Ar āsanu palīdzību mēs ietekmējam ne tikai  fizisko ķermeni, bet arī prātu un dvēseli.

Jogā runā par 3 ķermeņiem: rupjo, smalko un kauzālo jeb cēlonisko.

Sthula Sharira jeb rupjais ķermenis ir materiālais, fiziskais, mirstīgais ķermenis, kas ēd, elpo un kustas (rīkojas). Tas sastāv no daudzām dažādām sastāvdaļām, ko veidojušas cilvēka karmas (darbības) iepriekšējās dzīvēs. Tas ir dzīvās būtnes pieredzes instruments, kas piestiprināts pie ķermeņa, izmanto ķermeņa ārējo un iekšējo jutekļu un maņu orgānus. Dzīvā būtne, identificējot sevi kopā ar ķermeni, nomoda stāvoklī bauda visu fiziski. Uz fizisko ķermeni balstās cilvēka kontakts ar ārējo pasauli.

Rupjais ķermenis iemieso piecus elementus (Panchmahabhutas): Kosmoss (Ākaša), Gaiss (Vayu), Uguns (Agni), Ūdens (Jal), Zeme (Prithvi). Tas ir pakļauts seškārtīgām izmaiņām: dzimšana, pieaugšana, izaugsme, briedums, novecošana un nāve.

Smalkais/astrālais ķermenis vai Sukshma Sharir nav fiziska vai materiāla lieta, bet  sastāv no smalkiem elementiem, ko acis neredz. Astrālais ķermenis sastāv no prānas, t.i., dzīvības spēka, kas uztur fizisko ķermeni dzīvu un vada tā aktivitātes. Prāts ir pilns ar emocijām un domām, kas ietekmē  prānas kustību mūsu ķermeņos. Astrālais ķermenis ir saistīts ar sajūtām un to, kā mēs jūtamies vai rīkojamies. Šis ķermenis sastāv no pieciem uztveres orgāniem, pieciem darbības orgāniem , piecām vitālām elpām, prāta un intelekta.

Astrālā ķermeņa funkcijas ir:  elpošana,  gremošana,  metabolisms, asinsrite, muskuļu darbība,  nerālā darbība utt.

Kauzālais (cēloniskais ķermenis) jeb Karana Sharir ir viens no vissmalkākajiem ķermeņiem un ir fiziskā un astrālā ķermeņa kombinācija. Tas reģistrē mūsu pagātnes domas, ieradumus un darbības visā tā eksistences stāvoklī un pārvieto cilvēka garu no vienas dzīves uz nākamo pēc reinkarnācijas. Tādējādi tas ir  fiziskā un astrālā ķermeņa pamats un savieno cilvēku ar viņa patieso Es.

Kā darbā ar mūsu ķermeņiem mums var palīdzēt mantras?

Mantru skandēšana rada pozitīvu un sakrālu vidi un ietekmē arī mūsu smalko ķermeni. Mūsu smalkais ķermenis ir 1,5 reizes lielāks par fizisko ķermeni, kamēr cēloniskais ķermenis ir 1000 reižu smalkāks pat par smalko ķermeni.

Tātad mums ir 3 veidu ķermeņi. Kad smalkais/astrālais ķermenis sašaurinās un kļūst mazāks par rupjo fizisko ķermeni, tad cilvēks kļūst nemierīgs un nožēlojams. Ja smalkais ķermenis turpina samazināties vēl vairāk, tad cilvēks zaudē garīgo līdzsvaru un viņam rodas vēlme izdarīt pašnāvību.  Pieņemsim, ka tava veste pēc mazgāšanas nepiemērotā temperatūrā pārāk saraujas un kļūst pāris izmēru mazāka. Kā tu jūties to uzvelkot? Tu vēlies to saplēst un tikt no tās vaļā, vai ne?

Praktizējot mantru skandēšana, prānajāmu un meditāciju, smalkais ķermenis palielinās un arī paliek spēcīgāks. Kad tas notiek, mēs jūtamies labi. Un, ja smalkais ķermenis paplašinās ārpus normālā robežām, tad jūtas patiesas svētlaimes piepildīts. Smalkajam ķermenim paplašinoties arviev vairāk, tas kļūst smalkāks un smalkāks un saplūst vai kļūst par vienu ar kauzālo ķermeni – tas ir tad, kad cilvēks iegūst mokšu (atbrīvošanu vai pestīšanu).

