Pēc pirmā 2 dienu Tibetas jogas semināra es biju pārņemta ar jogu. Sajūtas, gan fiziskās, gan mentālās, kuras ieguvu šo divu dienu laikā bija neaprakstāmas.  Tā bija laime! Pati sev pat postulēju, ka, ja man būtu jāizvēlas tikai 1 lieta, ko dzīvē darīt, tā būtu joga. Tieši ar šādu pārliecību, papildus ikdienas Tibetas jogas Tsa Lung rutīnai, kuru vecu pirms tam, es sāku veikt dažādas hatha jogas āsanas mājās, pēc jogas žurnāla. Tā bija mana lielākā kļūda, jo jau pirmajās reizēs, izmēģinot dažādas advancētas āsanas, es ieguvu muguras sāpes. Lieki teikt, ka tas manu entuziasmu par hatha jogu uz kādu laiku mazināja, līdz ar masāžas palīdzību atbrīvojos no nepatīkamās sajūtas. Šī pieredze man lika saprast, cik svarīgs tomēr ir skolotājs, kas nodod mums savas zināšanas un ka visu ir jādara ar prātu nevis emocijām.

To, ka jogā gadās dažādas traumas, kas ietekmē gan jogas praksi, gan vispārējo ķermeņa veselību, apzinās arī atbildīgākās jogas studijas, kas saviem klientiem pirmo reizi atnākot uz nodarbību, liek atbildēt uz dažādiem jautājumiem par veselību, bijušām, esošām traumām, saslimšanām un tamlīdzīgi.

Lai arī jogas studijas norāda, ka neuzņemas atbildību par iespējamām traumām, jāsaka, ka, lielākoties,  iemesls, kāpēc cilvēks savaino sevi, nav skolotāja paviršība vai neziņa, bet paša nepiesardzība un neuzmanība, kā arī vēlme līdzināties citiem. Cilvēki bieži vien uzveļ atbildību par savu drošību jogas nodarbības laikā skolotājam, kas vada nodarbību, nepiedomājot par savu spēju robežu.

No vienas puses, ir labi, ja tu vari pilnībā paļauties uz to, kas notiek nodarbībā un tikai izbaudīt to, nedomājot par drošību, bet no otras puses, skolotājs nevar zināt, kas notiek tavā ķermenī, tāpēc galvenā atbildība ir jāuzņemas pašam praktizētājam. Tieši  tāpēc  ikvienam jogam ir jāpraktizē  Apzinātība. Apzinātība par to, ko dara mūsu ķermenis, kāda ir mūsu elpa un kas šobrīd notiek ar manu fizisko un mentālo ķermeni.  Īpašu uzmanību pievērs kaklam un sprandai, ceļiem, muguras lejas daļai un tām ķermeņa daļām, kur tev ir problēmas.  Ja nodarbības laikā tu sastiep muskuli vai dzīslu, tad zini, ka viens no iemesliem var būt nepietiekama iesildīšanās, pārāk liela slodze vai nepareiza āsanu izpilde, kā arī „nebūšana šeit un tagad”.

Lūk, daži ieteikumi, lai izvairītos no traumām jogas laikā.

1.VAICĀ PADOMU ĀRSTAM

Pirms jogas nodarbībām, tāpat kā uzsākot nodarboties ar sportu, ir labi pakonsultēties ar savu ārstu. Ja vien neesi pilnīgi vesels, tad būtu labi noskaidrot ārsta viedokli, un uzzināt vai ir kādas kontrindikācijas jogas praksei. Tas, ka ir veselības problēmas, nenozīmē, ka nevar nodarboties ar jogu. Gluži pretēji, šī informācija kalpos par pamatu jogas praksei.  Ja apmeklēsiet jogas nodarbības pirmo reizi, parunājieties ar savu jogas skolotāju, un dariet tam zināmu savu veselības stāvokli. Augsts asinsspiediens, dažādas traumas (ceļgalos, muguras lejas daļā utt.), savilkta spranda un pleci ir tikai dažas no veselības problēmām, par ko noteikti ir jāinformē jogas skolotājs.  Ja šķiet, ka ārsts nav pietiekami informēts par jogas iespējām, tad izvēlies jogas terapeitu, kas savu praksi balsta tieši uz jogas mācību.  Arī tad, ja esi guvis traumu jogā, vislabāk palīdzēs tieši jogas terapeits, dodot instrukcijas par turpmākiem jogas vingrinājumiem, kas būtu jāveic un no kuriem būtu jāizvairās.

2. ATRODI SAVU JOGAS VEIDU IZEJOT NO SAVA ĶERMEŅA TIPA JEB DOŠAS

Lai iegūtu vislabākos rezultātus un labumus no jogas prakses, svarīgi ir nodarboties ar jogas veidu, kas atbilst tavai ķermeņa konstitūcijai un vajadzībām. Ja esi pazīstams ar ājūrvēdu, tad 3 konstitūciju tipi – vata, pita, kapha tev nebūs sveši, taču, ja par šo brīnumaino mācību vēl neko nezini, tad, iespējams, ājurvēdas speciālista vizīte ir tieši tas, kas tev vajadzīgs.  Protams, tikko uzsākot jogas praksi var šķist, kam gan man nepieciešamas vēl zināšanas par ājurvēdu? Taču laika gaitā ikviens jogas praktiķis pārliecinās, ka nodalīt jogu no ājūrvēdas ir praktiski neiespējami. Tāpēc, ja vēlies nodarboties ar jogu padziļināti un nekaitēt savam ķermenim, tad izvēlies tādu jogas veidu, kas ir piemērots tieši tavam konstitūcijas tipam.  Kāpēc tas ir svarīgi?  Tāpēc, ka reizēm, mūsu konstitūcijai  nepiemērota jogas prakse var tikai pasliktināt mūsu emocionālo un fizisko pašsajūtu. Piemēram, ja esam pārslogoti un viegli aizkaitināmi, mums ir nepieciešama maiga, atjaunojoša prakse, bet,  ja tās vietā izvēlamies dinamisku, fizisku spēku pieprasošu praksi, tad rezultātā varam savu agresiju tikai pavairot un „izdegt” vēl vairāk.

