Diētu, kas veicina progresu jogas nodarbībās un garīgajā attīstībā, var nodēvēt par jogisku. Diēta tiešā veidā ir saistīta ar prātu. Prāts formējas no vismazākās ēdiena daļiņas. Viedais Udcalaka mācīja savu dēlu Shvetaketu šādiem vārdiem: „Apēstā pārtika iedalās trīs daļās: lielie gabali pārvēršas ekskrementos vidējie- miesā, bet mazie prātā.”
„Čhandogja – upanišadā” ir atrodami tādi vārdi: „Tīrs ēdiens attīra cilvēka dabu; tīra cilvēka daba atnes apzinātību par „Es”, apzinātība par „Es” nocērt visus sakarus un pieķeršanās.”
Eksistē 3 veidu diētas jeb ēdiens: sattvisks, radžaisks un tamasisks. Piens, augļi, pākšaugi, sviests, tomāti, siers, spināti – sattivisks ēdiens. Tie attīra prātu. Zivis, olas, gaļas utt.radžaiski produkti. Viņi atmodina kaisli. Cūkgaļa, sīpols, ķiploks utt. –tamasiski produkti. Tie piepilda prātu ar ļaunumu un inertumu. Dievs Krišna „Bhagavadgītā” (XVIII: 8—10): saka Ardžunam: „Ēdiens, kas ir dārgs katram, iedalās trīs veidos. Šie veidi ir šādi. Ēdiens, kas palielina dzīvības spēku, dod mundrumu, veselību un prieku, kas ir garšīgs un barojošs, kas ir tīra cilvēka ceļš. Kaislīgs cilvēks vēlas rūgtu, skābu, sāļu, pārāk asu, sausu un dedzinošu ēdienu, kas izraisa sāpes, skumjas un slimības. Veca, negaršīga, sabojājusies, smakojoša pārtika ir tamasisku ļaužu ceļš.”
Ir 4 veidu ēdiens: šķidrums, ko var dzert; cieti produkti, kurus ir jāsakošļā; cieti produkti, kurus ir jālaiza; mīksti produkti, kurus var norīt bez košļāšanas. Visi cieti produkti ir rūpīgi jāsakošļā, tikai tad tos organisms var labi sagremot un tie uzsūksies.
Diētai ir jānodrošina fizisks spēks un laba veselība. Cilvēka labklājība vislielākajā mērā ir atkarīga no tā, ko viņš ēd. Dažādas zarnu slimības samazina organisma noturību pret infekcijām, dzīves spēku un imunitāti kopumā. Ir neskaitāmas slimības, kā, piemēram, rahīts un mazasinība, kuru cēlonis ir slikti ēšanas paradumi. Ir jāatceras, ka tieši ēdiens, un ne tik daudz klimats, spēlē izšķirošo lomu cilvēciskā organisma formēšanā un funkcionēšanā. Zināt dietoloģijas pamatus ir noderīgi katram, kas vēlas saglabāt veselību un fizisko spēku. Spēt katru dienu sevi un savu ģimeni nodrošināt nepieciešamo uzturu, kas būtu ne tikai sabalansēts, bet arī neprasītu lielus tēriņus. Balanss šeit ir svarīgāks nekā lielas devas. Lielas porcijas un pārāk liela ēdienu izvēle vienā maltītē noved pie aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera slimībām. Bet sabalansēts ēdiens palīdz cilvēkam attīstīties un strādāt bez noguruma, palielina ķermeņa svaru un notur augstā līmenī optimismu un vitalitāti. Cilvēks ir tas, ko viņš ēd.
Ēdiens ir nepieciešams 2 mērķiem: 1) Ķermeņa temperatūras uzturēšanai un 2) Jaunu šūnu radīšanai izdilušo šūnu nomaiņai un aizpildīšanai.
Produkti, kurus mēs lietojam uzturā, satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, fosfātus, sāli, dažādu veidu minerālvielas, ūdeni, vitamīnus utt.
Olbaltumvielas ir slāpekļa savienojumi. Tas ir galvenais būvelements cilvēka ķermenī un to sauc par „būvniecības šūnām”. Olbaltumvielas ir sarežģītas, organiskas struktūras, kas satur oglekli, ūdeņradi, skābekli un skābekli, reizēm sēru, fosforu un dzelzi. Ciete ir ogļhidrāti. Ļoti daudz tās ir rīsos. Ogļhidrāti ir enerģijas ražotāji, siltuma avots. Ogļhidrāti ir cietes vai cukura tipa substances, kas satur oglekli, ūdeņradi, skābekli. Ogļūdeņraži, vai tauki, ļoti lielos daudzumos ir kausētos dzīvnieku un augu taukos. Tauki ir arī glicerīna ar taukskābēm sastāvā. Cilvēka ķermeņa mehānismam ir nepieciešama smērviela. Tam piemērots ir sviests, krējums, siera, olīveļļa, zemesriekstu eļļa un sinepju eļļa.