Kas palīdz dvēselei šajā ceļā? Joga, prānājāma, meditācija, pareizs uzturs, pašrealizācija un apmierinātība jeb piepildījuma sajūta.

5 ķermeņa apvalki – Pancha (pieci) koshas (slāņi)

Pirms vairākiem tūkstošiem gadu jogas gudrie sastādīja īpašu karti, iezīmējot tajā ķermeņa apvalkus jeb košas. Tie ir ķermeņa slāņi, kas šķietami pārklāj mūsu Es vai Apziņu. Pančakoshas tiek apspriestas Jadžurvēdās, konkrētāk Taittirija Upanišadā. 

Košu karte ved cilvēku ceļojumā pašam pie sevis, kas sākas ar ārējo apvalku un ved pie cilvēciskās būtnes kodola – dvēseles.

Saskaņā ar košu teoriju, cilvēks sastāv no 5 ķermeņiem vai apvalkiem.  Katrs apvalks sevī “ieslēdz” nākamo:

• Annamaja koša – fiziskais ķermenis;
• Pranamaja koša – elpošanas un dzīvības enerģijas ķermenis;
• Manomaja koša – mentālais ķermenis;
• Vidžnamaja koša – vieduma jeb zināšanu/intelekta ķermenis;
• Anandamaja koša – svētlaimes ķermenis, ceļa galamērķis.

Šo modeli nevajadzētu uztvert burtiski, uztverot košas kā “anatomiskus slāņus”, kaut arī analoģiju ar fizioloģisko ķermeņa uzbūvi ir ļoti viegli veikt; “mentālais ķermenis”, piemēram, atbilst nervu sistēmai.

Košas vairāk ir kā metafora, kas palīdz aprakstīt, kādā veidā joga harmonizē prātu, ķermeni un dvēseli. Košas savstarpēji pārklājas. Bez šaubām jūs esat šo saikni izjutuši uz savas ādas: kad uztraucaties vai esat sasprindzis, elpa kļūst virspusēja, prāts uzbudināts. Taču uzzinot priecīgu ziņu, katrs no mums ir izjutis to, kā laime pārpludina pilnīgi visu mūsu būtību.

Tagad tiksim skaidrībā kādā veidā košu karte var tikt izmantota āsanu praksē. Mēs sākam savu ceļojumu ar pirmo košu –fizisko ķermeni. Līdzīgi kā bultiņa kartē, kas norāda atrašanās vietu, tā palīdz mums sakoncentrēties uz notiekošo tagad, uz mirkli kurā atrodamies.

ANNA – ēdiens, fiziska matērija, MAJA -ilūzija

Annamaja koša ir mūsu fiziskais “Es”. Tas sastāv no ādas, muskuļu masas, kauliem un iekšējiem orgāniem. Annamaja dēvē par “barības ķermeni”. Upanišadās ir teikts, ka mēs sastāvam no barības, kuru dod zeme. Tāpēc pareiza ēdiena sabalansēšana nodrošina veselīgus nosacījumus turpmākam darbam ar pārējām košām. Šeit ietilpst arī apēstās pārtikas transformācija.  Annamaya Kosha bieži saistās ar pirmo lietu uz ko skatāmies, kad mēs savienojam sevi ar ārējo pasauli. No otras puses, maija (maya) (ilūzija) neļauj mums redzēt patiesību. Faktiski Annamaya Kosha ir citu košu nesēja. Mēs nekontrolējam savus bioloģiskos procesus, kā tos kontrolē dabas likumi. Tomēr mēs varam aizkavēt mūsu novecošanās procesu un samazināt iespējas saslimt. Mums ir izvēle ļaut evolūcijai turpināt sajūtu, prāta, intelekta, emociju līmenī vai sevis līmenī.