3. IESILDIES

Ja vien neveic yin yogas praksi, kuru veic ar neiesildītu ķermeni,  tad īpašu uzmanību pievērs iesildīšanās vingrinājumiem.  Tiem ir būtiska loma ne tikai ķermeņa iesildīšanā, bet arī aizsardzībā.  Ja veiksiet sarežģītas āsanas bez iesildīšanās varat ļoti viegli satraumēt sevi, bet, ja veiksiet jogas praksi apzināti, vispirms iesildoties un pēc tam veicot āsanas, pasargāsiet sevi no nevēlamām raizēm.

4.SĀC LĒNĀM

Jebkuru praksi sāc lēnām.  Viena no drošības tehnikām ir pacietība un mīlestība pret savu ķermeni. Nelauz to, nespied tam darīt to, ko tas nespēj.   No tā nebūs nekāda labuma. Tā vietā dari visu lēnām, soli pa solim, pakāpeniski palielinot slodzi un āsanu sarežģītības pakāpi. Nekautrējies izmantot palīglīdzekļus – jostas, blokus, bolsteru. Joga ir process, kuru ir jāizbauda nevis jāveic ar sakostiem zobiem gaidot, kad beigsies nodarbība. Īpaši svarīgi tas ir, ja jogo pēc grāmatas vai video! Nekad nemēģini veikt advancētas jogas pozas pirmajā reizē.

5.JAUTĀ, JA KAUT KO NESAPROTI

Ja esi iesācējs jogā, tad ir saprotams, ka uztvert katras jogas būtību un tehniskās nianses ir ļoti grūti. Svarīgi ir nevis darīt līdzi vai mēģināt atdarināt to, ko dara citi, bet izprast jogas āsanas būtību un to, kuras ķermeņa daļas tajā ir aktīvas un kuras pasīvas, tāpēc – jautā, jautā un vēlreiz jautā. Labāk lieku reizi pajautāt, nekā nodarīt sev pāri.

6.ZINI SAVAS ROBEŽAS

Situācijās, kad grupās ir daudz cilvēku, skolotājs fiziski nevar izsekot līdzi katrai mūsu kustībai, tāpēc ir svarīgi neiet pozās maksimāli līdz galam. Respektīvi, jebkuru pozu mēs varam modificēt piemērojoties savām iespējām, tāpēc, ja skolotājs rāda advancētu jogas pozu, nemēģini to atkārtot, bet klausi viņa instrukcijām un modificē atbilstoši savām spējām. Reizēm grupā ar dažādiem pieredzes līmeņiem, cilvēki jūtas neērti, ja nespēj pozu veikt tā kā to dara citi, mēģinot par visām varītēm atdarināt citus un pozu noturēt līdz galam. Tas ir nepareizi, jo tieši tā mēs varam sevi savainot visātrāk. Tā vietā, lai koncentrētos uz apkārtējiem, un skatītos kā viņi veic āsanas, ir svarīgi palikt sava ķermeņa robežās un domāt par savām spējām un iespējām.  Lai gūtu labumu no pozas, mums viņa nav jāveic visadvancētākā formā, ikviena poza, pat modificēta līdz pamatlīmeņiem, sniegs mums labumu, ja tajā būsim apzināti un brīvi elposim. Ja ieņemam pozu, kura mūsu ķermenim nav pa spēkam, tad bieži vien nespējam tajā elpot. Tas nozīmē, ka ieguvums no pozas būs niecīgāks, nekā tad, ja pozu veiksim modificēti, bet elposim brīvi un apzināti.

7.DZER ŪDENI

Par to vai dzert ūdeni jogas nodarbībās vai nē, domas atšķiras.  Ir jogas skolotāji, kas mudina mūs dzert, ir tādi, kas iesaka to nedarīt. Pats svarīgākais ir nodrošināt ķermeni ar ūdeni visas dienas garumā. Ja pirms nodarbības izdzersi litru ūdens, ieguvums būs niecīgs, drīzāk gluži pretēji. Tāpēc dzer ūdeni mazos daudzumos visas dienas garumā, lai nodrošinātu to, ka jogas laikā tas var iztikt bez ūdens malkošanas.

8. IEKLAUSIES SAVĀ ĶERMENĪ

Lai ko tu darītu, vienmēr ieklausies savā ķermenī un apzinies tā brīža sajūtas. ja tavs prāts nebūs kopā ar ķermeni, iedzīvoties traumās būs daudz vieglāk, tāpēc ir svarīgi jogas laikā koncentrēties tikai uz to, ko tajā brīdī darāt. Ķermenis, elpa un prāts kļūst par vienu veselumu.

Jogas prakses pozitīvie ieguvumi ir daudz lielāki nekā iespējamās traumas, tāpēc ir svarīgi, lai bailes no traumām, neaptur jūs no jogas prakses. Ja būsiet apzināti un sekosiet šiem padomiem, tad spēsiet izvairīties no traumām un baudīsiet jogas pozitīvo iedarbību.

Foto: Dollarphotoclub.com