Ceturtā vienošanās ļauj pirmajām trim kļūt par spēcīgu ieradumu. Tā ir saistīta ar pirmo trīs vienošanos izpildi. Un tā skan: centies darīt pēc iespējas labāk.
Lai kādi arī būtu apstākļi, rīkojies pēc iespējas labāk, bet neaizmirsti, ka viss ir atkarīgs no situācijas. Viss plūst un mainās, tāpēc konkrēta rīcība var būt laba vienā, bet slikta pavisam citā situācijā. No rīta pamostoties laba noskaņojumā un jūtot sevi enerģiju, tu spēj izdarīt vairāk nekā vēlā nakts stundā, kad esi noguris. Tava rīcība ir atkarīga no tā, vai tu esi vesels vai sasirdzis, skaidrā vai dzēris, laimīgs un apmierināts vai noskumis, dusmīgs un greizsirdīgs.
Centieni darīt pēc iespējas labāk mainās brīžiem, stundām, dienām. Mainās arī tava izpratne par to, kāda rīcība uzskatāma par labu un pareizu. Noslēdzot četras vienošanās, tavi labie darbi kļūs vēl labāki.
Nebeidz censties darīt pēc iespējas labāk. Nesaudzē sevi pārāk, bet arī nepārpūlies. Ja tu pārcentīsies, iztērēsi visu savu enerģiju un beigās atskārtīsi, ka ar labo gribu vien ir par maz, lai tu spētu paveikt iecerēto. Tu nogursi, nodarīsi sev pāri, un tev vajadzēs vairāk laika, lai sasniegtu savu mērķi. Ja tu necenties pietiekami un pārlieku saudzē sevi, tu pakļauj sevi apjukumam, paškritikai, vainas apziņai un nožēlai.
Jebkuros apstākļos centies darīt pēc iespējas labāk. Nav svarīgi, vai tu esi vesels vai slims; ja tu jebkurā situācijā centīsies no sirds, tev nekad nenāksies šaustīt un tiesāt sevi. Ja netiesāsi sevi, tev nenāksies mocīties vainas apziņā un tu nekļūsi pats sev par soģi. Centies rīkoties, cik labi vien spēj, un tu atbrīvosies no lāsta, kas pār tevi gūlies.
Reiz dzīvoja kāds vīrs, kurš gribēja atbrīvoties no ciešanām. Viņš devās uz budistu templi, lai atrastu skolotāju, kas viņam spētu palīdzēt. Viņš piegāja pie skolotāja un vaicāja: “Ja es katru dienu meditēšu četras stundas, cik ilgs laiks vajadzīgs, lai es sasniegtu apskaidrību?”
Budistu skolotājs paskatījās uz viņu un teica: “Ja katru dienu meditēsi četras stundas, pēc desmit gadiem tu varbūt būsi sasniedzis apskaidrību.”
Mazliet padomājis un sapratis, ka spēj darīt vairāk, vīrs teica: “Bet ja es meditēšu astoņas stundas dienā, cik daudz laika man vajadzēs, lai es sasniegtu apskaidrību?”
Skolotājs paskatījās uz viņu un atbildēja: “Ja meditēsi astoņas stundas dienā, varbūt tev vajadzēs divdesmit gadus, lai sasniegtu apskaidrību.”
“Bet kāpēc, meditējot vairāk, vajag vairāk gadu, lai sasniegtu apskaidrību?”
“Tev nav jāziedo dzīvesprieks. Tu esi šajā pasaulē, lai dzīvotu, būtu laimīgs un mīlētu. Ja meditēsi astoņas stundas dienā, nevis divas, bet no visas sirds, tu tikai nogursi, zaudēsi spēju koncentrēties un dzīvesprieku. Centies un varbūt tu sapratīsi, ka neatkarīgi no tā, cik ilgi tu meditē, tu tik un tā spēj dzīvot, mīlēt un būt laimīgs.”