Uzsākot jogas praksi, mēs daudz laika veltām sava fiziskā ķermeņa izpētei. Vispirms mēs to apzināmies kā kaut ko vienotu, no galvas virsas līdz pirkstgaliem.  Mēs atklājam ķermeņa daļas par kurām agrāk varbūt pat nenojautām, piemēram, pēdu arkas vai sānu ribas. Iztaisnojot locītavas, kaulus un mugurkaulu, iekļaujot darbu ar muskuļiem, cenšoties sajust ādas kustību un pat apzināties, kas notiek ar iekšējiem orgāniem un endokrīno sistēmu, mēs iemācāmies harmonizēt pirmo košu. Ķermeņa sajūtu apzināšanās atver pieeju daudz smalkākiem slāņiem. Citiem vārdiem sakot, ja jūs tiecaties elpošanu padarīt dziļāku vai ietekmēt prāta stāvokli, nedrīkst aizmirst par fizisko ķermeni. Tieši pretēji, ļaujiet tam kļūt par tiem vārtiem, kas ved uz mūsu būtības dziļākajiem slāņiem.

Annamaya kosha paļaujas uz shad-bhava-vikara (6 izmaiņas) koncepciju: dzimšana, pieaugšana, izaugsme, briedums, novecošana un nāve.

Lai attīrītu un attīstītu annamaya kosha iesaka šādas metodes: Upavas (gavēnis), Asanas (jogas pozas), Tatvashudhi (iekšējā attīrīšana), Tapashcharya (taupības, pieticības prakse), atbrīvojot mūsu dvēseli no pasaulīgās pieķeršanās caur mūsu fizisko ķermeni.

Nākamie trīs apvalki ir neredzami un nemateriāli. Šī iemelsa dēļ tos ir pieņemts uzskatīt par smalkā ķermeņa – sukšma šariri sastāvdaļām. Kopā ar to tās var sajust un vēl vairāk, tās rada lielu ietekmi uz fizisko ķermeni.

Otrais apvalks ir Pranamaya. “Prāna” attiecas uz dzīvības spēku. Prāna ir kosmiskās dzīves sastāvdaļa. Prāna ir enerģija, kas atrodas aiz elpas. Tas ir dzīvības spēks mūsos un visā, kas pastāv mums apkārt. Šis spēks satur kopā mūsu ķermeni un prātu. Ja pranamaja koša – elpošanas ķermenis pārstāj darboties, cilvēks mirst.

PRĀNA = dzīvības spēks/ vitāls gaiss,  MAJA = Iluzija

Ikdienas dzīvē mēs reti pievēršam uzmanību elpai.  Un tomēr, līdzīgi kā putns krātiņā, kas nebrīvē aizmirsis kā lidot, pranamaja koša var pārstāt strādāt ar pilnu jaudu. Lai to izjustu, veiciet ieelpu un sajūtiet kā skābeklis, kas pārvietojas pa asinsvadiem izplatās pa visu ķermeni. Ķermeņa fizioloģijā prānas ķermenim atbilst asinsvadu un elpošanas sistēma – “dzīvības upes”, kas plūst katrā no mums. Jūtu plūsma arī ir pranamaja koša izpausme.

Jogisku elpošanas vingrinājumu sistēma – prānajāma radās, lai palīdzētu pilnveidot prānas ķermeni. Kad pateicoties āsanām, mēs sākam izprast savu fizisko ķermeni, kļūst vieglāk pētīt elpošanas procesu. Pārejot pie dziļākas, lēnākas, ritmiskākas elpošanas nodarbības laikā, mēs iemācāmies apzināties otro košu un ietekmēt to. Palielinot skābekļa daudzumu organismā, mēs atmodināt prānisko ķermeni. Saskaņot ieelpu un izelpu ar fiziskā ķermeņa kustībām, (piemēram, Surya Namaksar laikā), ir viens no veidiem kā sinhronizēt pirmo divu košu darbu ar mentālo ķermeni (koncentrēšanās un apzināšanās). Regulāras jogas prakses ietekmē,  mēs, iespējams, varēsim redzēt Pranamaya Kosha kā Auru, kas ieskauj ķermeni. Cilvēks, kurš ir apmierināts, enerģisks, un harmonijā ar sevi, visticamāk, būs ar augstu prānas līmeni, savukārt tiem, kam ir letarģija, zems enerģijas līmeni vai trulums,  var būt zema prānas kvalitāte un kvantitāte.

Ēdiens, ko mēs ēdam, var ietekmēt pranajamas košu. Piemēram, ēdot svaigus ekoloģiskos zaļos dārzeņus, mēs nodrošināsim sevi ar augstāku prānas līmeni nekā tad, ja pārtiksim no dārzeņiem, kas klāti ar pesticīdiem vai ir pārāk ilgi gatavoti. skats uz zaļojošu dārzu un saules gaisma nodrošinās vairāk prānas nekā haotiska lielspilsētas iela.

