Brīdī, kad manā ē-pasta ieripoja biļetes uz Sanfrancisko, kurās izlidošanas datums bija pēc pāris nedēļām, mani uztrauca tikai 1 doma, kā gan veiksmīgāk pārciest šo lidojumu kopā ar 2 maziem bērniem. Tikai tuvojoties aizbraukšanas dienai sapratu, cik daudz lietu jānokārto un jāizdara. Jāpaspēj pašai aizskriet pie zobārsta, uztaisīt asinsanalīzes, lai zinātu kopējo veselības stāvokli, bērniem jāuztaisa potēšanas pases dublikāts un jādabū recepte antibitiotikām, ja nu tāda nepieciešamība rodas. Jānokārto visa lietas ar aizbraukšanu, jāatceļ lietas, kurās nevarēšu piedalīties utt. Kā arī, pats svarīgākais, mazākajam jāpaņem līdzi viss homeopātisko līdzekļu klāsts, kas vien varētu noderēt. Atklāti sakot, parasti lielāko somas svaru aizņēma ķermeņa kopšanas un kosmētiskie līdzekļi, tagad soma bija pilna ar sīrupiņiem, tinktūrām, pilieniem, utt.
Pirmajā reize esot ASV, ciemojoties uz pāris dienām Ņujorkā, man radās iespaids, ka homeopātiskos līdzekļus Amerikā vispār nav iespējams dabūt, jo aizejot uz vietējo aptieku, man pateica, ka, ja vēlos kaut ko no dabīgām zālēm, man jāiet pie Ķīniešu daktera un, ka vienīgais, ko varu dabūt pie viņiem ir pretsāpju tabletes. Tieši tāpēc šoreiz man līdzi bija gandrīz viss, ko es tikai spēju iedomāties, sākot ar līdzekļiem pret saaukstēšanos un beidzot ar pretcaurejas zālēm, tā teikt, katram gadījumam, jo kā zināms, lietus nekad nelīst, kad līdzi ir lietussargs, vai ne?
Patiesībā, izrādījās, ka arī Sanfrancisko homepātiskie līdzekļi ir plaši pieejami, tos var atrast gan ASV populārākajā veselīgo produktu veikala WHOLE FOODS, gan interneta vietnē iherbs.com, pēdējā pat var atrast ļoti daudz homeopātisko līdzekļu bērniem, kā piemēram, Kalium Bichromicum, kas lieliski palīdz tikt galā ar iesnām un Drosers cpl. klepum. Šajā vietnē varat iepirkties pat tad, ja neesat ASV, jo piegāde tiek nodrošināta arī uz Latviju, turklāt cenas ir lētākas ka vietējos amerikāņu veikalos. Tāpat pieejami ļoti daudz homeopātiskie sīrupi un cita veida preperāti gan bērniem, gan pieaugušajiem, tāpēc mans priekštats, ka ASV homeopātiju nedabūt, izrādījās pilnīgi aplams. Nākamajā reizē arī mans čemodānu saturs būs daudz citādāks, jo kāpēc gan vest līdzi to, ko var dabūt uz vietas ieejot lielveikalā vai pasūtot internetā, neizejot no mājām?
LIDOJUMS UZ SANFRANCISKO
Kopējais lidojuma ilgums jeb “gaisā” bija 14h, vismaz tā bija rakstīts mūsu biļetēs. Realitātē, kopš brīža, kad pametām mājas un ieradāmies jaunajā dzīves vietā bija pagājušas tieši 24h.
Pats lidojuma sākums bija mazliet nervu kutinošs, jo jaunākais no maniem bērniem Sonams, nav ierakstīts manā pasē, tur rādās vien vecākās māsas Sofijas vārds, un tieši tāpēc, kad Rīgas Lidostā man paprasīja, vai man ir līdzi Sonama dzimšanas apliecība, es jau sāku apsvērt, ko darīt, ja mazajam neļaus lidot. Apliecības man, protams, līdzi nebija, jo man likās, ka pietiek taču tikai ar pasi, ( šis mums ar Sonamu bija pirmais kopējais lidojums) un par laimi pēc konsultācijas ar citiem speciālistiem, AirBaltic meitene mums atļāva lidot, tiesa gan šis starpgadījums mani “turēja kā uz adatām” visu ceļojuma laiku, un tikai izejot cauri ASV muitai un dzirdot vārdus “Welcome to America” es atslābu.
