Dažādos fascijas slāņos muskuļos, gan smalkākajos, gan rupjākajos, apkārt muskuļiem plūst visi nepieciešamie nervi un asinsvadi, kas apgādā muskuli. Receptoru pārpilnība nosūta un saņem informāciju uz un no muskuļa un pārsūta šo informāciju uz smadzenēm. Šie receptori ir dažādu veidu nervu gali, kas nosūta savu informāciju uz centrālo nervu sistēmu un dara zināmas/savieno detaļas par konkrētā muskuļa pozīciju, stiepšanu, kustībām, orgānu un ķermeņa daļu.

Visus receptorus iedala 2 lielās grupās: eksteroreceptоri uztver ārējās vides kairinājumus, bet interoreceptori – organisma iekšējā vidē radušos kairinājumus. Tā kā katrs receptors reaģē tikai uz noteikta veida kairinājumu, pēc kairinātāja rakstura izšķir vairākas receptora grupas.

Mehanoreceptori uztver dažādus ārējās un iekšējās vides mehāniskos kairinājumus. Pie šīs grupas pieder taktilie receptori (atrodas ādā, uztver pieskārienu, spiedienu), baroreceptori (izvietoti asinsvados un reaģē uz asinsspiediena maiņu), proprioreceptori (ir muskuļos, cīpslās, locītavās un signalizē par to kustībām).

Fascijā pastāv 4 veidu mehanoreceptori jeb nervu galu sensori, kas reģistrē kustību, izmaiņas pozīcijā, spiedienu, nobīdes kustību vai stiepšanu. Tie specializējas atšķirīgās stimulu īpašībās un intensitātēs.

1. Pacini ķermenīši ir ieprogrammēti reaģēt uz straujām spiediena maiņām, vibrāciju vai pēkšņiem impulsiem. Šiem receptoriem ir nepieciešamas dinamiskas pārmaiņas kustībā vai spēkā.  Tie pārtrauks reaģēt, ja nebūs izmaiņas stimulos vairākas sekundes un ilgāk.
2. Rufini ķermenīši – specializējas garā, noturīgā pārmaiņus spiedienā un reaģē uz daudz klusākiem, maigākiem stimuliem, kā piemēram masāžas vai lēnas stiepšanas laikā.
3. Goldži receptori neatbild uz pasīvas kustības stimulāciju. Tie reaģē tikai tad, kad tajā pat laikā iestieptā muskuļa šķiedras ir aktīvas. Tie atrodas cīplās vai netālu no cīpslām un spēj samazināt muskuļu spriedzi, kad cīpslas ir zem liela spiediena. Tādējādi cīplsas un locītavas tiek pasargātas no pārslodzes.
4. Starpreceptori ir saistīti ar autonomo nervu sistēmu, kas kontrolē neapzinātos procesus un kustības, kā piemēram, gremošanu. Papildus spiedienam un nobīdes kustībai, tie var signalizēt par sāpēm un temperatūru.

Visi 4 receptoru veidi veicina tā saukto propriocepcijas spēju jeb  sevis uztveres spēju kustībā un pozīcijā laikā un telpā. Jau agrāk zināja, ka šādi receptori eksistē, īpaši dziļākajos ādas saistaudu slāņos un arī locītavās. Tas šķita loģiski, jo āda ir mūsu maņu orgāns, kas saskaras ar dažādiem spēkiem un arī tāpēc, ka locītavas tiek visu laiku kustinātas, darbinātas.  Fiziologi un neirologi nebija pārsteigti par šādu stimulu detektoru eksistenci. Jaunums ir tas,  ka šie sensori ir arī atrodami visos fascijas audos un patstāvīgi sūta signālus par savu stāvokli centrālai nervu sistēmai.  Pārsteidzoši ir arī tas, ka to ir daudz vairāk kā nervu šūnas, kas veicina muskuļu kustības, proti, motorie neironi.  Nervi, kā piemēram, sēžas nervs, satur 3 reizes vairāk jušanas nervu nekā motoros nervus. Tāpēc cilvēka kustības šķiet, galvenokārt, ir atkarīgas no kustību jušanas, kuru ierosina nervu sistēma, nevis aktivizētā muskuļa darbības.

Vēl vairāk, fiziologi ir atklājuši, ka atšķirīgo sensoru un nervu galu daudzums muskuļu fascijas sastāvdaļās daudzkārt pārsniedz pašu sensoru neironu daudzumu muskulī.  Tas ir īpaši svarīgi, kad runājam par sāpēm, jo nozīmē to, ka sāpes rodas primāri fascijā un nevis muskuļu šķiedrās.  Dažus gadus atpakaļ šis atklājums par to, ka fascija muguras jostas daļa ir izklāta ar sāpju sensoriem, lika paskatīties citādāk uz hroniskiem, neizskaidrojamiem muguras sāpju gadījumiem, kas piemeklē lielu cilvēku skaitu.

