Elpošana ir cilvēka dzīvības pamatā. Elpošana ir vienkārša, automātiska darbība. Mēs elpojam jau kopš piedzimšanas brīža, bet, kad pārstājam elpot, mēs mirstam. Ļoti vienkārši. Mēs, cilvēki, esam ļoti daudzpusīgi un spējīgi pielāgoties. Kā parādījuši dižie Gandija un citu cilvēku gavēšanas varoņdarbi, cilvēki var ilgstoši iztikt bez ēdiena. Mēs varam dažas dienas iztikt bez ūdens. Mēs varam ļoti ilgu laiku iztikt bez picas, kinoteātra, vizināšanās automašīnā, pat bez seksa. Hiei kalna mūki Japānā (kas ir pazīstami arī kā “skrienošie mūki”, jo tie noskrien līdz pat piecdesmit divām jūdzēm dienā) iztur pārbaudījumu, kura laikā viņi deviņas dienas iztiek bez pārtikas, ūdens un miega. Viņi todēvē par “galējo gavēni”. (Nemēģiniet to mājās!) Ar to es gribu teikt, ka mēs kādu laiku varam iztikt bez daudz kā, kas ir dzīvībai nepieciešams. Taču, ja jūs kaut neilgu laiku atturēsieties no elpošanas, jūs tiksiet atbrīvots no savas mirstīgās miesas.

Elpošana ir pats galvenais no visiem “barības” veidiem. Elpojot mēs uzņemam gāzu maisījumu, sevišķi skābekli, kas ir nepieciešams šūnu vielmaiņai. Mēs uzņemam arī smalko enerģiju, kuras nosaukums ir prāna. Tāpat kā skābeklis “baro” mūsu ķermeņa šūnas, tā prāna baro cilvēka enerģijas sistēmu, cilvēka ķermeņa enerģētisko pamatu. Lai arī elpošana ir vienkārša un dabiska funkcija, tā ir maināma un pielāgojama noteiktu mērķu sasniegšanai. Ieelpoto prānu var novirzīt visas cilvēka enerģijas sistēmas veidošanai, attīrīšanai un stiprināšanai. Tāpēc praktiski katra ķermeņa/prāta izkopšanas sistēma, sākot ar visām jogas sistēmām un beidzot ar dažādajām cīņas mākslām, pielieto elpas kontroles metodes. Dažos senajos jogas rakstos ir teikts, ka, pārvaldot elpu, cilvēks pārvalda arī savu likteni. Tas varbūt ir mazliet par skaļu teikts, tomēr tā ir patiesība, ka, pārvaldot elpu, cilvēks iegūst lielu kontroli pār savu ķermeni un prātu.

Šajā nodaļā es aprakstīšu pareizu elpošanu, lai jūs varat droši uzsākt savu Piecu tibetiešu praksi. Lūdzu, rūpīgi ievērojiet šeit aprakstītos pareizas elpošanas norādījumus! Reizēm cilvēkiem šķiet, ka iesākumā jāvingrinās sparīgāk, un viņi sāk nodarbības ar lielu intensitāti un dara vairāk, nekā tiek rekomendēts. Nebūtu gudri tā rīkoties ar elpošanas vingrojumiem. Ja jums šķiet, ka ir nepieciešama lielāka intensitāte, tad izpildiet piecsimt pietupienus, noskrieniet desmit jūdzes, nodzeniet sevi līdz pārgurumam! Taču nepārcentieties ar elpošanas vingrojumiem! Vienkārši elpošanas pamatmetodes var būt ārkārtīgi iedarbīgas.

Tā kā elpošana ir dabisks process, ko mēs darām pastāvīgi, var šķist, ka spraiga elpošanas vingrojumu izpildīšana nevar izsaukt nekādas negatīvas sekas, taču tā nav taisnība. Ar elpošanas vingrojumiem ir iespējams nodarīt sev kaitējumu. Labākais veids, kā progresēt elpošanas un jogas vingrojumos, ir rūpīgi mācīties un praktizēt aizvien uzmanīgāk un precīzāk.

Uzsākot prānājāmu, elpošanas kontroles prasmi, var notikt daudz pārmaiņu. Sākas organisma detoksikācija – no aknām, nierēm, zarnām un ādas izdalās indes. Sākumā prānājāmas laikā jums var apreibt galva, ko izraisa paaugstinātais skābekļa daudzums smadzenēs. Taču šī viegluma sajūta rodas ne tikai uzņemtā skābekļa dēļ. Praktizējot kontrolēto elpošanu, jūs izlaužaties cauri šķēršļiem cilvēka enerģijas sistēmā. Mērķtiecīgi elpošanas vingrojumi noārda aizsērējumus enerģētiskajās dzīslās vai čakrās. Kad enerģijas sistēma darbosies spēcīgāk, jūs jutīsieties starojošāks.

