Annija ir kulinārā bloga voila.lv autore, kas uzskata ka mūsu ķermenis ir mūsu templis.  Viņas mērķis ir  parādīt, ka veselīgi ir arī garšīgi, interesanti un krāsaini! Pirms nepilniem trim gadiem, kad Annija, kurai pirms tam nepatika gatavot ēst,  sāka aizrauties ar kulināriju, lai ne tikai pilnveidotu un dažadotu savu ēdienkarti, bet arī palutinātu ar veselīgām maltītēm savu draugu, viņa nenojauta, ka tas izvērtīsies airaujošā piedzīvojumā. Tieši drauga mudināta viņa uzsāka rakstīt savu blogu, lai dalītos savā pieredzē.

Jau bērnībā, saskārusies ar alerģiju pret dažādiem produktiem, Annija iemācījās, kā tas ir, kad nedrīkst ēst visu, tāpēc arī viņas blogā ir daudz informācijas par to, ko tad ēst, ja nedrīkst ēst, piemēram, kviešu  vai piena produktus.  Interesantas receptes, noderīga informācija un daudz iedvesmas ir tas, pēc kā jūs varat lūkoties Annija blodā voila.lv

Sarunā ar Slow Life Annija atklāj savu Labsajūtas Formulu.

Ko es daru lai justos labi?

Tiekos ar brīnišķīgiem cilvēkiem: Mani ļoti uzlādē un visādi citādi pozitīvi ietekmē entuziastiski un dzīvespriecīgi cilvēki, ar kuriem izveidojas spēcīga simbioze. Cilvēki, kuriem ne tikai prieks ir dot, bet no kuriem ir prieks arī saņemt.

Mācos „palaist vaļā”: Mācos palaist vaļā dusmas, aizvainojumus, šaubas, bailes un arī cilvēkus. Mācos palaist vaļā tos, kuri iepriekš, iespējams, šķituši ļoti tuvi un teju vai radnieciski, bet laiks ir katram iezīmējis atšķirīgus vai pat stipri perpendikulārus ceļus, pa kuriem iet.

Pastaigājos: Jau vairākus mēnešus neizmantoju sabiedrisko transportu gan principiālu, gan labsajūtas gūšanas iemeslu dēļ. Rīta pastaigas laikā ļoti labi var paspēt apdomāt iepriekš sastrādāto un galvā sakārtot austošās dienas plānu.

Ēdu sabalansēti: Pirmkārt, ēdu regulāri. Savu rītu nevaru iedomāties bez normālām brokastīm. Ja jāēd steidzoties, tad labāk neēdu vispār un pagaidu, kad varēšu izbaudīt maltīti. Tiesa, uzskatu, ka katra diena ir steidzīga, tad visdrīzāk ir kaut kas jāmaina savā ikdienā, nevis jāizlaiž brokastis.  Brokastīm jābūt sātīgām, garšīgām un stiprinošām! Arī pārējās maltītes ir iespēju robežās sabalansētas un veselīgas t.i. svaigs ēdiens (nevis pusfabrikāti), maz sāls, maz treknumu utt. Taču visā mērenību! Ja gribu apēst kūkas gabaliņu, tad apēdu. Ja gribu apēst 25 sushi gabaliņus, tad apēdu. Ja gribu izdzert vīna glāzi, tad izdzeršu.

Meklēju iespējas augt un rast savu vietu: Ticu, ka katram no mums ir paredzēta sava vieta, kur justies labi. Šķiet nepareizi, ka lielākajai daļai sabiedrības pirmdienas pienāk kā sods un piektdienas – kā atpestīšana.

Cenšos uzturēt iedvesmu sevī: Cilvēki, bildes, filmas, mūzika – tas viss var kalpot un kalpo kā lieliska iedvesma. Starp citu, viens no pēdējiem patiešām iedvesmojošajiem tēliem Latvijā, manuprāt, ir Kristaps Porziņģis – lielisks piemērs tam, ka viss ir iespējams un, ka elks var kļūt par komandas biedru.

Minimālisms kosmētikā: Lietoju tušu un acu zīmuli. Reizēm dienas krēms un, protams, higiēniskā lūpu krāsa ziemā. Nezinu, kas ir fluīdi, kā atšķiras tonālo veidi un nelietoju konsīlerus, tonikus un vēl visu ko. Kaut kur iegrūsts stāv arī BB krēms galīgi nebaltām dienām.

Ko es nedaru?

Nelietoju krāsainos, gāzētos dzērienus. Godīgi sakot, nekad neesmu sapratusi to fenomenu – priekš manis par saldu, par gāzētu un galu galā par neveselīgu.

Nešķiežu laiku priekš staigāšanas pa veikaliem. Ļoti nepatīk un nogurdina staigāšana pa veikaliem. Īpaši Latvijā.

Nekavēju. Un ļoti nepatīk, ja citi to dara.

Nesolu to, ko nevaru izdarīt. OK, ok, droši vien ir gadījies, kad kaut ko neesmu izdarījusi. Neviens nav nevainojams, bet pirms izdvešu vārdu „apsolu”, padomāju divas vai pat visas 3 reizes, vai varēšu to izpildīt. Uzskatu, ka tā ir nekas vairāk kā cieņpilna rīcība pret otru cilvēku. Galu galā, kārtīgi apdomājot sakāmo, nav jāvairo nepatīkamas emocijas gadījumā, ja kaut ko neizdodas izpildīt.

Nebadojos un neievēroju atslodzes dienas: Visi līdzšinējie mēģinājumi ieturēt diētas ir beigušies ar fiasko. Vienu dienu mēģināju dzert tikai smūtijus. Nesanāca. Mans uzturs ir pietiekami „viegls”, lai nebūtu nepieciešams ievērot atslodzes dienas.

Lūkoju necensties pierādīt taisnību par katru cenu: Senāk agras jaunības maksimālismā šķita, ka sava taisnība ir jāpierāda par katru cenu – jāizvirza smalki argumenti un kaut jāskrien ar galvu sienā. Šobrīd pamatīgi izvērtēju pirms izvēlos sākt diskusiju. Savu enerģiju var izlietot arī lietderīgāk.

Seko Annijai arī FB.