Pirmo reizi Hennas zīmējums uz manām plaukstām un pēdām tapa Indijā, 2011.gadā. Tas bija laiks, kad ar tibetiešu draugiem un Tibetas Budismas un jogas skolotāju dzīvojām Daramsalā,vietā, kur savu mājvietu ir iekārtojis Viņa Svētība Dalai Lama un tūkstošiem tibetiešu. Bēgot no okupētās Tibetas jeb Ķīnas Tautas Republikas, kā to šobrīd dēvē, tieši Daramsala ir tā vieta, uz kurieni visi bēgļi dodas.
Iemesls, kāpēc es gribēju sevi greznot ar Hennas zīmējumiem, bija gana klasisks – pēc dažām dienām bija gaidāms īpašs notikums. Tā kā šis notikums tajā brīdī bija noslēpums arī no mūsu draugiem, tad manu roku un kāju apzīmēšanu draugiem vienkārši izskaidrojām kā rietumnieces vēlmi pamēģināt ko jaunu, un kad tad vēl, ja ne dzīvojot Indijā? Pats process, divu plaukstu (iekšpuses) un divu pēdu apgleznošana aizņēma nepilnu stundu, un meitene, kas to darīja neprata ne vārda angliski, tāpēc manas vēlmes māksliniecei nodeva mani vīriešu kārtas draugi, kuriem, protams, bija savas idejas un vēlmes, kā tam visam galu galā ir jāizskatās. Tā kā tajā brīdī es par Hennu zināju ļoti maz, tad vienkārši izbaudīju šo mirkli un ļāvu visam ritēt savu gaitu. Domās biju gaidāmajā notikumā un dzīvojot Indijā jau biju radusi visu savu enerģiju veltīt tikai tam, lai vienkārši izbaudītu ik mirkli, kas mums dots, jo zināju – nekas nav mūžīgs.
Rezultātā man apgleznotas bija abu plaukstu iekšpuses (puiši teica, ka ārpuse izskatoties nesmuki tad, kad zīmējums sāk balēt ) un abas pēdiņas.
Māksliniece teica, ka zīmējumam jāļauj kārtīgi saulītē pažūt un apmēram pēc stundas var drupināt nost. Pieļauju, ka šeit pastāv atšķirības ņemot vērā klimata zonu.
Sajūtas, vērojot kā uz tava ķermeņa top Hennas zīmējums ir aizraujošs, gluži kā vērot mūkus veidojam smilšu mandalu. Viss notiek ātri, filigrāni, rūpīgi un bez kļūdām. Un tu iemācies nepieķerties skaistajam. Hennai pieskaroties ādai, rodas vēsuma sajūta, kas karstajā Indijas klimatā ir ļoti patīkami, un mani no sirds aizkustināja tā pazemība ar kuru māksliniece veica šo uzdevumu.
Iesākumā zīmējums nebija ļoti spilgts vai tumšs, tā krāsa ar laiku mainījās. Nākamajā dienā tas bija jau spilgtākā krāsā, ne īsti sarkans, ne brūns, tādā izteiktā mālu krāsā, taču ar laiku zīmējums palika arvien tumšāks. Kādas bija manas sajūtas? Protams brīnišķīgas, jo notikums, kam par godu zīmējumi tapa jau pats par sevi bija saviļņojošs, taču, ja atskatos atpakaļ, man šķiet, ka šie zīmējumi kaut kā spēja mani vairāk savākt tajā dienā, dot spēku un pārliecību par to, ka pieņemu pareizo lēmumu. Šobrīd to gribētos saukt par sava veida aizsardzību vai svētību tur no augšas.
Mūsu īpašajam notikumam mēs bijām izvēlējušies īpašu datumu, 17.martu – Milarepas dienu, notikuma vietu – Tso Pema jeb Rewalsar. Pilsētu, uz kuru meditēt un ceļojumos brauc tūkstošiem svētceļotāju, gan budisti, gan hinduisti. Viens no iemesliem, kāpēc šī vieta ir tik populāra ir fakts, ka tajā ilgu laiku ir dzīvojis un meditējis Guru Rinpoče Padmasambhava. Tulkojumā no tibetiešu valodas Tso Pema nozīmē Lotosa ezers. Tse- ezers, Pema – Lotoss. Augstu kalnos virs ezera ir arī Padmasambhavas ala, kurā viņš ilgstoši meditēja.
Arī mēs dienu pirms lielā notikuma devāmies uz Padmasambhavas alu, lai aizdegtu svecīti, veiktu ziedojumus, pameditētu un palūgtu izcilo skolotāju un guru svētību un aizsardzību.
Pašu dienu neaprakstīšu, vien teikšu, ka tā bija skaista.
