Yin jogā lieto jēdzienu čī, kuru bieži vien tulko kā “enerģija”, “gaiss”, “dzīvības vitālā esence” vai “aktivizējošā universa enerģija.” Čī, (indiešu jogas sistēmā prāna) kas savā būtībā ir neatdalāma no kustības un pārmaiņām, un tiek uzskatīta par to, kas liek planētām rotēt, mūsu smadzenēm domāt  un sirdīm pukstēt,  patiesībā ir tas, ar ko mēs yin jogas nodarbības laikā cenšamies manipulēt. Mūsu ķermenī čī plūst pa mūsu ķermeņa neredzamajiem kanāliem, kurus Ķīnas sistēmā dēvē par meridiāniem, bet Indiešu sistēmā par Nadi. Šie meridiāni plūst cauri visiem ķermeņa audiem un orgāniem, mitrinot locītavas un savienojot ķermeņa ārējo daļu ar iekšējo. Čī plūsmas spēks ir ļoti būtisks harmoniskam līdzsvaram ķermenī un prātā. Enerģiju, kas ir vāja un kurai pietrūkst spilgtuma, dēvē par nepietiekamu čī, kamēr enerģiju, kas plūst haotiski bez noteiktas kārtības, dēvē par stagnējošu čī. Veselīgam čī piemīt papildinošas spēka un mobilitātes īpašības.  Regulāra, līdzsvarota jogas prakse ir veids kā mēs varam izvairīties un atbrīvoties no stagnējoša un nepietiekama čī meridiānos, kas ir galvenais cēlonis dažādām slimībām.

Daoisti uzskata, ka tad, kad čī nonāk fiziskajā pasaulē, tas sadalās divās viena otru papildinošās polaritātēs, kuras dēvē par yin un yang jeb iņ un jaņ. Čī nepārtraukti konfigurējas un izkliedējas alternatīvos ciklos, nebeidzami materializējoties dažādos veidos. Šīs divas enerģijas nāk no vienas un tās pašas esences (abas ir čī) bet atspoguļo dažādas enerģijas īpašības un ir neatdalāmas. Tos var uztvert kā pozitīvos un negatīvos eksistences polus, kas ir raksturīgi  visam radītam.

Yin un yang ir īpašības vārdi, kas raksturo veidu kā čī manifestē un tos bieži vien lieto salīdzinošā veidā. Runājot par cilvēka ķermeni, apakšējā daļa zem jostas vietas ir tuvāk zemei un ir yin, bet ķermeņa augšdaļa, kas atrodas tuvāk debesīm – yang.  Ķermeņa centra daļa, iekšējais ķermenis tiek uzskatīts par yin, salīdzinot ar ķermeņa ārējiem slāņiem, kas ir yang.  Kauli un saistaudi, kas tos savieno (saites) atrodas tuvāk iekšējam ķermenim un tādējādi var aprakstīt kā yin, pretēji ādai, muskuļiem un fascijai, ko var pieskaitīt pie yang. Izmantojot šo yin un yang analoģiju jebkuru fiziskā prakse, kas ietver sevī ritmiskas kustības un iesaista muskuļus, varam uzskatīt par yang praksi, pat tad, ja citi jogas veidi ir daudz aktīvāki. Yang jogas prakses primāri mērķē uz muskuļu spēcināšanu un pagarināšanu, kas, protams, arī uzlabo orgānu un kaulu veselību un asinsrites un elpošanas sistēmas darbību. Šeit var pieskaitīt visa veida Hatha jogas stilus  – Ājengāra, Ašatngas u.c., tāpat kā citas fiziskās aktivitātes kā piemēram, peldēšana, riteņbraukšana, skriešana utt., tomēr jāņem vērā, ka arī šajās praksēs ir yin aspekts. Arī yin audi un orgāni tiek ietekmēti yang prakses laikā, taču uzsvars ir uz muskuļu iesaistīšanu un kustību. Īsais pozu noturēšanas laiks piesaista enerģijas sadali yang audos, papildus arī atdzīvinot enerģiskās un atsaucīgās prāta īpašības.

Pretēji, prakse, kas, lielākoties, sastāv no statiskām pozām, kurās lielākās muskuļu grupas atpūšas, kamēr locītavas tiek pakļautas spiedienam, kas rodas no tā, ka ķermeņa skelets tiek vilkts uz pretējām pusēm, tiek uzskatīta par yin praksi. Yin jogas laikā tiek ietekmēti arī yang audi un orgāni, taču, jo ilgāk ķermenis ir mierā un nekustīgs, jo vairāk čī tiek sakoncentrēts dziļajos yin audos (kaulos un saitēs). Kad mēs iegrimstam klusumā un nekustīgumā, mūsu esības yin aspekti, mūsu kontemplējošās, uztverošās īpašības arī tiek uzlabotas.

