Artrīta pacienti bieži vien kautrējas apmeklēt jogas nodarbības grupā, jo atrasties telpā kopā ar cilvēkiem, kas spēj salocīt sevi neskaitāmos veidos, nebūt nav viegli, īpaši, ja apzinies, ka tavs spējas ir limitētas. Šādos gadījumos jāizvēlas speciālas nodarbības artrīta pacientiem vai individuālas nodarbības. Cilvēkiem, kas cieš no artrīta ir īpaši svarīgi kustēties un vingrot, lai uzturētu kustību apjomu locītavās, locītavu stabilitāti un muskuļu masu.  Joga palīdz saglabāt un uzlabot locītavu mobilitāti, samazinot stresu, sāpes un nespēku.  Jogas pozas, kas nostiprina gūžas muskuļus, kvadricepsus un hamstringus, atbalsta un atvieglo simptomus ceļa locītavās.

Artrītam ir vairāki paveidi, viens no populārākajiem ir osteoartrīts (OA),kas bieži ietekmē locītavas mugurā, kaklā, gurnos, pirkstos un ceļos. Veselīgā, veselā locītavā, labi ieeļļots skrimslis noklāj kaulu galus, ļaujot tiem kustēties brīvi vienam pret otru. Ja locītavu ir skāris  osteoartrīts, tad aizsargājošais skrimslis nolietošanās dēļ ir bojāts, un kauli sāpīgi berzējas viens pret otru. Locītavas skrimšļa nolietošanos veicina ģenētiskie faktori, vecas sporta traumas, nepareiza stāja un ieradumi, arī ikdienas aktivitātes. Vecākiem cilvēkiem vislielākās problēmas ar līdzsvaru un pārvietošanos rada tieši problēmas ceļa locītavā.

Mazāk izplatīts, bet potenciāli daudz nopietnāks ir reimatoīdais artrīts (RA), autoimūna iekaisuma slimība, kas rada apsārtumu un tūsku locītavās, un, ja tam nepievērš uzmanību, locītavas var tikt deformētas. Tā ir reimatiska slimība, kas var skart dažādus orgānus un orgānu sistēmas; tā ir nopietna, hroniska un progresējoša slimība, tomēr tās gaitā bieži ir periodi, kad slimība nerada nekādus simptomus. AR artrīts attīstās locītavās, kuras mitrina sinoviālais šķidrums, un ķermenī ir daudz sinoviālo locītavu, ieskaitot fasešu locītavas mugurkaulā. Iekaisuma rezultātā tiek ierobežotas kustības locītavā un bojāti kauli un skrimšļi. Mugurkaulā šīs process visbiežāk skar kakla skriemeļus.  Slimības gaitā RA simptomi parādās un izzūd, nereti pat mēnešiem un gadiem ilgi. Tāpēc agrīnā stadijā to ir grūti diagnosticēt.  Parasti pirmās tiek bojātas plaukstu locītavas, kas ar laiku izteikti deformējas. Slimība bieži skar kakla skriemeļus, radot sāpes kakla apakšdaļā, kad skriemeļi vairs nespēj noturēt galvas svaru un mazliet nobīdās, izraisot mugurkaula kakla daļas deformāciju, kas draud ar muguras smadzeņu kompresiju pie galvaskausa pamatnes. Kompresiju citos mugurkaula segmentos parasti pamana tad, kad cilvēkam sāk mainīties gaita. Var būt arī vājums un grūtības noturēt līdzsvaru. Aktīvs AR bieži vien izpaužas kopā ar nogurumu, paaugstinātu temperatūru un ēstgribas trūkumu.  AR var skart arī citus orgānus un orgānu sistēmas, piemēram plaušas, nieres, sirdis, aknas (Fetija sindroms) un acis, kas kļūst sausas un iekaist (Šegrēna sindroms).

Profilaksei un simptomu atvieglošanai iesaka:

• Nesmēķēt un izvairīties no smēķētājiem;
• Uzņemt D vitamīnu un antioksidantus -ar ēdienu, uztura bagātinātājiem, uzturoties saulē.
• Regulāri vingrot, lai saglabātu un uzlabotu locītavu kustīgumu un palielinātu muskuļu spēku.
• Ja nepieciešams, samazināt svaru, lai noņemtu locītavām papildus slodzi.
• Simptomus var vājināt masāža, akupunktūra.
• Daudz staigāt un peldēt, vai veikt citus aerobus vingrinājumus.
• Aukstuma vai siltuma kompreses palīdz pret sāpēm.
• Izvairieties no apaviem ar augstiem papēžiem, jo tie pārnes ķermeņa svaru uz pēdas priekšējo daļu, samazinot tās spēju absorbēt triecienus un rada papildus slodzi ceļos.
• Dzeriet daudz ūdeni, jo dehidratācija sausina arī locītavas.
• Ājūrvēda iesaka lietot ingveru un kurkumu – tējās un pievienot ēdieniem.
• Rūpīgāk izvērtēt ēdienkarti, iekļaujot tajā vairāk dārzeņus, ogas, pākšaugus, riekstus, samazinot dzīvnieku izcelsmes produktus.