***
Ja vienmēr centīsies darīt pēc iespējas labāk, tava dzīve būs aktīva. Darbojoties savas ģimenes, savas kopienas un visu cilvēku labā, tu gūsi panākumus un būsi labs pret sevi. Šāda rīcība dāvās tev laimi. Darīt pēc iespējas labāk nozīmē rīkoties tāpēc, ka tas tev sagādā prieku, nevis tāpēc, lai saņemtu par to kādu atlīdzību. Vairums cilvēku rīkojas gluži pretēji. Viņi kaut ko dara tikai tāpēc, lai par to kaut ko saņemtu, viņiem nepatīk pats process. Tāpēc viņi īpaši nepūlas.
Vairums cilvēku iet uz darbu, domājot par algas dienu un naudu, ko saņems par padarīto darbu. Viņi nespēj vien sagaidīt šīs algas dienas un brīvdienas. Viņi strādā naudas dēļ. Viņi pretojas darbam. Viņi cenšas izvairīties no darbošanās, darbs kļūst vēl grūtāks, un viņi necenšas to padarīt pēc iespējas labāk.
Visu garo darba nedēļu šie cilvēki cieš no darba, no tā, ka viņiem jāstrādā. Viņiem negribas strādāt, bet nav arī citas izejas, jo jāmaksā par īri un jāuztur ģimene. Viņi ir apjukuši, un, kad beidzot viņi saņem algu, viņi nemaz nejūtas laimīgi. Katru nedēļu viņiem ir divas brīvdienas, kurās viņi var atpūsties un darīt to, ko gribas. Un ko viņi dara? Viņi bēg. Viņi piedzeras, jo viņi nav apmierināti ar sevi, ar savu dzīvi. Ir daudz veidu, kā sāpināt sevi, un, ja mēs neesam apmierināti ar sevi, mēs to arī darām.
Ja tu kaut ko dari, negaidot samaksu, tev iepatīkas darāmais darbs. Neizpaliks jau arī samaksa, bet tev tā nešķiet tik svarīga. Ja tu negaidi samaksu, tu vari saņemt vairāk nekā biji cerējis. Ja mums patīk tas, ko mēs darām, ja mēs vienmēr cenšamies paveikt darbu pēc iespējas labāk, mums patīk arī pati dzīve. Mums ir jautri, mums nekad nav garlaicīgi, un mūs nekad nepārņem neziņa un apmulsums.
Ja tu vienmēr centies darīt pēc iespējas labāk, tavam iekšējam soģim nav iemesla tevi tiesāt un atzīt par vainīgu. Ja esi centies no sirds, bet soģis tevi tiesā pēc tava likumu kodeksa, tev ir atbilde: “Bet es centos, cik varēju.” Tev nav ko nožēlot. Tāpēc vienmēr centies darīt pēc iespējas labāk. Šo vienošanos nav viegli ievērot, taču tā darīs tevi brīvu.
Ja tu iemācīsies vienmēr censties visu paveikt pēc iespējas labāk, tu iemācīsies arī pieņemt sevi. Bet tev jāprot arī atzīt savas kļūdas un jāspēj mācīties no tām. Tas nozīmē, ka ik pa brīdim tev jāatskatās uz padarīto, godīgi jāizvērtē rezultāti un jāturpina darboties. Tikai tā tu vari mācīties.
Ja tu kaut ko dari, cik labi vien vari, tu nemaz nepamani, ka strādā, jo tev patīk pats process. Cenšoties visu paveikt pēc labākās sirdsapziņas, tu saproti, ka tev patīk darbs un vēlāk tu nesaņemsi pārmetumus. Tu centies tāpēc, ka tev tā patīk, nevis tāpēc, ka tā vajag, ka tu centies izdabāt soģim sevī un citiem cilvēkiem.