Kad mēs gribam strādāt ar yin audiem, lai uzturētu to veselības jaudu, mums ir jāsaprot, ka uz tiem nevar iedarboties tāpat kā mēs strādājam ar muskuļiem jeb yang audiem.  Yin audiem, kas dabiski ir neelastīgāki un ar mazāku šķidruma daudzumu nekā yang audi,  nepiemīt tā pati spēja stiepties un pagarināties.  Yin audiem ir nepieciešama maiga, pasīva stiepšana un kompresija, lai uzturētu to padevību to dabiski iespējamajā kustību amplitūdā un stimulētu enerģijas plūsmu meridiānos, kas iet tiem cauri.  Lai saglabātu un ieeļļotu yin audus, mums ir jāveic savas jogas pozas yin manierē. Tas nozīmē, ka tā vietā lai ieietu pozā uz īsi brīdī un satuvinātu kaulus ar muskuļu sasprindzināšanas palīdzību (gudrs veids kā iedarboties uz yang audiem), mums ir jāpavelk skelets/kauli uz pretējām pusēm bez agresijas un ar piemērotu spiedienu, un tad jāpaliek nekustīgi, ļaujot muskuļiem palikt iestieptiem, bet bez to iesaistes jeb sasprindzinājuma. Tā kā saitēm nav augsts šķidruma saturs, tie neatbild uz iedarbību tik ātri kā yang audi. Tāpēc yin jogas laikā mēs paliekam pozā nevis konkrētu ieelpas, izelpas skaitu, bet konkrētu minūšu skaitu, respektīvi, daudz ilgāku brīdī kā yang  stila jogas laikā.

Lai arī cilvēkam ir nepieciešami abi prakses veidi – gan yin, gan yang, vairumam cilvēku daudz vieglāk ir iemācīties tieši yang jogas veidu un apgūt āsanas pirms tie pievēršas yin jogai jeb meditācijai.  Pat pieaugušajiem ar perfektu fizisko veselību un mērenu lokanību, vajadzība palikt mierā ilgāku laika posmu rada ne tikai sarežģītas sajūtas, bet reizēm arī haotiskas un pat nepanesamas domas un jūtas. Kad ķermenis ir atpūties no fiziskās aktivitātes, šķidruma sastāvs muskuļos atgriežas atpakaļ savā dabiskajā stāvoklī un apmērā. Fiziskais diskomforts pat salīdzinoši elastīgai personai bieži vien nav sajūtams muguras muskuļos vai augšstilba aizmugurējos muskuļos, bet tieši ceļos, gurnos, gūžas locītavā, astes kaula rajonā, mugurkaula jostas daļā, kas visas ir yin ķermeņa daļas.  Lai gan sākotnēji šķiet, ka lielākais izaicinājums palikt pozā ilgstošu laika periodu bez kustībām ir tieši fiziskais diskomforts, vairumam cilvēku tās tomēr ir mentālās problēmas. Iemācīties spēju atvērties grūtībām bez pretošanās ir apzinātības pamats un ir ļoti praktisks un atbrīvojošs darbarīks dzīvei. Yin jogas pozas ir ļoti piemērotas meditācijas prakses uzsākšanai, jo lēnām palīdz justies daudz ērtāk savā ķermenī un prātā.

Yin un yang orgāni

Tāpat kā dabā, arī cilvēka ķermenī visas substances var tikt aprakstītas kā yin vai yang, atkarībā no to primārās funkcijas un to attiecībām pret kaut ko citu. Kad mēs runājam par ķermeni , orgāni un kauli ir tuvāk ķermeņa centram, tāpēc tos var uzskatīt vairāk par yin, kamēr muskuļi un āda ir tuvāk ķermeņa virskārtai un tādēļ vairāk yang.  Ja runājam par orgāniem attiecībā vienam pret otru, arī tos mēs varam iedalīt yin un yang orgānos, tomēr katram orgānam ir abi – gan atbalstošie, barojošie yin elementi, gan aktīvie yang elementi.  Yin orgāni  ir tie, kas ir saistīti ar fundamentālo substanču tīro enerģiju, kā piemēram čī, asinis, esence (džings) un arī gars (šens). Yin orgāni ir nieres, aknas, liesa, sirds un plaušas.

Yang orgāni ir saistīti ar “netīrām” substancēm, kā piemēram nesagremots ēdiens, urīns un atkritumi. To uzdevums ir saņemt un pārstrādāt ēdienu, absorbēt vērtīgos komponentus, kā arī izdalīt atkritumvielas. Yang orgāni ir urīnpūslis, žultspūslis, kuņģis un tievā un resnā zarna.

