Bioloģijā pastāv ļoti cieša sakarība starp orgānu funkciju un tā uzbūvi. Tas attiecas ne tikai uz darbības specifiku, bet arī uz noslogojuma pakāpi. Ja orgāns atrodas bezdarbībā, tas atrofējas. Ja slodzes ir mērenas, pierastas, tās uztur orgāna struktūru un funkcionālās spējas nemainīgā līmenī. Tikai pieaugoša apjoma vai intensitātes grūti veicamas slodzes attīsta orgānu. Var būt arī pārmērīgas slodzes, kuras ierosina deģeneratīvas izmaiņas un funkcijas pavājināšanos.
Kas notiek, ja cilvēks pārtrauc fiziskās nodarbības:
- Pakāpeniski rodas atrofiska rakstura pārmaiņas ne tikai kustību aparātā, bet arī tajās sistēmās, kuras nodrošina pilnvērtīgu enerģētisko procesu norisi muskuļos, vispirms visās tā sauktajās skābekļa transportsistēmās.
- Netiek noslogota asinsrites sistēma, asinis, elpošanas orgāni. Sirds darbība kļūst ātrāka gan miera stāvoklī, gan vieglās fiziskās slodzēs. Līdz ar to tiek apgrūtināta miokarda asins apgāde, jo sirds vainagartērijās, kas baro miokardu, asiņu plūsma notiek tikai diastoles laikā, kad atveras sistoles laikā saspiestie asinsvadi.
- Kapilāru tīkls gan skeleta muskuļos, gan sirds muskulī samazinās. Arī sīkās artērijas ir šaurākas. Mazāks ir asiņu tilpums, plaušu vitālā kapacitāte, vājāki elpošanas muskuļi, mazāks krūškurvja apkārtmērs un ribu kustīgums.
- Mainās arī vielmaiņas procesi.
- Fiziskā darbā enerģijas patēriņš bija pastiprināts, uzturvielu uzņemšana bija mērena, tādēļ organisms enerģijas ieguvei izmantoja visas tās vielas, kuras tajā brīdī nebija nepieciešamas plastiskajos procesos. Tādēļ nenotika holesterīna un citu lipīdu uzkrāšanās organismā. Pārmērīgs taukvielu daudzums, neizlietots enerģijas ieguvei, rada taukmaiņas traucējumus, veicina aterosklerotiskas izmaiņas, kuras sasitās ar holesterīna izgulsnēšanos jau tā šauro artēriju sieniņās.
- Pārmērīga cukura lietošana uzturā vēl vairāk pasliktina taukmaiņu, kā arī nelabvēlīgi ietekmē aizkuņģa dziedzera saliņas, veicinot cukura diabēta attīstīšanos.
- Sklerotiskās izmaiņas sirds vainagartērijās izraisa koronārās asinsrites mazspēju. Asinsvadi zaudē elasticitāti un sašaurinās, tādēļ tajos notiek apgrūtināta asiņu plūsma.Lai nodrošinātu nepieciešamo asiņu tilpumātrumu, sirdij ir jāstrādā pastiprināti un jārada lielāks spiediens kreisajā kambarī.
- Paaugstinās arteriālais asinsspiediens, tas savukārt veicina holesterīna izgulsnēšanos asinsvados.
- Ja uztura enerģētiskā vērtība pārsniedz enerģijas patēriņu, organismā pieaug taukaudu daudzums. Šādu parādību dažreiz kļūdaini uzskata par vecuma normu. Tauki ir pasīva ķermeņa masa, kas apgrūtina pārvietošanos un citas kustības, cilvēks kļūst mazkustīgs. Tauki izgulsnējas arī atsevišķos orgānos, rada to taukaino deģenerāciju. Iekšējo orgānu, sevišķi sirds funkciju traucējumi vēl vairāk ierobežo kustību režīmu, un tauku izgulsnēšanās progresē straujāk.
- Skeleta muskulatūras bezdarbība rada tās atrofiju, tādēļ ir grūti saglabāt pareizi stāju, deformējas mugurkaulājs, rodas dažādi sāpju sindromi.
- Atrofējoties vēdera muskulatūrai, ne tikai palielinās vēdera apjoms, bet mainās arī iekšējo orgānu topogrāfija, tie var noslīdēt, tādējādi tiek traucēta šo orgānu funkcija.
Pēc 30 gadu vecuma sāk pasliktināties sirds funkcionālās spējas, kuras ar izturības treniņu izdodas uzturēt augstā līmenī līdz daudz lielākam vecumam. Arī vēlu (55-70g vecumā) uzsākts treniņš pozitīvi ietekmē sirdi. Tāpēc cilvēka dienas režīmā visu mūžu ir jābūt sporta nodarbībām ar izturības treniņa raksturu, un tās nedrīkst pārtraukt nevienā vecumā.
Avots: E. Brēmanis Sporta Fizioloģija, Rīga, Zvaigzne, 1991.