Ja tu kaut ko dari tikai tāpēc, ka tā vajag, tu necentīsies to paveikt pēc iespējas labāk. Tādā gadījumā labāk nedarīt neko. Tu centies tāpēc, ka šāda darbošanās dara tevi laimīgu. Ja tu centīsies tāpēc, ka tev patīk visu paveikt pēc iespējas labāk, tev patiks tas, ko tu dari.
Darbība ļauj mums dzīvot aktīvi. Ar bezdarbību mēs noliedzam dzīvi. Bezdarbība nozīmē gadu gadiem pavadīt dienas, blenžot televizora ekrānā tikai tāpēc, ka tev ir bail riskēt un izpausties. Izpausties var tikai darbojoties. Tev var būt neskaitāmas labas idejas, bet tām nav nekādas nozīmes, ja tu nesāc rīkoties. Ja tu neko nedarīsi, neviens par tām neuzzinās, tās neko nedos un tu par tām neko nesaņemsi.
Labs piemērs tam ir stāsts par Forestu Gampu. Viņam nebija lielu ideju, bet viņš rīkojās. Viņš bija laimīgs, jo viņš vienmēr centās no visas sirds. Un viņš saņēma labu atlīdzību, jo viņš par saviem darbiem negaidīja samaksu. Rīkoties nozīmē dzīvot. Tas nozīmē riskēt un ļaut izpausties savam sapnim. Tas nenozīmē uzspiest savu sapni citiem, bet ikvienam ir tiesības ļaut tavam sapnim kļūt par īstenību.
Vienmēr censties visu izdarīt pēc iespējas labāk var kļūt par lielisku ieradumu. Es vienmēr cenšos darīt un justies cik vien labi iespējams. Tas kļuvis par manu rituālu, un es pats esmu šo rituālu izvēlējies. Tāpat kā es pats esmu izvēlējies, kam ticēt. Es it visu pārvēršu par rituālu un vienmēr rīkojos cik vien labi varu. Duša ir kļuvusi par manu rituālu. Ejot dušā es stāstu savam ķermenim, ka es to mīlu. Es jūtu ūdens pieskārienus ķermenim un izbaudu tos. Es cenšos dot pēc iespējas vairāk savam ķermenim un saņemt visu, ko tas man sniedz.
Indiešiem ir kāds rituāls, ko dēvē par puja. Rituāla laikā viņi peldina un baro dievību skulptūras un atzīstas tām savā mīlestībā. Viņi pat skaita mantras šīm skulptūrām. Skulptūras pašas par sevi nav svarīgas. Svarīgs ir rituāls un vārdi: “Dievs, es tevi mīlu.”
Dievs ir dzīvība. Dievs ir darbība. Labākais veids, kā paust Dievam savu mīlestību, ir censties vienmēr visu paveikt pēc iespējas labāk. Labākais veids, kā pateikties Dievam, ir atbrīvoties no pagātnes un sākt dzīvot šeit un tagad. Ja dzīve tev kaut ko atņem, atvadies no tā. Ļaujot pagātnei aizplūst, tu ļauj sev dzīvot šim mirklim un izbaudīt notiekošā sapni.
Ja tu dzīvo pagātnes sapnī, tu nespēj priecāties par to, kas notiek tagad, jo tu vienmēr gribēsi, lai kaut kas būtu savādāk. Neskumsti ne par ko un ne par vienu, jo tu esi dzīvs. Ja tu nespēj priecāties par notiekošo, tu dzīvo pagātnē. Patiesībā tu dzīvo tikai daļēji. Un tas ved pie sevis žēlošanas, ciešanām un asarām.
Tev jau šūpulī ir ieliktas tiesības būt laimīgam, mīlēt un būt mīlētam. Tu esi dzīvs. Priecājies par savu dzīvi un baudi to. Nepretojies dzīves plūdumam, jo dzīve ir pats Dievs, kas plūst caur tevi. Tava esība ir pierādījums dzīves un enerģijas esībai.
