Atzīšos, man piemīt ikmēneša paradums lielveikalā ieskatīties žurnālā COSMOPOLITAN, lai izlasītu galvenās redaktores GUNDEGAS BIČEVSKAS ikmēneša sleju. Kāpēc? Pirmkārt,tāpēc, ka tajā vienmēr ir kas iedvesmojošs, uzmundrinošs un noderīgs mūsdienu sievietei. Reizēm tie ir personiski pārdzīvojumi, reizēm sulīgi stāsti par Gundegas ceļojumiem (piemēram uz COSMOPOLITAN galveno biroju Ņujorkā), reizēm ieteikumi par lieliskiem pasākumiem, citreiz atsauksmes par izlasītām grāmatām, un labākajiem online veikaliem. Un ļoti bieži man aizraujas elpa no izlasītā…ko liegties, Gundegu es apbrīnoju jau tad, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem mēs kopā studējām “žurnālistos”. Tajā laikā Gundega ar māsu izveidoja kino megagrāvēju: “Atrasts Amerikā”, kas slavas zenītā uznesa grupu Z-Scars…Man tas likās kaut kas nereāls, jau tikai tāpēc vien, ka aizlidot uz Ņujorku man tobrīd likās tāpat kā aizlidot uz mēnesi. Katru reizi, kad es lasu Gundegas sleju, es dzīvoju līdzi viņas emocijām, un sajūtos nedaudz lepna par to, ka bijām kopā šajā kursā, kuru absolvēja tik daudz lielisku personību.
Lūk, Gundegas Labsajūtas Formula.
Ko es daru, lai justos labi
Cīnos ar slinkumu
Slinkums ir gudrs, tas izdomā visādus iesmeslus, lai kaut ko nedarītu. Piemēram, man ne vienmēr ir iedvesma apmeklēt sporta zāli, bet tas ir jādara. Tieši tāpēc esmu izvēlējusies iet pie privātā trenera, jo tad man nav variantu, lai atliktu nodarbību.
Cenšos dzīvot veselīgi
Neesmu galējību cilvēks un ticu, ka visu vajag darīt ar mēru. Reizēm varu iedzert vīna glāzi, baudīt gardu desertu un justies lieliski. Tomēr ikdienā man patīk dzīvot veselīgi un tas nozīmē, ka cenšos trīs reizes nedēļā apmeklēt sporta zāli un ēst maksimāli dabisku pārtiku. Tā nav sevis mocīšana, tieši otrādi – šāds dzīvesveids ir manas labsajūtas pamatā.
Ieplānoju prieku
Skumjas dienas pie mums var piezgaties nemanot, bet priecīgus notikumus mēs paši varam ieplānot. Tāpēc cenšos savā plānotājā atzīmēt foršus pasākumus, ko gaidīt un kam gatavoties. Tās ir tikšanās ar draudzenēm, ceļojumi, mājas ballītes un pat kino apmeklējumi. Bet visjaukākie parasti ir spontāna prieka brīži, kuriem ir vienkārši jāļaujas.
Koncentrējos uz pozitīvu rezultātu
Manā galvā vienmēr ir vīzija par to, kurp virzos un ko vēlos sasniegt. Reizēm šī vīzija ir nekonkrēta, dažkārt ļoti skaidra, taču galvenais – tā dod enerģiju iet uz priekšu. Man patīk nospraust mērķi, un tam ne vienmēr ir jābūt kaut kam grandiozam. Reizēm burvestības ir apslēptas arī mazās lietās.
Draudzējos
Reizēm atbilde uz svarīgākajiem dzīves jautājumiem atnāk, sarunājoties ar taksistu vai nejaušu garāmgājēju, kas pasaka īstos vārdus, lai atvērtos durvis uz nākamo dzīves nodaļu. Patiesa draudzība var būt dziedinoša, tāpēc attiecības ir jākopj un tām ir jāvelta laiks.
Meklēju iedvesmu
Mani ļoti iedvesmo skaistas lietas, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt dārgām vai ekskluzīvām. Var, piemēram, iedvesmoties no dažādiem interjera blogeriem un gaumīgi iekārtot māju. Arī ziedi, kas skaisti sakārtoti vāzē, rada prieku un patīkamu atmosfēru. Par kleitām un augstpapēžu kurpēm nemaz nerunāsim! Man patīk pucēties un justies sievišķīgi, un šīs sajūtas vienmēr rada pozitīvu noskaņojumu.
Ko es nedaru?
Nesēžu uz diētas
Mana pagātnes pieredze pierāda, ka diētas nedod neko labu. Tieši otrādi – cenšoties sevi iegrožot, tas viss beidzas ar pārēšanos, sevis nemīlēšanu un destruktīvu attieksmi pret ēdienu. Ēdiens ir cilvēka draugs, nevis ienaidnieks. Tiklīdz sākam ar pārtiku spēlēt spēlītes, tā vienmēr atspēlējas uz veselības un pašsajūtas rēķina.
Neticu brīnumzālēm
Nelietoju nekādas tabletes, pulverus, kapsulas un citas vielas, lai uzturētu sevi formā. Psiholoģiski pat nepieņemu uztura bagātinātājus, lai gan varbūt tie noder veselībai. Ja varu justies labi, izmantojo dabiskus produktus, tad uzskatu, ka man nav nepieciešams nekas, kas tiek rūpnieciski ražots, nemaz jau nerunājot par tiem preparātiem, kas sola visādus brīnumus. Tas viss ir mārketings un es negribu sevi muļķot.
Nelaužos aizvērtās durvīs
Ja ilgstoši kaut kas neizdodas – attiecībās, darbā vai kādā citā sfērā, – tad paņemu pauzi un it kā no malas vēroju notiekošo. Varbūt tas nav man stāsts?
Reizēm mēs kaut ko spītīgi ieņemam galvā un triecamies ar pieri sienā, kamēr bakus ir plaši atvērtas durvis. Vados pēc principa – take it easy! Kam būs jānotiek, tas notiks.
Neklausos pesimistos
Čīkstētāju un vaidētāju ir pilna pasaule. Viņi pārstāv pesimistisku pārliecību, ka nekam galu galā nav jēgas. Necenšos ar viņiem strīdēties un pierādīt pretējo, jo tas ir tikai zemē nomests laiks un lieki iztērēta enerģija.
Necenšos mainīt pasauli
Apzinos, ka sevi mainīt ir ļoti grūti. Tā var būt ļoti nopietna cīņa. Pat tad, ja gribam sevī izmainīt tikai vienu ieradumu vai rakstura iezīmi, tas var prasīt milzīgu gribasspēku. Tāpēc iedomāties, ka varam mainīt citus cilvēkus, ir totāla ilūzija.
Foto no personiskā arhīva.
