Mūsu uzturam ir liela ietekme uz jūsu panākumiem jogā, tā var to spēcināt un var arī radīt šķēršļus. Ikvienam ir saprotams, ka jebkura prakse, kuru mēs veicam, vai tā būtu fiziska vai garīga, prasa no mums piepūli, apņemšanos un reizēm arī kādu upurēšanos. Nav nemaz tik viegli atteikties no dažādiem ieradumiem, taču izprotot mērķi, ceļš uz rezultātu kļūst vieglāks. Man negribētos teikt, ka praktizējot jogu, mums ir jāievēro kāda īpaša diēta, jo jebkas, ko mēs darām pret savu gribu, nenes pozitīvu rezultātu un manā izpratnē diēta ir ierobežojumi. Es ticu, ka jebkurai pārmaiņai cilvēkā ir jānotiek dabīgi, ar pilnu apzināšanos un konkrētu motivāciju uzlabot savu pašsajūtu gan fiziski, gan garīgi. Un arī ēšanas paradumu maiņa ir nevis piespiedu atteikšanās no kaut kā, bet loģisks mūsu prakses turpinājums, kas radies izprotot kā pārtikas produkti liek mums justies un kā tie ietekmē mūs ne tikai fiziski, bet arī garīgi, ka arī ēdiens ir enerģija un katra maltīte mūsu dzīvē ir enerģijas uzņemšana. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, kādu enerģiju mēs uzņemsim, vai sev tik ļoti nepieciešamo vai nevēlamo. Tas, ko mēs ēdam, neietekmē mūs tikai fiziski, bet nosaka arī to, kā mēs jūtamies emocionāli. Protams jāatceras arī, ka visiem likumiem ir izņēmumi un tas, kas der vienam, nederēs otram. Vissvarīgākais ir ieklausīties savā ķermenī, iepazīt to, atpazīt tā sniegtos signālus un atrast to veidu kā justies vislabāk esot saskaņā ar sevi gan fiziski gan garīgi. Jebkura informācija, ar kuru saskaramies, nav jāuztver kā vienīgā patiesība, jo versiju, protams, ir daudz, katram vienkārši ir jāatrod sev vispiemērotākā. Ir svarīgi ne tikai uzņemt pareizo ēdienu, ir svarīgi, lai tas būtu pareizajā daudzumā – ja pārēdīsimies, tad būsim miegaini un bezspēcīgi, bet, ja ēdīsim par maz, mums nebūs enerģijas un ķermenim trūks barības vielas. Bieži vien, mēs paši apzināmies, ka mūsu vēders ir pilns, bet tik un tā mūs vilina ēdiena garša un mēs apēdam daudz vairāk kā ķermenis ir vajadzīgs. Visbiežāk tas notiek tad, kad
mēs nezinām citus enerģijas iegūšanas veidus. Nepastāv kāda noteikta vai konkrēta mērvienība, kas būtu piemērota visiem cilvēkiem, taču, uzmanīgi izprotot savu ķermeni mēs paši spējam noteikt, kad esam remdējuši savu izsalkumu un kad jau pakļaujamies garšas kārpiņu vilinājumam. Reizēm pat ievērojot pareizo ēdienu daudzumu un veidu, nav pietiekami, jo viens no svarīgākajiem aspektiem ir ēst katru dienu vienā un tajā pašā laikā un ieturēt maltītes ar vienāda garuma intervālu. Tāpat ir svarīgs pavāra prāta stāvoklis brīdī, kad viņš gatavo ēdienu. Enerģija ēdiena, kuru kāds gatavojis ar dusmām, noteikti būs zemāka nekā ēdienā, kura gatavota ar mīlestību un gaišu noskaņojumu. Pastāv daudz dažādu versiju par to, kas ir veselīgs un kas kaitīgs mūsu ķermenim un arī starp pašiem jogas praktizētājiem pastāv liela nesaprašana, kurus produktus izslēgt no ēdienkartes un kuri baros un sniegs enerģiju ne tikai ķermenim, bet arī dvēselei. Šoreiz esmu apkopojusi, manuprāt, svarīgāko un interesantāko informāciju par ēšanu un jogu, kuru ir devuši nozīmīgi Indijas jogi. Taču ir vērts atcerēties, ka lielu lomu spēlē mūsu konstitūcijas tips, kas katram ir individuāls, tāpēc būtu vērtīgi konsultēties ar kādu speciālistu, lai noteikti savu individuālu tipu un tam piemērotāko diētu.