Par labi sabalansētu diētu var nosaukt tādu, kurā pareizās proporcijās ir visi elementi, kas uztur cilvēka ķermeni un prātu lieliskā formā. Piens ir pilnvērtīgs ēdiens, jo tas satur pareizās proporcijās visas nepieciešamās barības vielas. Olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti pienā ir noteiktās proporcijās. Ja diētā ir jūtamo šos trīs galveno komponentu līdzsvara trūkums, tad tā ir uzskatāma par nesabalansētu vai nepareizu. Tā noved pie nepietiekama uztura, organisma attīstības palēninājuma, fiziskas nepilnības utt. Daudzas slimības ir saistītas tieši ar nepilnvērtīgu uzturu. Ja ēdiens ir barojošs, veselīgs un līdzsvarots, cilvēks ir pilns optimisma, darbaspējīgs. Ir cilvēki, kas pienu iedala pie dzīvnieku produktiem, kamēr citi olas uzskata par veģetārām. Gan vieni, gan otri maldās. Piens ir veģetārs uzturs, kamēr olas tādas nav. Tā uzskata visi senie gudrie. Tiem, kas studē jogu, ir jāpārtrauc ēst olas. Visi nepieciešamie barības elementi pietiekamos apjomos ir atrodami pienā, krējumā, sierā, augļos, mandelēs, tomātos, burkānos un citos produktos.
Svarīga gremošanas sula ir siekalas mūsu mutē, kuņģa sula, aizkuņģa dziedzera sula, žults un zarnu sula. Siekalām piemīt sārmaina reakcija. To izdala siekalu dziedzeri un sagremo cieti. Kuņģa sulai ir skāba reakcija un tā satur sālsskābi. To izdala kuņģa dziedzeri un tā pārstrādā olbaltumvielas. Aizkuņģa dziedzera sula pārstrādā cieti, olbaltumvielas un taukus, jo satur trīs veidu gremošanas fermentus. To izstrādā aizkuņģa dziedzeris. Žulti izstrādā aknas un tā pārstrādā taukus.
Rīmas un epikūrieši var nesapņot par panākumiem jogā. Par jogu var kļūt tikai tas, kas ietur mērenu un sabalansētu diētu. Tieši tāpēc Krišna Agardžunam saka tā: „Patiesībā, joga nav tiem, kas ēd par daudz, vai kas pārlieku badojas, tiem, kas guļ par daudz vai pārāk daudz ir nomodā. Joga nogalina sāpes tajā, kas ir mērens ēdienā un izklaidēs, mērens savā rīcībā, sapņos un nomodā.” Bhagavadgīta, VI 16, 17.
Kuņģi līdz pusei piepildiet ar patīkamu, garšīgu un veselīgu ēdienu. Sadaliet to visu 4 daļās, viena daļa – tīrs ūdens, viena daļa tukša. Tā ir mērenība ēdienā. Ir jāizvairās no bojātiem, veciem, netīriem, otrreiz uzsildītiem, vakardienas ēdieniem. Ēdienam ir jābūt vienkāršam, vieglam, veselīgam, viegli sagremojamam un barojošam. Grēcinieks ir tas, kas dzīvo tāpēc, lai ēstu, bet svētais ir tas, kas ēd, lai dzīvotu. Pēdējais ir pelnījis uzslavu. Ja esat izsalcis, ēdiens labi sagremosies. Ja nav apetītes, neēdiet neko, ļaujiet kuņģim atpūsties.
Liels ēdiena daudzums pārslogo kuņģi, traucē apetītes ritmu un padara garšas kārpiņas izlutinātas. Tā, ka ir grūti tām izdabāt. Cilvēks ir radījis tik daudz dažādu ēdienu tikai tādēļ, lai apmierinātu savas garšas kārpiņas un tādējādi padarījis savu dzīvi sarežģītu un nelaimīgu. Viņš sauc sevi par civilizētu un kulturālu, kamēr tajā pašā laikā viņš ir tikai nezinošs, un iet pavadā savām jūtām. Viņa prāts zaudē līdzsvaru, kad viņš nespēj apmierināt savas garšas kārpiņas. Vai tas ir spēks? Viņš ir kļuvis par savas mēles vergu. Tas ir slikti. Esiet dabiski un vienkārši ēdiena izvēlē. Jūs ēdat, lai dzīvotu, nevis dzīvojat, lai ēstu. Ja sekosiet šim principam, jūsu dzīve būs pa īstam laimīga, un jūs varēsiet vairāk laika veltīt jogas praksei.