Sekojošas metodes: regulāra pilnā jogas elpa, Kapalabhati, Bhastrika, Sheetali, Nadi Shodhana ļauj prānai dziļi iekļūt katrā mūsu šūnā, tādējādi uzlādējot un atjaunojot audus un orgānus un attīstot Pranamaya košu.

MAN – prāts, MAJA- ilūzija

Trešais apvalks – manomaja koša atbilst nervu sistēmai un izpaužas caur apzināšanos.

Tā satur gyanendriyas un karmendriyas mijiedarbībai ar ārējo pasauli: Gyanendriyas – maņu orgāni, caur kuriem cilvēks uztver ārējās pasaules objektus. Karmendriyas – darbības orgāni, caur kuriem mēs manipulējam ar pasaules objektiem.

Manomaja koša darbības kļūst acīmredzamas sasniedzot nekustīgumu āsanu izpildes laikā. Pamēģiniet nofiksēt skatienu vienā punktā (drišti) un sakoncentrēties uz to kā elpa izpleš un ievelk atpakaļ krūšu kurvi. Ievērojiet, cik laika vajag tam, lai apstātos domas jeb vritti.

Arī šī koša ir viegli iznīcināma un tai ir sākums un beigas. Caur piecām maņām – redzot, dzirdot, garšojot, sajūtot un pieskaroties, prāts saņem informāciju un attiecīgi reaģē, pamatojoties uz Čitu (iespaidi, personīgi ieradumu modeļi) vai Ahamkara (ego). Tā analizē, reģistrē, saprot, racionalizē, pieņem, noraida un salīdzina. Šajā laikā radīsies pozitīvas un/vai negatīvas domas, sajūtas un emocijas.

Manomaya kosha stāvokli ietekmē gan tas,  ko mēs ēdam (annamaya kosha) un mūsu enerģijas līmenis (pranamaya kosha). 

Trenēts prāts var ietekmēt visu fiziskā ķermeņa sistēmu, lai tā labi funkcionētu un taupītu enerģiju. Trenēts prāts palielina koncentrēšanās spēju. Attīrīts prāts uzvar ego, palielina iekšējo spēku un rada iekšējo mieru.

Lai attīrītu un attīstītu Manomaya kosha var izmantot sekojošas metodes: Jogu,  meditāciju,  karma Jogu (nesavtīgu kalpošanu un labdarību) Bhakti jogu (lūgšanas, skolotāja pielūgsme) Zināšanas (Svēto Rakstu studēšana), Jamas un Nijamas (jogas morālā ētika pret sabiedrība un pašdisciplīna).

Ļoti bieži mūsu prāts ir pārslogots, kā ielas sastrēgumu laikā. Kad tas ir nemierīgs, elpa zaudē savu līdzsvaru, tiek traucēta mūsu līdzsvara sajūta. Elpošana var kļūt par tiltu, kas savieno ķermeni un prātu. Dziļa, brīva elpošana paplašina apziņu, kas, savukārt, rada brīvības sajūtu ķermenī. Vairumam no mums galvenais prakses uzdevums ir iemācīties sasniegt līdzsvarotu pirmo trīs košu darbību.

DŽNĀNA – zināšanas, VIDŽNANA – intelekts, MAYA = Ilūzija

Vidžnamaja koša – saprāta, intelekta jeb vieduma ķermenis. Šeit buddhi (intelekts) dominē mūsu domāšanā, kontrolē Ahamharu (ego) un pieņem lēmumu. Vidžnanamaja Koša saista apzināto prātu, indivīdu prātu un universālo prātu. Caur šo košu apzinātajam prātam tiek nodotas universālās zināšanas. Citā vārdiem sakot, prāts redz priekšmeta izskatu, bet Vidžnanamaya Koša redz objektu kā Visuma daļu. 

Kad cilvēkam trūkst enerģijas ceturtajā apvalkā, viņš var nebūt noteicējs pār savu dzīvi. Viņš var pastāvīgi reaģēt uz notikumiem, bez to apzināšanās.

Lai attīrītu Vijnanamaya kosha, intelekts ir jāattīra un ego ir jāatmet. Palīdzēs meditācija, karma Joga (nesavtīga kalpošana un labdarības darbs), pašanalīze, Džnāna joga caur jogas filozofijas pētniecību.