Pateicoties tam, ka mūsu smadzenes paļaujas šiem nepārtrauktajiem stimuliem, fasciju dēvē par 6-to maņu orgānu jeb kustību maņu. Šī iekšējā uztvere tiek nodrošināta galvenokārt caur fasciju un saistaudiem apkārt orgāniem, jo tie satur nervu galus, receptorus un sensorus. Tie, savukārt, piegādā informāciju par orgānu atrašanās vietu un pozīciju, kā arī par to aktivitāti un kustībām, caur spiedienu un pieskārienu. Informācija par stiepšanu un spiedienu  tiek arī nodota caur locītavu kustībām. Tādējādi fascija kļūst par smadzeņu un nervu sistēmas daļu, kas kontrolē kustību. Arī saikne starp fascijas sensoriem un autonomo nervu sistēmu ir interesanta. Tā paskaidro, piemēram, kāpēc iedarbošanās uz fasciju ar masāžas vai manuālās terapijas palīdzību, rada efektus, kurus var uzskaitīt tikai koncentrējoties uz autonomo nervu sistēmu: subjektīvās izjūtas par smagumu, siltumu, atbrīvošanās sajūta muskulī, zemāks asinsspiediens, palielināts sirds ritms vai vājāks pulss, vai vēdera izeja.  Visas šīs aktivitātes ir saistītas ar autonomo nervu sistēmu, tādējādi arī manuālās terapijas, kā piemēram, masāža, sasniedz sensorās kustības sensorus fascijā, konkrēti Ruffini receptorus un starpreceptorus. Šie sensori sūta signālus uz muguras smadzenēm, kas attiecīgi izmaina muskuļu spriedzi vai asinsvadu paplašināšanos. Fascija un signāli, ko tā sūta nervu sistēmai un smadzenēm, ir ļoti svarīgs faktors, kas jāņem vērā jebkurā manuālajā terapijā, arī yin jogā.

Kāpēc fascija ir svarīga?

• Muskuļi nevar darboties vai uzturēt savu formu bez sava “fascijas” iepakojuma. Ja nebūtu fascijas tie nemaz neturētos kopā.
• Sensoru daudzums fascijā ir daudzas reizes lielāks nekā muskuļos.
• Fascija nodod informāciju par kustību, pozīciju, spriedzi, spiedienu un sāpēm somatiskajai centrālai nervu sistēmai un autonomai nervu sistēmai.
• Fascija ir mūsu lielākais maņu orgāns, pat lielāks par ādu.
• Fascijas tīkls ir loti būtisks mūsu ķermeņa uztverei.

Daži revolucionāri atklājumi par fasciju:

• Muguras lejas daļas fascija cilvēkam ir blīvi “nosēta” ar īpašiem sāpju receptoriem, šīs ķermeņa apvidus arī ir tā vieta, kur sāpes muguras daļā parasti sāk attīstīties.
• Fascija veido ķermeņa platuma signalizējošu tīklu. Ir pierādīts, ka pastāv korelācija starp fasciju sablīvējuma līnijām un tā saucamajiem meridiāniem Ķīnas terapijas metodē jeb akupunktūrā. Akupunktūras efektu daļēji var izskaidrot ar tās radīto efektu uz fasciju un tās pierādīto neirobioloģisko efektu.
• Rētveida sabiezējumi fascijā var tikt ietekmēti ar maigas masāžas palīdzību un tos var ievērojami uzlabot. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda, ka maiga, regulāra masāža palīdz samazināt intra-abdominālos sabiezējumus.
• Facsija var kontrahēties neatkarīgi no muskuļiem un var reaģēt uz ziņotāj substancēm, kas ir saistītas ar emocionālo stresu. Šis fenomens ir saistīts ar specifiskām saistaudu šūnām, kuras dēvē par miofibroblastiem, kurs ļoti bieži atrod muguras jostas daļas fascijā.  Brūču dziedēšanas procesā šīs šūnas ir atbildīgas par brūču slēgšanu un rētu veidošanos.  Miofibroblasti un to fascijas kontrakcijas arī var būt viens no iemesliem, kāpēc muskuļa un kaulu sāpes bieži vien nāk kopā ar emocionālo stresu.

Mentālo slimību cēloņi (depresija, trauksme un citi), šodien tiek saistīti ar receptoru uztveres traucējumiem, par kuriem ir atbildīgi neirofizioloģiskie signāli fascijā. Cilvēka zemādas saistaudiem ir īpaša maņu sistēma jūtīgam pieskārienam, kas ir atsaucīga uz maigu ādas pieskārienu, glāstiem un sociālu pieskārienu. Šī sistēma ir arī saistīta ar smadzenēm, precīzāk ar to smadzeņu daļu, kas saistās ar apziņu, pašapziņu, empātiju, emocijām un sociālajām iemaņām.

Informācijas avots: Robert Schleip, “Fascial Fitness”