Jogam, kas lielāko laiku pavada tīrā meditācijā, ir nepieciešams pavisam maz ēdiena. Pietiek ar 1 vai 1 ½ l piena un augļiem. Taču, kad viņš dodas ielās, lai nopelnītu naudu, viņam vajag daudz kalorijām bagātu ēdienu. Jo vairāk cilvēks strādā, jo vairāk ēdiena viņam vajag.
Gaļa nav veselības uzturēšanai nepieciešams produkts. Tieši otrādi, gaļas ēšana ir ļoti kaitīga veselībai. Tā izsauc ļoti daudz slimību. Cilvēkam uz šīs zemes vispār ļoti maz ko vajag. Nogalināt dzīvniekus pārtikai ir liels grēks. Tā vietā, lai nogalinātu savu egoismu, cilvēki nogalina nevainīgus dzīvniekus. Lai arī cilvēki mēdz „ziedot” dzīvniekus dievībām un ar to attaisno savu rīcību, patiesībā viņi tikai apmierina savu mēli un garšas kārpiņas. Briesmīgi! Necilvēcīgi! Ir teikts: Ahimsa paroma dharmax. Ahimsa – ir pirmais, kas sevī jāattīsta. Mums ir jāciena dzīve. Jēzus un Mahavira kategoriski pieprasīja: „Izturieties pret visām dzīvām būtnēm kā pret sevi un nedariet tām pāri!” Karmas likums ir neizbēgams, nepielūdzams un neizmaināms. Sāpes, kuras jūs nodarāt citiem, atgriezīsies pie jums, tāpat kā laime, ar kuru jūs dalāties ar citiem.
Ārsts Dž.Oldfilds raksta: „Šodien neviens nenoliegs to ķīmisko faktu, ka augu izcelsmes produkti satur visas nepieciešamās vielas, kas vajadzīgas cilvēka organismam pilnvērtīgai attīstībai un darba spējām. Gaļa ir nedabīgs produkts, kas rada funkcionālos traucējumus. Mūsdienu pasaulē gaļas ēšanu tiek sasaistīta ar dažādu slimību rašanos (vēzis, drudzis, zaru tārpi utt.) Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka gaļas ēšana ir viens no galvenajiem slimības un nāves iemesliem. Tie ir 95 gadījumi no 100.”
Gaļas ēšana un alkoholisms ir saistīti. Vēlme pēc grādīgiem dzērieniem pazūd automātiski, kad pārtrauc ēst gaļu. Tiem, kas ēd gaļu, kontrolēt alkohola patēriņu ir daudz grūtāk. Šie cilvēki praktiski nekontrolē sevi. Ievērojiet kā atšķiras tīģeris gaļēdājs no govs vai ziloņa, kas ēd tikai zāli. Gaļai ir tieša ietekme uz galvas smadzenēm. Pirmais solis ceļā uz garīgu attīstību ir atteikšanās no gaļas.
Dievišķā gaisma nespīd uz tiem, kuru vēders ir pilns ar gaļas produktiem. Valstīs, kur ir liels gaļas patēriņš, ir arī liels procents nāves gadījumu, ko izraisījis vēzis. Veģetārieši ir veselīgāki un dzīvo ilgāk. Lai ātrāk atveseļotos no slimībām, pat slimnīcās tagad iesaka veģetāru pārtiku.
Sengrieķu viedais Pitagors gaļas ēšanu uzskatīja par grēku. Paklausieties, ko viņš teica: „O, mirstīgie! Izvairieties apgānīt savu ķermeni ar grēcīgu pārtiku! Lūk, graudaugi, lūk augļi, zem kuru svara liecas zari, lūk, izcilas kvalitātes vīnogu ķekari. Lūk, saldie augļi un augi, patīkami un sulīgi. Nav trūkuma ne pienā, ne timiāna ziedu aromātā, dāsnā zeme dod tev tīras pārtikas bagātību, kas neprasa nogalināšanu un asins izliešanu.”
Ja vēlaties pārtraukt ēst jēra gaļu, zivi utt., kaut reizi paši ar savām acīm ieraugiet avs vai zivs nokaušanu un viņu stāvokli šajā brīdī. Žēlums un līdzjūtība noteikti parādīsies jūsu sirdīs. Tad jūs nolemsiet kļūt par veģetārieti, lai saglabātu dzīvi šiem nevainīgajiem dzīvniekiem. Ja esat šajā mēģinājumā cietis neveiksmi, nomainiet apstākļus un apmetieties Bramaņiem paredzētā viesnīcā, kur jūs nevarēsiet tikt pie jēra gaļas un zivs. Komunicējiet tikai ar veģetāriešiem. Nepārtraukti domājiet par kaitējumu, kādu rada gaļas ēšana un veģetārisma priekšrocībām. Ja arī tas nepalīdz, dodieties uz kautuvi un gaļas veikalu, aplūkojiet pretīgos, sapuvušos muskuļus, aknas, nieres un citus dzīvnieku iekšējos orgānus. Sajūtiet šo pretīgo smaku. Tas atmodinās jūsos vairagju, spēcīgu riebumu pret gaļu.