Jogas loma un nozīme artrīta ārstēšanā

Joga palīdz pasargāt un samazināt skrimšļu eroziju, kas rada locītavu sāpes osteoartrīta gadījumos, un palīdz radīt lielāku kustību amplitūdu un samazināt sāpes jau bojātajās locītavās RA gadījumos.   Skatoties no jogas perspektīvas, lielākā daļa faktoru, kas ietekmē locītavas skrimšļa bojāšanos, ir saistīti ar to kā mūsu ķermenis sēž, stāv un kustās. Nepareizi novietoti kauli, disfunkcionāli kustību ieradumi, sava ķermeņa neapzināšanās, nepareiza  -vāja stāja – visi šie faktori pārklājas un mijiedarbojas un veicina locītavas skrimšļa nolietošanos.  Visas šīs problēmas joga var palīdzēt atrisināt.  Tāpat joga lieliski palīdz tikt galā ar stresu, kuru uzskata par vienu no iemesliem, kāpēc gan osteoartrīta, gan reimatoīdā artrīta simptomi saasinās.  Tāpat smaga artrīta gadījumos, joga palīdz iemācīties labāk sadzīvot ar sāpēm, kuras nevar pilnībā likvidēt. Pieredzējuši meditētāji spēj modulēt savas reakcijas uz sāpēm – viņi joprojām jūt diskomfortu, taču tas tos ietekmē daudz mazāk.

Sāpīgā “kauls pret kaulu” strīķēšanās, kas notiek, kad skrimslis nodilst, ir rezultāts nepareizai stājai, ar kuru daudzi ārsti nezina kā tikt galā. Tā var rasties ilgstošas spriedzes dēļ noteiktos muskuļos, dēļ nespējas nodarbināt citus muskuļus, disfunkcionālo kustību ieradumu dēļ, un neparastas formas kaulu dēļ.  Šeit var pieskaitīt arī 0-veida kājas (genu varum) un x-veida kājas (genu valgum). Artrīta gadījumā ir būtiski ar jogas palīdzību radīt locītavā vairāk vietas, lai kauliem būtu lielāka platība kustībām.

Jogā mēs mēdzam teikt, ka viss ir saistīts, un nekur tas neatspoguļojas tik spilgti kā mūsu ķermeņa anatomijā.  Gūžas kauls ir saistīts ar augšstilba kaulu, kurš, savukārt, ir saistīts ar ceļa locītavu, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka kustības gūžās ietekmē ceļa locītavu. Ja jums ir ceļa problēmas, jums nepieciešams palielināt kustību apjomu gurnos. Tāpat šajā gadījumā būs jāstrādā ar pēdām, jārada telpa starp pirkstiem, jāiemācās izmantot visu pēdu stāvošajās pozās – tas palīdzēs ne tikai pie ceļa sāpēm, bet arī muguras un kakla problēmu gadījumos. Vāja, nepareiza stāja arī ietekmē ceļa locītavu un ar laiku var izraisīt deģenerāciju mugurkaula jostas daļas skriemeļu locītavās, sprandā un problēmas citās ķermeņa daļās.

Joga ir viens no labākajiem veidiem kā uzlabot stāju. Ja tu visu dienu pavadi sēžot pie datora, tad tavi pleci ir sagumuši uz priekšu un galva var atrasties nedaudz uz priekšu no ķermeņa, tas nozīmē, ka locītavām ķermeņa apakšējā daļā slodze ir palielināta. Izmainot sēdēšanas pozu un veicot krūšu atvēršanas pozas, arī atliecienus atpakaļ, mēs lēnām varam koriģēt šo problēmu.

Vēl viens veids kā joga var palīdzēt artrīta gadījumos ir kustība.  Cilvēki ar artrītu mēdz izvairīties no kustībām, īpaši, ja locītavas ir sāpīgas, taču pierādījumi liecina, ka nekustīgums vājina muskuļus un turpina samazināt kustību iespējamo amplitūdu locītavās.  Izveidojas apburtais loks, sāpes liek ierobežot kustības, kustību trūkums liek muskuļiem kļūt saspringtiem un vājiem, radot kļūdainus kustību un stājas ieradumus, kas pastiprina sāpes. Maigas kustības zinoša speciālista vadībā var apturēt šo apli.

