mājas lapā kapsulings.lv un sekojiet viņu FB lapai.

Foto: Pēteris Sproģis un no personiskā arhīva.