5 elementu teorija

Senie daoisti pētīja dabu, lai noteiktu kuri universālie principi var tikt attiecināti uz cilvēku veselību un labklājību. Pieci elementi dabā ir uguns, ūdens, koks, metāls un zeme.  Šie pieci elementi tika izvēlēti balstoties uz seno Āzijas filozofu novērojumiem, kuri pēcāk radīja teoriju, ka dabas pasaule tāpat kā cilvēka ķermenis iekļauj sevī katru no šo elementu īpašībām.   Ķīniešu medicīna izmanto laika pārbaudītu diagnostikas modeli balstītu uz šīs teorijas, lai analizētu kā dažādas cilvēka ķermeņa un prāta daļas sadarbojas, lai ietekmētu veselību. Šie pieci elementi simboliski attēlo fiziskos elementus kā piecus enerģijas procesus un tiek salikti pāros ar pieciem yin orgāniem un parāda to kā katrs yin/yang pāris uzvedas enerģētiskā līmenī, kad tas ir vai nav līdzsvarā. Sirds un taisnā zarna uzvedas, lielākoties, kā uguns jeb pieaugošā enerģija. Kad šī enerģija ir izsmelta, mēs jūtamies cietsirdīgi un depresīvi. Kad šīs enerģijas ir par daudz, mēs esam agresīvi un dedzīgi.  Ūdens tiek saistīts ar nierēm un urīnpūsli, koks ar aknām un žultspūsli, metāls ar plaušām un resno zarnu, zeme ar liesu un kuņģi. Tāpat kā visums, katrs cilvēka aspekts, ieskaitot prātu, emocijas un fiziskās substances var tik saistītas ar attiecībām starp šiem pieciem elementiem.

5 elementi Yin yogā

Divi iekšējie čī avoti

Saskaņā ar Ķīniešu jogiem, divi galvenie iekšējie čī avoti patstāvīgi ietekmē cilvēka ķermeni. Šie avoti sastāv no pirmsdzemdību jeb iedzimtās enerģijas, kas ir kopā ar mums no ieņemšanas brīža līdz nāvei un iegūtā enerģija, kas ir visa enerģija, kas attīstās pēc piedzimšanas – mēs to absorbējam no ēdiena un elpojot gaisu.  Pirmdzemdību enerģija attiecas uz mūsu mantoto konstitūciju. Šī enerģija ir uzturēta dzemdē un ietver mūsu ģenētisko kodu un mūsu karmu, kas ir savstarpēji saistītas. Tā ir enerģijas krātuve ar kuru mēs strādājam no dzimšanas līdz nāvei. Prenatālā čī ir mums dota un dzīves laikā drastiski nemainīsies, lai gan tā var novājināties vai kļūt stagnējoša, balstoties uz mūsu dzīves pieredzēm un izvēlēm. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mūsu jogas praksei ir jābūt personalizētai, lai tā atbilstu mūsu personības ikdienas vajadzībām. Prenatālā enerģija tiek uzglabāta nierēs un to sauc par nieru džingu. Tā ir mūsu ķermeņa konstitūcija.  Visām citām iegūtām substancēm ir atšķirīga ietekme uz mūsu nieru džing.  Čī, kuru mēs iegūstam no ēdiena un dzēriena pārstrādāšanas, darbojas kā enerģijas palielinātāji vai samazinātāji, atkarībā no tā vai ēdiena čī ir harmonijā ar mūsu konstitūciju vai nē.  Ir ēdiens, kas palīdz dziedināt sistēmas traucējumus, citi tiek uzskatīti par neitrāliem jeb  tādiem, kas ne kaitē cilvēkam, ne sniedz tam labumu, bet citi ēdieni ir kā inde, kas liek mūsu sistēmai būt pārslogotai, lai spētu sagremot apēsto ēdienu/ dzērienus un izvadītu no mūsu ķermeņa to kaitīgās sastāvdaļas.

Cits iekšējās enerģijas avots ir čī, kuru mēs iegūstam elpojot gaisu. Ir ļoti būtiski, lai mums būtu iespēja elpot tīru, nepiesārņotu gaisu, lai mūsu ķermenis un prāts varētu pilnvērtīgi funkcionēt. Tāpēc ir ļoti svarīgi ne tikai doties garās pastaigās, bet regulāri veikt prānājāmas/ jogas prakses labi vēdinātās telpās. Lai arī cauri visiem orgāniem plūst viens un tas pats čī, tiek uzskatīts, ka katram orgānam ir savs čī jeb enerģija, jo katra orgāna aktivitāte ir atšķirīga. Un tāpat kā pastāv zināma specifika orgānu čī, tiek uzskatīts, ka orgānu čī arī atšķiras no meridiānu čī, kur arī pastāv dažādas variācijas.  Meridiānu čī plūst pa smalkajiem kanāliem, saistot dažādus orgānus un saites un tomēr nieru meridiāna čī būs atšķirīgs no aknu meridiāna čī.

 Yin joga ir lielisks veids kā mēs varam uzlabot čī mūsu orgānos un meridiānos un harmonizēt enerģijas plūsmu visā ķermenī.

Izmantotā literatūra: “Insight Yoga”, Sarah Powers,  2008.