To var salīdzināt ar spēju reflektēt, kas palīdz labāk iepazīt sevi un apkārtējo pasauli. Tajā brīdī, kad prakses laikā pirmie trīs līmeņi sāk savienoties, sāk mosties arī vieduma ķermenis. Parādās jaunas sajūtas: mēs pēkšņi atskāršam, ka nevajag pielikt fiziskas pūles, lai nostāvētu pozā vai turpinātu elpot.   Mēs esam mierīgi šajā ceturtajā apvalkā, un tajā pat laikā, kāda daļa no mums vēro šo sajūtu maiņu.

ANAND – Svētlaime MAJA – Iluzija

Visas soli pa solim veiktās jogas prakses ved mūs uz svētlaimes apvalku – Anandamaja Koša. Ananda attiecas uz svētlaimi. Gan labos brīžos, gan sliktos, pie labas veselības vai nāves priekšā, mēs paliekam stabili. Mēs virzamies no zemākā Es uz augstāko. Mēs esam iesaistīti visos procesos, bet neesam saistīti ne ar vienu. Mēs esam tikai novērotājs. Visi mums piedāvātie darbi ir iespējas kalpot ar mīlestību. Tas kļūst par mūsu beznosacījuma mīlestības avotu, mūžīgo laimi un harmoniju. Kad prāts ir atbrīvots, mēs saprotam, kas ir mūsu “Īstā identitāte”. Tas ir mūsu dievišķā patība. Pieeja Anandamaja košai ir atvērta katram.

PANCHA KOSHAS UN 3 ĶERMEŅI

Rupjais, fiziskais ķermenis = Annamaya Kosha
Smalkais ķermenis = Pranamaya Kosha + Manomaya Kosha + Vijnanamaya Kosha
Kauzālais = Anandamaya Kosha

B.K.S. Ajengārs ir teicis:

“Jogas praksei ir jāiespiežas visos piecos apvalkos. Nervu sistēma ir saikne jeb tilts starp smalko iekšējo ķermeni un ārējo jeb fizioloģisko ķermeni. Var arī teikt, ka manomaija koša ir tilts starp prānamaija un vidžnānamaija košām. Ja fiziskais un fizioloģiskais ķermenis ir vienā krastā, tad intelektuālais un svētlaimīgais ķermenis ir otrā krastā.  Nervu sistēmu dēvē par psiholoģisko ķermeni jeb manomaija košu. Nervi ir tilts starp ķermeni un prātu, intelektu. Tādēļ praktizētājam ir ļoti svarīgi uzturēt nervus labā stāvoklī. Ja nervi ir uzbudināti vai tajos rodas traucējumi, cilvēks jūtas nospiests un nomākts. Tiek bojāts gan ķermenis, gan prāts, gan intelektuālās spējas. Tādēļ es uzskatu nervus par tiltu starp ārējo ķermeni un iekšējo ķermeni. Un āsanas paredzētas tam, lai nostiprinātu nervu sistēmu. Kad nostiprinās nervu sistēma, fiziskais ķermenis tiek piemirsts, bet fizioloģiskais ķermenis iemācās pietuvoties mentālajam ķermenim. Tad, darbojoties mentālā dimensijā, jūs mēģināt attīstīt, kā es saku, apziņas veselumu, vienotību. Pieņemsim, es izpildu skorpiona pozu. Es vēroju, kā mana apziņa plūst no pēdapakšām un kāju pirkstiem uz augšu, līdz pat roku pirkstu galiem. Vai šī plūsma vienā rokā ir taisna, vienmērīga, bet otra roka iet šķībi greizi?  Šeit mēs nerunājam par pozas ārējo formu. Mēs skatāmies, kā strādā iekšējais ķermenis, kā strādā iekšējā sevis apzināšanās. Mēs koriģējam nevis ķermeni, bet gan apziņu. Brīdī, kad liekam funkcionēt savai apziņai, ķermenis pats atrod pareizu izteiksmes formu un izlabo sevi; gluži kā ūdens vienmērīgi piepilda trauku, apziņa piepilda ķermeni. Apziņa plūst pa kanāliem, ko mēs esam radījuši savā ķermenī. Ja āsana ir zigzaga formā, arī apziņa plūdīs pa zigzaga līniju.”