Mums nekas nav jāzina un nekas nav jāpierāda. Mums ir tikai un vienīgi jābūt, jāriskē un jārīkojas dzīvē. Saki nē, kad tev tā gribas teikt. Saki jā, kad tev gribas teikt jā. Tev ir tiesības būt tev pašam. Un tu vari būt tu pats tikai tad, ja centies rīkoties pēc labākās sirdsapziņas. Pretējā gadījumā tu noliedz savas tiesības būt tev pašam. Tev nav vajadzīgas dziļas zināšanas vai filozofiski jēdzieni. Tev nav svarīgi, vai citi tevi pieņem, vai nē. Tu esi dievišķs, jo tu vienkārši esi, mīli sevi un citus sakot: “Paklau, es tevi mīlu,” tu ļauj izpausties Dievam.
Pirmās trīs vienošanās stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tu vienmēr centīsies visu darīt pēc iespējas labāk. Tu ne vienmēr spēsi negrēkot ar vārdiem. Tavi ieradumi ir pārāk spēcīgi un pārāk dziļi iesakņojušies tavā prātā, bet tu vienmēr vari censties no tiem atbrīvoties. Ne vienmēr tu spēsi norobežoties un neuztvert notiekošo personiski, bet centies. Ne vienmēr tu spēsi neveidot priekšstatus, bet neviens neliedz tev censties to nedarīt.
Ja tu centīsies, ieradums grēkot ar vārdiem, uztvert lietas personiski un veidot priekšstatus kļūs vājāks un tu aizvien retāk pārkāpsi pirmās trīs vienošanās. Netiesā un nesodi sevi, nejūties vainīgs, ja kādreiz tev gadās pārkāpt kādu vienošanos. Ja tu centīsies no sirds un darīsi visu iespējamo, tu jutīsies labi pat tad, kad būsi izveidojis kādu priekšstatu, būsi kaut ko ņēmis pie sirds un sagrēkojis ar vārdiem.
Ja tu nemitīgi centīsies visu darīt pēc iespējās labāk, tu kļūsi par labu pārmaiņu meistaru. Darbs dara darītāju. Tikai darot tu vari kļūt par ekspertu. Visu, ko tu esi iemācījies, tu esi iemācījies mēģinot atkal un atkal. Tā tu iemācījies rakstīt, vadīt mašīnu un pat staigāt. Tu zini savu valodu, tāpēc, ka tu tajā runā. Nozīme ir tam, vai tu darbojies.
Ja tu no visa spēka centīsies sasniegt savu brīvību, centīsies iemīlēt sevi, tu atklāsi, ka mērķa sasniegšana ir tikai laika jautājums. Tas nenozīmē sapņošanu vaļā acīm un stundām ilgu meditēšanu. Tev jāceļas un jābūt cilvēkam. Tev jāgodā vīrietis vai sieviete, kas tu esi. Cieni savu ķermeni, priecājies par savu ķermeni, mīli savu ķermeni, baro, aprūpē un dziedini savu ķermeni. Vingrinies un dari to, kas tavam ķermenim liek justies labi. Tas ir kā puja rituāls tavam ķermenim un savienība starp tevi un Dievu.
Tev nav jāpielūdz Jaunavas Marijas, Kristus vai Budas tēls. Ja gribi, tu to vari darīt. Ja tev tas patīk, dari to, bet tavs ķermenis ir Dieva izpausme. Ja tu to godāsi, tava dzīve mainīsies. Mīlot katru sava ķermeņa daļu, tu sēj mīlestības sēklu savā prātā, un, kad tā izaugs, tu mīlēsi, godāsi un cienīsi savu ķermeni.
Tad katra darbība būs Dieva pielūgšanas rituāls. Nākamais solis ir katrā domā, katrās jūtās un katros uzskatos pielūgt Dievu. Tad ikviena doma kļūs par savienību ar Dievu, un tu dzīvosi sapnī, kurā nav tiesas un pazemojumu, un tev vairs negribēsies tenkot un darīt sev pāri.