Pēc Indijas, es nekad vairs nebiju domājusi par Hennas zīmējumiem, jo šķita, ka tas ir tāds vienreiz dzīvē pasākums. Manas domas mainījās brīdī, kad satiku Hennas mākslinieci Inesi Dāvidsoni. Viņa manu izpratni un domas par Hennas zīmējumiem pilnībā izmainīja.
Kad es pirmo reizi devos pie Ineses, (tas bija šī gada jūlijs) uz Zinātņu akadēmijas kāpnēm es saskrējos ar meiteni, kurai tikko bija uzzīmēts Hennas zīmējums. Viņa izskatījās tik laimīga, mēs saskatījāmies un sasmaidījāmies. Tā, it kā tikai mēs divas zinātu kādu noslēpumu.
Tajā dzīve brīdī, es meklēju atbildi uz kādu jautājumu. Patiesībā es šo atbildi meklēju pēdējos trīs gadus. Kad apsēdos Ineses dīvānā un viņa man prasīja – „Nu, tā, uzzīmējam tev kaut ko? Uz kuras rokas? Kādiem mērķiem?”, es apmulsu, jo nekad nebiju domājusi, ka Hennas zīmējums mūsu platuma grādos ir kas vairāk kā dekoratīvs elements. Taču tajā brīdī kaut kur no manis izlauzās šī atbilde: „Zini, man laikam vajag kādu zīmējumu drosmei. Drosmei pieņemt lēmumu uz jautājumu, ar kuru mokos jau pēdējos trīs gadus. Man pat nav tik būtiski, vai tas ir jā vai nē, bet, lai vienreiz būtu pielikts punkts šai neizlēmībai.”
Tajā brīdī kad Inese zīmēja es, protams, nedomāju, ka šī atbilde atnāks tik ātri, tāpēc vienojos par datumu astroloģiskai konsultācijai, taču jāsaka, ka dienā, kad mēs atkal tikāmies, es šo lēmumu jau biju atradusi un pieņēmusi pati, un tas sakrita ar astroloģiskā kartē rakstīto. Pateikt, no kurienes šī atbilde nāca, es nemāku, tā vienkārši bija iekšējā spēka sajūta, kas ļāva sakoncentrēties uz pašu galveno un pieņemt lēmumu, nevis meklēt iemeslus vai aizbildinājumus, lai to nedarītu.
Kad stāstīju Inesei par šo fenomenu, viņa nemaz nebija pārsteigta. Vēl vairāk, viņa atklāja, ka veidojot hennas zīmējumu viņa bieži vadās arī pēc astroloģiskās kartes, veidojot un konstruējot zīmējumu izejot no cilvēka horoskopa, planētu šī brīža stāvokļa, planētu formas vai vibrācijas, vai balstoties uz numeroloģiju, ietverot zīmējumā atbilstošās planētas ciparu un vibrācijas. „ Šīs informācijas pārzināšana, ļauj veidot ļoti personīgu zīmējumu, kas var būt vērsts uz kādu konkrētu lietu, procesu iekustināšanu, koriģēšanu, novešanu līdz galam. Hennas zīmējumi iedarbojas uz mums ne tikai fizioloģiski, iesūcoties un ietonējot ādu, bet arī mentāli, jo to sastāvā ir dabiskās ēteriskās eļļas: lavandas, ģerānijas un tējas koka; Hennas zīmēšana ir kā meditācija, abiem – gan zīmētājam, gan tam, kam zīmē. Tas ir tas process, kas ļauj cilvēkam atgriezties pie savas patiesās būtības, pie sevis. Tas viss kopā padara Hennas zīmējumu par enerģētiski ļoti spēcīgu procesu cilvēka dzīvē un apziņā.”
Es patiešām ticu, ka šis zīmējums deva man drosmi, ne tikai konkrētā jautājuma risināšanā, bet vispār dzīvē, jebkura lēmuma pieņemšanā, tāpēc droši varu teikt, ka Hennas zīmējums spēj izmainīt dzīvi. Kaut mums visām pietiktu drosmes ik pa laikam palutināt sevi ar hennas zīmējumu.
2 Comments
Sveika.
Vai varētu padalīties ar šīs brīnumainās hennas mākslinieces kontaktiem?
Kur iespējams ar Viņu satikties?
Ļoti sen jau vēlos hennas zīmējumu. Tavs stāsts ļoti aizrāva un tikai pastiprināja vēlmi pēc savas hennas rotas
Sveika, Kristiāna! Mākslinieci sauc Inese Dāvidsone un viņas kontaktus vari atrast viņas mājas lapā http://hennaguru.lv/index.html
Lai izdodas tikt pie kārotā mākslas darba!