Amsterdamā, kur bija mūsu pārsēšanās par dzimšanas apliecību neko neprasīja, vien interesējās, kur gan esot bērnu tēvs, ko viņš darot ASV un ko mēs tur darīšot 3 mēnešus, un vai gadījuma netaisāmies tur palikt uz dzīvi?? Atbildēju, ka tādu nodomu mums nav, un ar to visa pratināšana beidzās. Jāpiebilst, ka Rīgas Lidostā mani ar diviem bērniem cauri skenēšanai palaida bez rindas, kamēr Amsterdamā ļāva iestāties īsākajā rindā pasu kontrolei un pie iekāpšanas lidmašīnā palaida vispār bez rindas. Tā teikt, mazas priekšrocības ceļojot ar bērniem varēja sajust Eiropā, kamēr pašā Sanfrancisko mēs rindā stāvējām gandrīz stundu, lai tiktu cauri pasu kontrolei, taču pats process bija ļoti īss – atkārtota pirkstu nospiedumu paņemšana no abām plaukstām, pāris jautājumu par to kā uzturēšu sevi dzīvojot ASV, cik ilgi plānoju palikt utt., un informēšana, ka varam uzturēties ASV tieši 90 dienas, pasē iespiežot zīmogu ar pēdējo izlidošanas datumu. Pirmajā reizē, kad ar Sofiju ieradāmies ASV caur Ņujorku, pirkstu nospiedumus ņēma mums abām, tagad tikai man, acīmredzot vai nu spēkā ir jauni likumi, vai par mums apžēlojās. Pēc tam atlika vien sagaidīt bagāžu jeb saņemt ziņu, ka mūsu bagāža atlidos vien rīt, un tiks nogādāta mums uz mājām.
Pats lidojums bija sadalīts divās daļās – Rīga – Amsterdama – Sanfrancisko. Ceļā uz Sanfrancisko devāmies ar AirBaltic, bet tālāk ceļojam ar KLM kompāniju. Lidojums uz Amsterdamu ilga 2h, līdz nākamajam lidojuma laikam bija vien aptuveni stunda, tāpēc vienīgais, ko paspējām, bija aizskriet uz nākamo lidmašīnu, kura pacēlās gaisā ar 1h nokavēšanos, tādējādi paildzinot mūsu lidojumu no 12 uz 13 stundām. Lai pārvietošanas no vienas lidmašīnas uz otru būtu vieglāka, mēs saliekamos ratus nevis nodevām bagāžā, bet ņēmām līdzi. Tos atstāj pie lidmašīnas un kāpjot ārā turpat arī paņem, stjuarti par to īpaši parūpējas, lai nodrošinātu saviem mazajiem klientiem vislielāko komfortu.
KO DARĪT AR BĒRNU LIDOJUMA LAIKĀ?
Kad bija zināms izlidošanas datums, es Sofijai visu laiku stāstiju, ka lidosim uz Ameriku, ka ceļojums būs garšs un ilgs, ka būs jālido ar 2 lidmašīnām un būs cita laika zona, manuprāt, tas viņai palīdzēja uztvert un pārdzīvot visu vieglāk.
Gan AirBaltic, gan KLM lidojuma laikā bērniem ir sagatavojuši īpašu izklaides komplektu. AirBaltic lidojumā tā bija krāsojamā grāmata bērniem un krāsainie zīmuļi, bet garākajā lidojumā KLM katram bērnam tiek iedots atsevišķs komplekts, kas sastāv no zīmuļiem, 1 izkrāsojama zīmējuma, kārtīm, ar ko spēlēt atmiņu spēli (kārtīs attēloti dažādi slaveni pasaules objekti no valstīm uz kurām lido KLM), un dažādiem aksesuāriem no KLM. Daudz laika ar to neaizpildīsi, bet kādu brīdi mazie būs aizņemti gan. Es līdzi vēl biju paņēmusi uzlīmju grāmatas, kuras bija mans glābiņš, kad likās, ka nu gan vienreiz tas lidojuma varētu beigties. Patiesībā neko daudz līdzi ņemt nevajag, jo garajos lidojumos katram ir pieeja pie sava ekrāna, kurā skatīties filmas vai multenes, tādējādi arī kaut kā tas 12h var pavadīt. Tā mēs iztikām bez planšetes, taču īsajos lidojumos šādas ekstras nav, tāpēc lidojot kaut kur tepat pa Eiropu, planšete ar mīļāko multeni būs labākais laika pavadīšanas laiks, kas atvieglos ceļojumu gan bērniem, gan vecākiem. Patiesībā, ja sēdēsiet pie loga, lielu daļa laika bērniem patiks vienkārši lūkoties ārā pa logu, vērojot debesis un mākoņus, īpaši, ja laiks ir saulains un skaidrs.
