Visai pieredzei (nomoda un sapņu) ir enerģētisks pamats. Šo dzīvo enerģiju tibetieši sauc par Lung, bet rietumos tā labāk pazīstama ar sanskrita vārdu prāna. Jebkuras pieredzes pamatstruktūra ir precīza dažādu nosacījumu un cēloņu kombinācija. Ja spējam saprast, kāpēc un kā pieredze norisinās, un atklāt tās garīgo, fizisko un enerģētisko dinamiku, varam reproducēt pieredzes un mainīt tās. Tādējādi varam radīt tādu pieredzi, kas atbalsta garīgo praksi, un izvairīties no tādas, kas kaitē.
Kanāli un prāna jeb Tsa un Lung
Ikdienas dzīvē ieņemam dažādas ķermeņa pozas, nedomājot par to ietekmi. Kad vēlamies atbrīvoties un aprunāties ar draugiem, ejam uz telpu, kurā jūtamies ērti, kurā ir ērti krēsli un dīvāni. Tas sniedz miera un atbrīvotības pieredzi, kā arī veicina nepiespiestu komunikāciju. Lai veiktu aktīvas biznesa pārrunas, ejam uz biroju, kur sēžam taisnāku muguru un ne tik ļoti atbrīvoti. Šāda poza sekmē uzņēmējdarbību vai radošas izpausmes. Ja vēlamies atpūsties klusumā, varam doties uz lieveni un pasēdēt vēl cita veida krēslā, kas nolikts tā, lai varam vērot dabas ainavu un sajust svaiga gaisa plūsmu. Kad nogurstam, ejam uz guļamistabu un ieņemam pavisam citu pozu, kas rosina miegu.
Arī meditācijas veicam dažādās pozās, manipulējot ar ķermeņa enerģijas kanāliem(tsa), kas maina prānas plūsmu ķermenī un atver enerģētiskos punktus jeb čakras. Mainot pozu, mainām arī pieredzi; tas ir jogas kustību pamatā. Apzināti vadot ķermenī enerģiju, varam vieglāk un daudz ātrāk attīstīt meditācijas praksi nekā tad, ja paļaujamies tikai uz prātu. Tādējādi varam arī pārvarēt noteiktus meditācijas šķēršļus. Neizmantojot zināšanas par prānu un tās kustību ķermenī, prāts var iestigt pats savā darbībā.
Kanāli, prāna un čakras ietekmē gan nāvi, gan dzīvību. Vairums mistisko pieredžu, kā arī pieredze pārejas stāvoklī pēc nāves veidojas no enerģētisko punktu atvēršanās un aizvēršanās. Daudzās grāmatās, kurās aprakstīti nāvei tuvi stāvokļi, minētas dažādas gaismas un vīzijas, ko cilvēki pieredzējuši brīdī, kad sācies miršanas process. Saskaņā ar tibetiešu tradīcijām šie fenomeni ir saistīti ar prānas kustību. Kanāli ir saistīti ar dažādiem elementiem; nāves brīdī, kad elements sairst, arī kanāli sadalās un atbrīvo enerģiju, kas parādās kā gaisma un krāsas. Mācībās detalizēti aprakstīts, kādas krāsa gaisma liecina par katra kanāla sadalīšanos, kur tas ķermenī atrodas un ar kādu emociju saistās.
Nāves brīdī cilvēkiem šīs gaismas parādās ļoti dažādi, jo tās ir saistītas gan ar negatīvajiem emociju, gan pozitīvajiem gudrības aspektiem. Parasti cilvēks nāves brīdī pieredz emocijas, kuras nosaka krāsa un gaismas vīzijas. Nereti iesākumā tā ir tikai krāsainas gaismas pieredze, kurā viena krāsa ir dominējošā, bet var arī gadīties, ka dominē vairākas krāsas vai parādās dažādu krāsu kombinācijas. Tad gaisma pārvēršas tēlos, līdzīgi kā sapņos parādās mājas, pilis, mandalas, cilvēki, dievības- teju jebkas. Kad mirstam, varam uztvert šīs vīzijas par vai nu samsaras parādībām (tādā gadījumā mums pret tām veidojas reakcijas, kas vada uz nākamo piedzimšanu), vai arī meditatīvu pieredzi, kas sniedz iespēju atbrīvoties vai vismaz pozitīvi ietekmēt nākamo piedzimšanu.
Informācijas avots: Tibetas miega un sapņu grāmata, Apgāds Lietusdārzs, no angļu valodas tulkojis Kristaps Šoriņš, 2011
Foto: Depositphotos.com