Lūk daži no vērtīgākiem citātiem, kuros ir vērts ieklausīties arī šodien:
Sri Ramana Maharshi (1879 – 1950): “No visām ierobežojošām praksēm vislielāko labumu sniedz mitāhāra, mērenību ievērojoša viegla ēdiena diēta”
Ja kāds veic asanas un pranajāmas vingrinājumus, tad bez šaubām visas slimības tiks uzveiktas. Taču, ja praktizētājs uzskata, ka sasniegs rezultātus reizēm pavingrojot un tajā pašā laikā turpinot lietot uzturā stimulējošus un smagus ēdienus, tad viņš maldās. Tāda veida prakse tikai veicinās dažādas slimības. Joga nerunā par ēdienu izejot no viņa kaloriju skaita, proteīnu vai ogļhidrātu daudzuma. Joga klasificē produktus izejot no efekta, kuru tie atstāj uz mūsu ķermeni un prātu.
Swami Sivananada (1887-1963): “Uzveic savu slinkumu veicot asanas, elpošanas vingrinājumus un uzturā lietojot vieglu ēdienu.
Saskaņā ar Bhagava-ghītu ir triju veidu ēdiens:
1) sattva – skaidrība, 2) radža –kaislība, 3) tama – neziņa. Tama ēdiens padara mūs letarģiskus un inertus, radža ēdiens mūs nogurdina, un Sattva ēdiens liek mums justies viegliem, enerģijas un apņēmības pilniem.
SATTVA ēdiens:
Tāds, kas attīra ķermeni un nomierina prātu. Paildzina mūžu, dod spēku, veselību, laimi un prieku. Šāds ēdiens ir sulīgs, sātīgs un priecē gan ķermeni, gan sirdi. Sekmē garīgu attīstību. Ēdiens, kurš ir termiski apstrādāts un pēc tam lietots uzturā 3-4h laikā tiek
pieskaitīts pie šīs ēdienu kategorijas. Šo ēdienu būtības centrā ir nekaitēšana citiem
attieksme. Šie ēdieni ir vislabākie prānas jeb dzīvībai svarīgās enerģijas nesēji.
Piemērs –graudi, medus, augi, asni, sēklas, pākšaugi, svaigi dārzeņi un augļi, zaļie lapu dārzeņi, rieksti, graudi, svaigs piens, piena produkti noteiktas garšvielas,
pilngraudu maize, svaigi spiestas sulas. Šāds ēdiens ir tāds, kurš sev
līdzi nenes ne dzīvnieku mocīšanu, ne nogalināšanu. Ēdiens, kas ir audzis dabīgā vidē, labā zemē, nogatavojies dabīgi un tiek apēst vai nu svaigs vai pagatavots ar pozitīvām domām. Tiek uzsvērta nepārēšanās.
RADŽA ēdiens:
Tie stimulē ķermeni un prātu, ja tos uzņem lielās devās, tad tie var radīt hiperaktivitāti, nemieru, dusmas, aizkaitināmību un bezmiegu. Ēdieni, kas ir pārāk rūgti, skābi, sāļi, asi, sausi vai karsti. Tie rada bēdas un slimības. Tas ir stimulējošs spēks, kas veicina pārmaiņas un iztraucē līdzsvaru. Tas ietver sevī tādas īpašības kā kaisle, uzbudināmība,
ātrums, kustība, emocionālās svārstības starp bailēm un iekāri, mīlestību un naidu, pievilkšanos un atgrūšanu. Ēdiens, kas ir ar bagātu ar garšu, ļoti sāļš, ass, rūgts, skābs un sauss.
Piemērs – ass ēdiens, sīpols, ķiploks,
melnā tēja, kafija, cepts ēdiens,
šokolāde, sāls, olas, zivs, melnā tēja
un kafija, čili un citas asas garšvielas.
TAMA ēdiens:
Tāds, kas notrulina prātu, rada nogurumu, apjukumu un pasliktina koncentrēšanās spējas. Tas ir tāds ēdiens, kurš ir pagatavots ilgāk kā pirms trim stundām. Šāds ēdiens piesārņo mūsu apziņu, rada toksīnus, ciešanas un sāpes. Tās ir pasīvas īpašības, traucējošs negatīvs spēks, kas nepieļauj pārmaiņas. Tas sevī ietver tādas īpašības kā tumsa, nejūtība, letarģija, depresija, pieķeršanās, dullums, smagums, stagnācija. Vecs, sastāvējies ēdiens vai otrreiz uzsildīts, eļļains, smags ēdiens, kas satur mākslīgas sastāvdaļas un konservantus. Šāds ēdiens izjauc ķermeņa balansu un padara ķermeni uzņēmīgu pret slimībām, padara cilvēkus dusmīgus, greizsirdīgus un skaudīgus. Arī
pārēšanas pieder pie šo īpašību grupas.
