Nav nekāds noslēpums, ka tieši jogas ārējā forma jeb āsanas, akrobātiskie elementi, lokanība, spēks ir tas magnētiskais faktors, kas daudzus pievelk un pamudina nodarboties ar jogu. Jā, šādas bildes lieliski izskatās sociālajos tīklos un tās parasti savāc ļoti daudz „like”, taču kur tajā visā paliek jogas būtība kā tāda? Šī brīža veselības, skaistuma, bio, eko, šmeko un vēl nez kādā laikmetā, mēs tik ļoti esam sakoncentrējušies uz savu fizisko ķermeni un tā veselību, maldīgi uzskatot, ka tikai rūpes par fizisko ķermeni –svaigs gaiss, fiziskās aktivitātes un labs ēdiens būs pietiekami, lai mēs būtu veseli. Mēs pilnībā paļaujamies tikai uz fiziskā ķermeņa sajūtām un par prioritāti izvirzām savu fizisko labsajūtu, aizmirstot, ka prāts spēlē izšķirošo lomu tajā kā mēs jūtamies, kā rīkojamies, un cik veseli vai slimi esam. Fiziskais apmierinājums jeb maņu apmierināšana vienmēr ir ļoti īslaicīgs prieks. Jā, viens eklērs var radīt baudpilnus mirkļus, taču turpinot ēst tos arvien vairāk un vairāk, šī „laime” ātri vien pārvērtīsies ciešanās, kas var izpausties gan fiziski (slikta dūša, vemšana, gremošanas problēma, liekais svars utt.), gan mentāli (sevis šaustīšana un nosodīšana par apēstajiem eklēriem). Pilnībā nododoties ķermeniskās baudas apmierināšanai un rūpēm par fizisko ķermeni un veselību, mēs kaut kur esam pazaudējuši rūpes par prātu. Jo tāpat kā ķermenim ir nepieciešams detox, apkope, rūpes un mīlestība, arī prātam ir nepieciešams atpūtas brīdis. Un ne vienmēr pietiek tikai ar „apzinātības praktizēšanu”, kas lielākoties apstājas tikai pie lasīšanas par apzinātību vai dalību diskusijās par to sociālajos tīklos.
Pirms vairākiem gadiem dzirdēju stāstu no senās Indijas, kas ir slavena ar saviem dižajiem skolotājiem un viņu mācekļiem. Arī šis stāsts bija par kādu jogu, kas 20 gadus no savas dzīves bija veltījis dažādām jogas un garīgajām praksēm, tiecoties sasniegt siddhi jeb pārdabiskas spējas, ar ko pārsteigt ciema dižāko skolotāju, kam bija daudz sekotāju. Šis jogs bija ieguvis spēju staigāt pa ūdens virsu, un nu stāvot Gangas upes krastā, vietā, kur strādāja pārcēlājs un pulcējās vislielākās cilvēku masas, gaidīja izdevību, lai šīs unikālās spējas nodemonstrētu. Kādu dienu dižais skolotājs nonāca pie upes un gaidīja pārcēlēju kopā ar saviem mācekļiem. Šis jogs nu metās izmantot sava mūža lielāko izdevību un sāka lepni un lielīgi pastaigāties pa upes ūdens virsu, lai ciema iedzīvotāji, un īpaši dižais skolotājs, to varētu labi apskatīt.
Skolotājs pasmaidīja un pamanījis piebraucam pārcēlāju prasīja tam: „Saki, cik maksā brauciens pāri upei?” Tas atbildēja: „Kungs, tas maksās 3 rūpijas.”
Skolotājs pagriezās pret jogu un teica: „Redz, cik vērtas ir tavas prasmes – 3 rūpijas.”
Skaidrs ir viens, kaut kādas noteiktas ārējās formas apgūšana, respektīvi āsanas apgūšana nenodrošina apmierinātības un piepildījuma sajūtu. Pat tad, ja mēs vairākus gadus strādājam pie tā, lai apgūtu, piemēram, hanumanāsanu jeb špagatu, tas nenozīmē, ka tajā brīdī, kad mēs beidzot spēsim šo pozu izpildīt, mēs kļūsim apgaismoti, laimīgāki vai piepildītāki.
Laimes atslēga slēpjas mūsu pašu prātā, un lai pie tās tiktu, nelīdzēs ne stāvēšana uz galvas, ne citas akrobātiskas pozas, vienīgais veids kā atslēgt durvis uz laimi, ir meditācija.
Tieši tāpēc „iestrēgšana” ārējās formās ir tikai pirmais solis, kurā diemžēl daudzi paliek, jo tajā ir vieglāk tīksmināties par sevi un savām spējām. Ja jūsu jogas prakse iedarbojas tikai uz jūsu fizisko ķermeni, bet nekādā mērā neietekmē jūsu prātu, attieksmi pret sevi, citiem un dzīvi visapkārt, tad iespējams jūs nodarbojaties nevis ar jogu, bet fizkultūru.
Šajā ziņā yin joga ir ļoti unikāla prakse tieši tādēļ, ka ļauj mums strādāt ar fizisko ķermeni (fascijas stiepšana, 12 meridiānu punktu stimulēšana, atbrīvošanās no muskuļu spriedzes, savilkumiem utt.), bet uzsvaru liek uz darbu ar mūsu emocionālo un mentālo ķermeni, (nervu sistēmas nomierināšana, atslābināšana, emocionālo bloku atbrīvošana, prāta nomierināšana, elpas kontrole, sajūtu transformācija, meditācija, kontemplācija), kas palīdz šajā trauksmes laikmetā mums palikt pie pilna saprāta un būt piepildītiem un apmierinātiem esot tur, kur mēs šobrīd esam, neļaujot ārējiem apstākļiem un citiem cilvēkiem ietekmēt to, kā mēs jūtamies.
Un, cik vērta ir tava jogas prakse?
Foto: Andrejs Komarovs