Āsanas ir arī lielisks profilakses līdzeklis. Lielākā daļa cilvēku, kas ikdienā nenodarbojas ar lokanības uzturēšanu muskuļos un citos audos un ar kustību amplitūdas uzturēšanu locītavās, novecojot kļūst daudz ierobežotāki savās kustībās. Āsanas nodrošina locītavām plašu kustību amplitūdu, iemācot ķermenim jaunus, drošus veidus kā kustēties. Kustības ieeļļo locītavas, izdalot sinoviālo šķidrumu, kurš nepārtraukti izdalās  locītavā, pāri skrimslim, kurš ir kā vāciņš kaulam. Ja skrimslis  tiek labi ieeļļots, locītavu virmas slīd daudz brīvāk, samazinot nodilšanu. Kustības locītavās arī uzlabo barības vielu piekļuvi skrimšļos, kuriem pašiem nav asiņu apgāde.  Skrimsli var uztvert kā sūkli, kas tiek saspiests kustības laikā. Sastāvējies sinoviālais šķidrums, kurā trūkst barības vielu, tiek izstumts, ļaujot ieplūst jaunam šķidrumam, kad kompresija ir atbrīvota. Locītavu virsmas, kuras ikdienā tiek nodarbinātas reti, jo neietilpst ikdienas kustību amplitūdā,  nesaņem pietiekamu apgādi ar barības vielām un ar laiku nolietojas, deģenerējas. Te vietā būtu frāze -ja to nelieto, tas iznīkst.

Jogi tic, ka lielu ietekmi simptomu pasliktināšanās gadījumos rada arī stress, osteoartrīta gadījumā tas var saasināt sāpes, bet AR gadījumā var būt kā iekaisuma uzliesmojums. Šo apstiprina arī vadošie sāpju speciālisti, sakot, ka saspringti muskuļi (raksturīgs cilvēkiem stresa situācijā) bieži ir vadošais iemesls sāpēm artrīta slimniekiem.  Sākas vēl viens aplis, jo regulāras sāpes var radīt patstāvīgu stresu un attiecīgi radīt papildus spriedzi muskuļos. Joga var palīdzēt abos gadījumos – gan samazināt spriedzi muskuļos, gan stresu.

Strādājot ar artrīta pacientiem ir būtiski strādāt ne tikai ar fizisko ķermeni, bet arī samazināt stresu ķermenī. Īpaši svarīgi tas ir tad, kad cilvēks ciešs sāpes. Tad svarīgāk ir strādāt ar elpošanas praksēm, meditāciju, pakāpeniski ņemot klāt fizisko ķermeni.

Kontrindikācijas, īpaši norādījumi un modifikācijas

Artrīta gadījumos, iesaka kustēties  -ieiet pozā un iziet no tās, nevis palikt tajā ilgstoši. Pārejai jābūt mierīgai un plūstošai, vienmēr saskaņotai ar elpu. Nevajadzēti veikt lēcienus, pat tad, ja esat nodarbībā un to dara visi apkārtējie. Ja esot pozā novērojat muskuļu vājuma pazīmes – trīcēšanu un diskomfortu, kas palielinās, labāk no pozas iziet, jo noguruši muskuļi nespēs noturēt pozu pareizi un jūs varat tikai vēl vairāk traumēt locītavas. Ja nepieciešams, starp pozām var paņemt pauzi, atpūšoties šavāsanā. Tādas pozas kā krēsla poza (Utkatanasana) un Malasana var nebūt ieteicamas tiem, kuri cieš no artrīta gūžās, ceļos vai potītēs. Līdzsvara pozas uz vienas kājas -koka poza, ērgļa poza un citas var radīt pārlieku lielu slodzi uz stāvošās kājas. Lai novērtētu vai poza mums der, ir jānovērtē kā mēs jūtamies veicot pozu un pēc tam. Ja jūtaties stīvāk nekā parasti nākamajā dienā, tad iespējams jāsamazina slodze vai dažas pozas jāizņem no prakses.

Ja jūs lietojat kādus pretsāpju medikamentus, tad iedzeriet tos pirms nodarbības laicīgi, lai nodarbības laikā tie ir pilnībā absorbēti jūsu organismā. Tas var aizņemt pāris stundas, atkarībā no medikamenta. Noskaidrojiet to pie sava ārstējošā ārsta.

Jogas terapijai OA un RA gadījumos jābūt atšķirīgai, jo cilvēkiem ar AR mēdz būt lielākas sāpes un tūska locītavās, tādos gadījumos, akūtās fāzēs, labāk izvēlēties citas jogiskās prakses un fiziskās āsanās, kas iedarbojas uz konkrēto – slimo locītavu labāk neveikt.  Prānājāmas prakses, mantru skandēšanu un meditācijas var veikt vienmēr. Vienkāršas atjaunojošās jogas pozas arī var palīdzēt, un varat sākt ar tām, līdz spējat pievērsties citām jogas pozām.

AR gadījumos cilvēkiem var būt vājas saites un locītavas mugurkaula kakla daļā, kas rada lielāku risku satraumēties C1-C2 skriemeļu locītavās.  Tāpēc būtu jāizvairās no pozām, kurās ir ievērojama rotācija kakla daļā vai spiediens uz to, kā piemēram plecu stāja, pludiņa poza un galvas stāja, kuras var būt ļoti traumatiskas.  Stāvošajās pozās – izstieptā leņķa poza, trijstūra poza utt., kur galva un skatiens tiek vērsts uz augšu (griestiem), galvu vajadzētu turēt neitrālā stāvokli, skatienu vēršot uz grīdu.

Izmantotā literatūra:

The Harvard Medical School, “Guide to yoga”,2017

“Yoga as medicine, the yogic prescription for health and healing”, Timothy  McCall,   2007