Piemērs –neveģetāra dieta, veca pārtika, pārmērīga taukainu ēdienu un cukura lietošana uzturā gaļas, zivis, olas, sēnes un produkti, kas satur raugu. Alkohols, sīpoli, ķiploki un pārgatavojušies produkti.
Jogi ļoti rūpīgi attiecas pret saviem ēšanas paradumiem.
Galvenās lietas, no kurām tie izvairās ir:
1) ēdiens, kas radīts komerciālos nolūkos un konservēti produkti
2) cepti produkti un ātrās uzkodas
3) olas, sīpols, ķiploks
4) vecs ēdiens vai pārpalikumi no citām ēdienreizēm
5) dzīvnieku miesa
6) narkotikas un alkohols
Tradicionāli jogu diēta tika dēvēta par diētu, kas satur vien augļus un saknes. Vairums jogas diētu sevī ietver pilngraudu produktus, pupiņas, sakņu dārzeņus, sēklas un riekstus, augļus un lapu dārzeņus un piena produktus, lielākoties Gī sviest u un pienu.
Kad jogs ietur maltīti, viņš vai viņa apzinās, ka ēdiena uzdevums ir ne tikai uzturēt ķermeni, to pabarojot, bet arī to, ka ēdienam piemītošās īpašības atstās iespaidu uz viņa prāta stāvokli. Tādēļ pēc iespējas vairāk mums ir jāuzņem tāda pārtika, kas pavairo sattviskās īpašības mūsos un palielinās dzīvību uzturošo enerģiju mūsos, padarot par patiesu seno teicienu, ka tu esi tas, ko tu ēd!
Fakts, kurš izraisa vislielākās diskusijas gan jogas praktizētāju gan citu sportistu vidū ir ieteikums ēst tikai svaigus produktus. Daudzkārt tiek minēts, ka „Svaigs ēdiens ir vislielākais dzīvības enerģijas avots un ēdot šādus produktus cilvēks automātiski palielina savu dzīvības enerģiju ne tikai ķermenī, bet arī prātā. Svaigs, neapstrādāts ēdiens jau izsens ir bijis jogu galvenais uzturs, lai attīrītu smalkos kanālus ķermenī un lai palielinātu savu dzīvības enerģiju. Šo aspektu nevajadzētu novērtēt par zemu. Tiek rekomendēts, ka optimālai veselībai gan fiziski gan mentāli, 50-80% no pārtikas, ko uzņemam, jābūt svaigam.
Protams jāpiekrīt šim faktam, taču jāatceras, ka mēs katrs esam citādāks un nebūt visiem der šāda veida uzturs, dzīvojot mūsu platuma grādos mūsdienās. Vēl jāpiebilst ka šo faktu pilnībā apgāž Tibetas Medicīnas rekomendācijas pie kuriem pieturas Tibetas Jogas praktizētāji.”
Kā ar proteīnu?
Šī brīža pētījumi pierāda, ka ar veģetāru diētu mēs ne tikai uzņemam daudz vairāk proteīna kā ēdot gaļu, bet arī kopumā esam veselīgāki, paildzinām savu mūžu un palielinām savu fizisko izturību. Tāpat cīņā ar osteoporozi veģetāra diēta tiek minēta kā galvenais pretlīdzeklis.
Jāatceras, ka uzsākot jebkura veida diētu, arī veģetāru tam ir jāpieiet pakāpeniski, bez pārspīlējumiem. Lēnām integrējot izmaiņas savā ēdienkartē. Mērenība ir visa pamatā. Turklāt jebkurai pārmaiņai ir jānotiek dabiski, pašam to izvēloties nevis, jūtoties vainīgam vai izjūtot pienākuma apziņu. Un, pat ja mēs jūtamies vīlušies, ja mums neiznāk ievērot sattvisku diētu, mums nebūt nevajadzētu pamest jogas nodarbības. Jogas nodarbības ir jāturpina, ievērojot tos ēšanas paradumus, kurus esam tajā brīdī spējīgi uzturēt.
Foto: Dolarphotoclub.com