Govs vai kazas slepkavība, kad dod vērtīgo pienu, sviestu un citus produktus, ir briesmīgs noziegums. O, ļaunie un nejūtīgie cilvēki. Nenogaliniet šos nevainīgās būtnes. Lielas mocības jūs gaidīs tiesas dienā. Jūs nesat morālu atbildību par visām savām darbībām. Karmas likums ir nepielūdzams. Govs nokaušana tiek pielīdzināta paša mātes nokaušanai. Kādas tiesības jums ir atņemt dzīvību nevainīgiem lopiņiem, kuri jau tā jums dod pietiekami daudz piena izdzīvošanai? Tas ir viscietsirdīgākais, necilvēciskākais un dvēseli plosošākais solis. Govs, kazu un citu dzīvnieku nokaušana būtu jāaizliedz tūlīt pat. Nogalinātā lopiņa asinis satur dažādas toksiskās vielas, jo tas mira bailēs un dusmās. Veģetāra diēta pilnībā nodrošina visas organisma prasības, tāpēc tamlīdzīga cietsirdība nav attaisnojama.
Tagad nedaudz par vitamīniem. Tie ir cilvēka organismam nepieciešami. Ja kāda vitamīna nav, vai tā nav pietiekamā daudzumā, tad cilvēks pārstāj attīstīties un saslimst. Vitamīni ir atrodami pat vismazākajām ēdienu porcijās. Tie ir kā dzirksteles, kas aizsargā gremošanas uguni.
Ir 4 galvenie vitamīnu veidi: A, B, C, D vitamīni, kurus satur piens; Vitamīns B ir atrodams arī pilngraudu rīsos un tomātu sulā. C vitamīns ir dārzeņos, augļos un zaļumos. To var iznīcināt ēdienu gatavojot un konservējot, tāpēc to vislabāk uzņemt no svaigiem produktiem. D vitamīns ir pienā, sviestā, olās, zivju taukos utt. bērniem šī vitamīna trūkums rada rahītu.
Ēdiens- tā ir tikai enerģija; enerģijas avots ķermenim un prātam. Ja jūs varat iegūt enerģiju ar savu gribasspēku, vai pārvaldāt jogisko tehniku, kas ļauj iegūt enerģiju no saules vai kosmiskās prānas, jūs varat vispār atteikties no ēdiena. Tāds jogs iegūst ķermeņa pilnību jeb kaja –siddhi.
Ja ēdiens pilnībā netiek sagremots, tas rada aizcietējumus. Ēdienam ir jāsatur elementi, kas nesagremojas un veido ekskrementus. Ēdiena sagremošanas procesā nedrīkst dzert ūdeni, jo tādējādi atšķaida gremošanas sulu un apgrūtina gremošanu.
Kā tam, kas dzīvo no citu ziedojumiem, nodrošināt sev sabalansētu diētu? Vienu dienu ēst tikai asu, otrajā tikai saldu, trešajā tikai skābu ēdienu. Taču nepieciešamo enerģiju viņš iegūst ar meditācijas palīdzību. Šī unikālā jogiskā metode nav zināma medicīnas profesoriem un studentiem. Kad prāts ir sakoncentrējies, dievišķais spēks piepilda visas šūnas ar dievišķo eliksīru. Visas šūnas atjaunojas un atdzīvojas. Badošanās ir aizliegta tiem, kas nodarbojas ar jogu, jo tas novājina organismu, taču neregulāra un īslaicīga badošanās ir vērtīga. Tā pārkārto organismu, dod atpūtu kuņģim un zarnām, izvada no organisma urīnskābi. Tie, kas nodarbojas ar jogu var bagātīgi brokastot ap 11, izdzert krūzīti piena no rītiem un apēst 2 banānus vai 2 apelsīnus/ābolus un izdzert puslitru piena vakarā. Ēdienam ir jābūt ļoti vieglam. Ja kuņģis ir pilns, cilvēks kļūst miegains. Diēta, kas sastāv no piena un augļiem ir lieliska diēta tiem, kas studē jogu.
Vienkārša, dabiska, nestimulējoša, noderīga „būvaudiem”, enerģiju dodoša pārtika un bezalkoholiskie dzērieni nomierina un attīra prātu, kā arī palīdz jogas nodarbībās un dzīves mērķa sasniegšanā.
Rasta tapšanā izmantota Šivanda Swami grāmata: „Prānājāmas zinātne.” (Шивананда Свами, “Наука Пранаямы “).
