Lai arī neesmu 100% vegāne, savu iespēju robežās, cik vien to varu kontrolēt, vienmēr izvēlos vegānisku uzturu. Veganiskā kulinārija mani aizrauj ne tikai, lai apmierinātu savas garšas kārpiņas un samazinātu dzīvnieku ciešanas, bet arī, lai pierādītu, ka vegāns uzturs var būt garšīgs. Nu jau vairākus gadus aizraujos ar dažādu vegānisku ēdienu, uzkodu, desertu pagatavošanu, un godīgi varu teikt, ka daudz kas ir bijis tāds, ko ēdu tikai es. Reizēm ir nācies izmest miskastē vai atdot suņiem. Citiem manis gatavotais vegāniskais uzturs liekas par veselīgu vai bezgaršīgu, bet man šķiet, ka viss ir meistarības jautājums. Reizēm, kad sanāk labi un nepasaku, ka tas ir vegānisks ēdiens, citi apēd gardu muti, bet reizēm, kad nesanāk, tad pie vainas ir mana nemākulība virtuvē, nevis vegānisms. Reizēm vienkārši pie jaunām garšām ir jāpierod. Man arī kādreiz garšoja pienā vārīta putra ar lielu sviesta pikuci, bet tagad pilnīgi mierīgi ēdu gan ūdenī, gan augu pienā vārītu putru ar augļiem, riekstiem un sēklām. Kādreiz likās, ka bez sviesta nespēšu dzīvot, bet tagad varu teikt, ka viss ir iespējams, arī bez siera un skābā krējuma var iztikt. Pat nelietojot vegāniskās versijas. Ja sākumā likās, ka šāds uzturs ļoti sašaurina iespējamo ēdienkarti, tad tagad redzu, ka tas atklāj ļoti daudz jaunu produktu, kurus gaļēdāji pat nepazīst. Vienīgais jautājums, kas nomoka ir vai visi tie vegāniskie produkti, ko veikalā ir veselīgi. Tie paši augu pieni, piemēram, arī tajos var būt daudz cukura un pievienotu vielu.
Mans vīrs saka, ka viņš nekad mūžā nebūs vegāns, un es arī viņu necenšos pārliecināt, tā vietā cenšos iemācīties gatavot vegāniskus ēdienus tā, lai garšotu arī viņam un bērniem. Iedvesmu smeļos no dažādām pavārgrāmatām un kulinārajiem blogiem, viena no šī brīža iedvesmas grāmatām ir Kristijas Turneres jaunāka pavārgrāmata “But I could never go vegan!”, kas mani uzrunāja ar krāšņo vāka bildi un uzrakstiem: you can live without cheese, it is not all rabbit food, and your friends will come over for dinner.
Portāls vegan.com šo grāmatu bija ierindojies jaunāko vegānisko pavārgrāmatu topa pirmajā vietā. Izšķirtot to vietējā grāmatnīcā, es ieraudzīju ļoti daudz interesantu recepšu (apmēram 125) un bilžu, kas mudināt mudināja pagatavot ko gardu. Ne tikai gaumīgs vizuālais materiāls, bet arī pašas autores ievads bija ļoti uzmundrinošs un iedvesmojošs, kas arī bija galvenais iemesls, kāpēc grāmatu iegādājos. Ja jau kādreiz no siera atkarīgais var kļūt par vegānu, tad kāpēc gan to nevarētu es? Padomāju es un devos uz virtuvi…
Kas notika tālāk? Kā parasti, es pie katras receptes, kuru gribu pagatavot, ieliku līmlapiņu. Kad gāju grāmatai cauri otro reizi, man likās, ka visas receptes ir ļoti sarežģītas, prasa daudz sastāvdaļu, vai ir laikieilpīgs process. Daļēji tas tā arī bija. Tā nu man veidojās otrs saraksts ar lietām, kas jānopērk, lai pagatavotu šīs receptes. Jums visticamāk šīs sastāvdaļas visas mājās būs, bet tā kā es tikai pirms mēneša pārcēlos uz Sanfrancisko, manā pieliekamajā svilpo vējš un var atrast tikai miltus, rīsus un makaronus. Vēlāk apmeklējot vietējos indiešu veikalus tiku pie garšvielām, turku ziņiem, to miltiem un citām gardām lietām.
Pirmie gardumi, ko pagatavoju no šīs pārgrāmatas bija:
- Banānu un mandeļu sviesta saldējums
- Skābais krējums no tofu
- Frī no turku Zirņu miltiem
Ko es vēl gribu pagatavot :
- Desu no saulespuķu sēklām (lai arī desas man negaršo)
- Dažādus sierus no tofu un riekstiem
- Picas mīklu un pašas vegāniskās picas
- Tofu un avokado tartaru
- Biešu smūtiju ar Indijas riekstu glazūru
- Šokolādes kūkas (visas)
- Mango lasi saldējumu un vēl daudz ko citu.
Grāmata man patīk arī tāpēc, ka tajā ir prakstiski padomi, kas vienmēr noder kulinārijā, īpaši tādiem iesācējiem kā es, kā piemēram, kāpēc un kā tofu nolikt zem sloga, lai dabūtu ārā visu lieko šķidrumu, kā pareizi grillēt ķiploku, kā gatavot pākšaugus, dažādi miltu veidi un to pielietojums, dažādi saldinātāji, eļļas, etiķi un mērces. Es piemēram, nezināju, ka ir iespējams dabūt dūmus šķidruma veidā, lai piešķirtu ēdienam kūpinājumi garšu..
Ja jums šķiet, ka esat gatavi jauniem izaicinājumiem vai vēlaties pagatavot ko izsmalcinātāku kā tikai čia pudiņu vai vegānisko sviestmaizi, tad šī grāmata jums neliks vilties, un varu garantēt , ka arī draugi biežāk nāks ciemos. 
Pilnīgam iesācējam vegānismā, kā man, manuprāt, būs iesākumā sarežģīti, bet viss ir tikai laika jautājums.
