- Tu atgrūd visu, kas tevi apgrūtina un dara slimu. Tu pieņem visu, kas tevi dara brīvu un laimīgu.
- Ja tu dzīvo dzīvē un mirsti nāvē, ja esi vienots ar sevi un Kosmosu, nav nekā, no kā tev būtu jābaidās.
- Tu nelaid bailes sev klāt. Tu nelaid sev klāt nepacietību. Tu nelaid sev klāt šaubas un visu to, kas stāv ceļā tavai laimei un tavai brīvībai.
- Atgrūžot vai pieņemot tu liec lietā pozitīvas projekcijas.
- Tu atslābinies, aizver acis un dziļi ieelpo to, ko vēlies pieņemt. Tu iztēlojies, kā tas viss tevi piepilda, kā tu kļūsti ar to vienots un cik brīvu, spēcīgu un laimīgu tas tevi dara.
- Tu aizver acis un pamatīgi un stipri izelpo to, no kā gribi atbrīvoties. Tu iztēlojies, kā tas pilnīgi izzūd no tavām domām un ķermeņa. Tu jūti, cik brīvs, spēcīgs un laimīgs esi.
- Tu atbrīvojies no tirgošanās, lai varētu domāt. Tu atbrīvojies no domām, lai varētu nedomāt. Nedomāšanā rodas intuīcijas spēks, tad caur tevi spēj strāvot kosmiskā dzīvības enerģija.
- Kad esi domājis, tu izšķiries. Kad esi izšķīries, tu rīkojies. Rīcībā tu esi atbrīvojies no visa, kas rīcību kavē.
- Tu atbrīvojies no vakardienas zināšanām, jo šodienas zināšanas tās aizstāj. Nekas nav drošs. Ik diena ir jauna dzīve. Tu to pieņem, kāda tā ir. Tu maini to, ko spēj mainīt. Ja tu to nespēj mainīt šodien, tu to manīsi, kad pienāks laiks.
Jozefs Kiršners: „Egoista Bībele”