Turklāt lidmašīnā var arī brīvi pārvietoties un atrast sava vecuma rotaļbiedrus ar kuriem kopā īsināt laiku, un kur nu vēl šaurās lidmašīnas tualetes, kurās atkal un atkal gribas atgriezties, lai nomazgātu rokas vai nolaistu ūdeni.
Garajā lidojumā baro 3 reizes, tāpēc noteikti iesaku paņemt mazajiem līdzi vismaz 1 kārtu maināmo drēbju, jo ēst un dzert lidojot nav tas pats, kas mājās pie galda, īpaši, ja gadās kāda maza turbulence. Īpaši noderīgas šajā situācijā būs mitrās un sausās salvetes. Un noderēs arī kāds siltāks drēbju gabals, jo regulāra ventilācija un auksta gaisa palaišana salīgiem cilvēkiem var būt ne īpaši patīkama. Lai pašu ēšanas procesu padarītu “tīrāku”, es ēdienu devu pa daļām, uzreiz atliekot malā to, ko mazie neēdis, piemēram salātus, sviestu utt. Maksimāli atbrīvojot ēdamzonu, mazajiem būs vieglāk paēst, jo ēdienu paplātes parasti atnes tik piebāztas ar dažādām kārbiņām un paciņām, ka paēst pat lielam ir gana sarežģīti. Pēc ēšanas visu sakrāmēju uz vienas paplātes un noliku malā, lai pēc iespējas ātrāk atdotu stjuartiem, citādi turot to visu priekšā sev stundām ilgi, “šmuce” var sanākt gribot negribot.
Runājot par līdzi paņemto ēdienu, man līdzi bija 1 paciņa Selgas cepumu, 4 paciņas augļu biezenīša (katrs 90g), un 1 paka ar organic končām uz kociņa, kas īpaši labi noder paceļoties un nolaižoties, jo palīdz novērst domas no sāpēm ausīs.
Patiesībā runājot par ēdienu, garajā lidojuma tā bija diezgan daudz, bija pieejama par veģetārā versija, kā arī dzērieni un uzkodas bez maksas, taču, protams, īstu mājas ēdienu tas aizstāt nevar. Netālu sēdošais Japāņu pāris lidmšīnā mielojās ar līdzpaņemtajiem augļiem un arī man ieteica piedāvātos desertus neēst, jo tajos esot vien cukurs un tauki. Taisnība jau ir, bet lidojam taču ne katru dienu, tāpēc es uz to visu nedaudz pievēru acis un vairāk domāju par to, lai mazie ir paēduši, lai gan viņi kā zinādami lidmašīnā piedāvātajam ēdienam praktiski nepieskārās, ēdot vien to, ko bijām paņēmuši no mājām.
Visgrūtākais laikam ir nevis pati lidošana, bet gan gaidīšana…sākumā uztraucos, kā nu būs – vienā lidosta, otrā lidostā, trešajā…īpaši jau bērniem, taču patiesībā viss bija ļoti operatīvi un vislielākā gaidīšana izrādījās pašās beigās gan tad, kad lidmašīna 30 minūtes riņķoja turpu šurpu virs Sanfrancisko, lai nosēstos, kā arī stāvot rindā uz muitas kontroli jau pašā SFO, kad man Sofija jau bija jānes uz rokām un brālis jāstumj ratos, tāpēc labi vien bija, ka bagāža aizkavējās, jo citādi koferi būtu jāstumj ar kājām.
ADAPTEŠANĀS
Nākamajā dienā pēc ierašanās ASV ziņas uzzinājām par notikumiem Briselē un pateicāmies Visumam par to, ka esam dzīvi, veseli un laimīgi atlidojuši. Pielāgošanās vietējam laikam notiek aptuveni 1-2 nedēļu laikā. Pirmajās dienās visi tikai gulējām un modāmies pus 3 no rīta, taču aptuveni pēc nedēļas jau bijām pielāgojušies Sanfrancisko laikam. Pa dienu bērnus pēc iespējas izklaidējām, lai vakarā labāk nāktu miegs, un kad jāpaguļ diendusa, ieliekam mazos mašīnā un braukājām pa Sanfrancisko ielām un izbaudām Kalifornijas saulīti.