Reizēm šķitīs, ka katra ķermeņa šūna dejo gaismā. Tā tiešām arī ir/ja ņemam vērā, ka viss mums zināmais universs sastāv no enerģijas un gaismas. Matērija nav cieta – tā ir smaga, sablīvēta enerģijas forma. Katrs jūsu būtnes atoms telpā ārkārtīgi strauji “dejo” ap citiem atomiem. Kļūt “vieglākam” jeb “gaišākam” nenozīmē vienkārši kļūt mazāk smagam – tas nozīmē uzņemt sevī vairāk gaismas.

Pastāvīgi elpošanas un meditācijas vingrojumi jūsu enerģijas sistēmai piesaista vairāk tīras, skaidras, baltas gaismas, burtiski iededzot čakras.

Elpošana pati par sevi ir jogas sistēma, un ir simtiem dažādu prānājāmas prakses veidu.  Elpošanas vingrojumus izpildiet tukšā dūšā, lai izvairītos no nelabuma un krampjiem un lai ļautu enerģijai sistēmā cirkulēt pēc iespējas brīvāk!

Parastā elpošana

Apsēdieties ērti vai nu ar sakrustotām kājām, vai atzveltnes krēslā. Turiet muguru taisnu, sēžot, cik vien stalti un kārtīgi iespējams. Atslābiniet plecus un krūtis. Uzlieciet plaukstu uz vēdera, lai viegli sajustu, kas notiek vingrojuma laikā. Kad būsiet iepazinies ar šo elpošanas veidu, tad likt plaukstu uz vēdera vairs nebūs nepieciešams. Viegli ieelpojiet caur degunu, ļaujot vēderam piepildīties un no elpas izplesties uz āru. Izelpojiet caur degunu vai muti, atslābinot vēderu. Vingrojuma laikā jūsu krūškurvim jāpaliek nekustīgam. Šī elpošana stipri līdzinās balona piepūšanai – ieelpojot caur degunu, vēders izplešas. Izelpojot caur degunu vai muti, vēders saraujas. Lai cik vienkārši tas arī izklausītos, šis vingrojums ir ļoti svarīgs elpošanas prakses uzsākšanai, tāpēc atkārtojiet to vairākkārt. Izpildiet vieglu, lēnu elpošanu aptuveni divas minūtes, ieelpā caur degunu izplešot vēderu un ļaujot vēderam sarauties, maigi izelpojot caur degunu vai muti. Šis ir mierīgas elpošanas veids, kāds jums jāsaglabā visas dienas garumā. Šajos vingrojumos jūs varbūt atklāsiet, ka esat elpojis citādi, uz ieelpu ievelkot vēderu. Tā ir ārkārtīgi bieža parādība, un ierastā elpošanas veida maiņa var šķist dīvaina. Taču esiet neatlaidīgs! Kaut arī pareizas elpošanas uzturēšana prasa vingrināšanos un koncentrēšanos, tomēr ieguvumi no parastās pilnās elpošanas ir milzīgi. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ir svarīgi, ja vien ir iespējams, ieelpot caur degunu! Ja ieelpojat caur muti, tiek apieti elpas regulēšanas mehānismi, un tas var izraisīt reiboņus, nervozitāti un citas fiziskas un emocionālas problēmas. Tāpēc pievērsiet uzmanību tam, lai jūs vienmēr ieelpotu caur degunu! Izelpot drīkst kā caur degunu, tā arī caur muti.

Garā, dziļā elpošana

Tā ir līdzīga parastajai elpošanai, tikai tā ir dziļāka. Lai izpildītu šo elpošanu, apsēdieties ērti un uzlieciet vienu plaukstu uz vēdera un otru – uz krūtīm. Šādi rokas jātur, lai iemācītos elpot. Ieelpojot velciet gaisu caur degunu, izplešot vēderu kā parastajā elpošanā, taču šoreiz turpiniet ieelpu, kamēr plaušas ir piepildītas līdz augšai un izplešas krūškurvis. Tad viegli izelpojiet caur degunu vai muti. Ir svarīgi, lai jūs atkārtotu šādu elpošanu, līdz jūs varat to izpildīt pareizi un bez pūlēm. Garā, dziļā elpošana līdzinās glāzes piepildīšanai – lejot ūdeni no augšas, glāze piepildās no apakšas. Tas pats notiek ar elpu – tā ieplūst no ķermeņa augšas, bet piepilda plaušas, sākot no vēdera, visbeidzot piepildot arī krūšu dobuma augšējo daļu. Veiciet

šo elpošanu vairākas minūtes katru dienu, līdz tā vairs neprasa pūles un uzmanību. Kad jums ir nepieciešams atbrīvoties no stresa (izņemot pēc pamatīgas maltītes), apsēdieties ērti un elpojiet dziļi un lēni, ievelkot elpu un tad izelpojot viegli un vienmērīgi. Šis process burtiski aizskalo spriedzi, un jūs kļūstat mierīgs, atpūties un uzmundrināts.

Avots: Kristifers S.Kilems “5 tibetieši.”