***
Ievērojot visas četras vienošanās, nav iespējams dzīvot ellē. Tas vienkārši nav iespējams. Ja tu negrēko ar vārdiem, neuztver neko personiski, neveido priekšstatus un centies visu darīt pēc iespējas labāk, tava dzīve ir skaista. Tu pats kontrolē un vadi savu dzīvi.
Četras vienošanās ir tolteku dzīves pārveides mācības kopsavilkums. Ar to palīdzību tu vari elli pārvērst par debesu valstību. Tavā personiskajā sapnī mainās lielais planētas sapnis. Šī mācība gaida, lai tu to pieņemtu. Četras vienošanās gaida, lai tu tās parakstītu. Noslēdz tās un cieni to nozīmi un spēku.
Dari visu, lai turētu godā šīs vienošanās. Jau šodien tu vari noslēgt jaunu vienošanos: Es cienīšu četras vienošanās. Tas ir pavisam vienkārši, pat bērns to spēj saprast. Taču, lai ievērotu šīs vienošanās, tev vajadzīgs stiprs gribasspēks. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu ceļā vienmēr ir daudz šķēršļu. Ir daudz cilvēku, kas centīsies tevi pierunāt atteikties no noslēgto vienošanos izpildes. Ir daudz šķēršļu, kas mudina atmest tām ar roku, sevišķi jau dzīvās un spēcīgās vienošanās, kas ir daļa no planētas sapņa.
Lai aizstāvētu četras jaunās dzīves vienošanās, tev jākļūst par labu mednieku un labu kareivi, jo no tām ir atkarīga tava laime, brīvība un visa tava dzīve. Kareivja mērķis ir pārveidot pasauli un izkļūt no elles, lai nekad vairs tajā neatgrieztos. Tolteki māca, ka balvā tu saņemsi atbrīvošanu no ciešanām un kļūsi par Dieva iemiesojumu.
Mums jāliek lietā visi savi spēki, lai ievērotu šīs vienošanās. Sākumā man likās, ka es to nespēšu. Neskaitāmas reizes es esmu kritis un cēlies, lai ietu tālāk. Un atkal es klupu, un atkal cēlos un gāju. Man nebija sevis žēl. Es sev teicu: “Es pakritu, bet man ir dots spēks un prāts, un es varu to paveikt!” Cēlos un gāju. Kritu un cēlos, un pēc katra kritiena bija vieglāk un vieglāk piecelties. Bet sākumā gāja grūti.
Ja tev gadās paklupt un krist, netiesā sevi. Nedod soģim sevī iemeslu padarīt tevi par upuri. Nedod sev atlaides. Celies un slēdz vienošanos no jauna. “Jā, esmu lauzis vienošanos negrēkot ar vārdiem, bet es sākšu no jauna. Ievērošu četras vienošanās kaut vai tikai šodien. Šodien es negrēkošu ar vārdiem, neko neuztveršu personiski, neizveidošu nevienu priekšstatu un šodien visu darīšu, cik labi vien spēju!”
Ja tev neizdodas ievērot vienošanos, rīt sāc no jauna. Neatkāpies. Sākumā ies grūti, bet ar katru nākamo reizi kļūs vieglāk un vieglāk, līdz kādā dienā tu atklāsi, ka ar četru vienošanos palīdzību tu esi sācis valdīt pār savu dzīvi. Tevi pārsteigs izmaiņas tavā dzīvē.
Tev nav jābūt dievbijīgam, tev nav regulāri jāiet baznīcā. Vairojas tava mīlestība un cieņa pret sevi. Tu spēj to paveikt. Ja es to varēju, arī tu to vari.
Neraizējies par rītdienu, dzīvo šai dienai, šim brīdim. Priecājies par katru dienu, kas tev dota. Dari visu, kas iespējams, lai ievērotu četras vienošanās, un drīz tas tev šķitīs viegli. Šodien dzimst jauns sapnis.
