Latviešu ēdienkartē ķimenei kopš sendienām goda vieta. Mūsdienu saimniecēm pieejami arī tās  tālo zemju radinieki: fenhelis, kumīns, nigella, anīss, adžvains. Izskatā šīs sēkliņas ir ļoti līdzīgas, taču iedarbības ziņā katrai savas stiprās puses. Bet  visām ir arī vienojošie aspekti.  Nozīmīgākais no tiem – ķimeņveidīgās garšvielas  uzlabo gremošanu, atslābinot gludo muskulatūru, novērš spazmas. Tieši vēderā ir gandrīz akumulējas visas emocijas – agresivitāte, dusmas, bēdas, bailes, atkarībā pārtapusi emocionāla pieķeršanās. Noregulējot mūsu otrās smadzenes – vēderu – uz veselības viļņa, labums tiek arī pirmajām, tām, kas galvā.

Kas var būt labāks par ķimeni? 

Ķimeni mūsu senču dēvēja par slinko ļaužu zāli: izej pļavā un saplūc.  Pažobelē pakārtai slotiņai noberzē graudiņus un pievieno visam, ko cel galdā. Vai iemet mutē un pakošļā. Svaigai elpai, vispārējā tonusa uzlabošanai. Sēkliņas pirms izmantošanas labāk apgrauzdēt – tas atraisa un aktivē vielas, kas pastiprina aso garšu un pēcgaršu. Pievienot ēdieniem var gan veselus, gan piestiņā mazliet saplacinātus graudiņus. To svarīgi darīt pirms pašas lietošanas.

Ķimenēs vienmēr augsti vērtēta arī to dziednieciska iedarbība, tās uzlabo gremošanu, veicinot intensīvu barības vielu uzsūkšanos. Turklāt šī čemurziežu auga sēklām piemīt arī  spēja mazināt drudzi, asināt redzi, stiprināt sirdi šī muskuļa vājuma un mazspējas gadījumā.

*Ķimeņu tēja:  tējkaroti sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties,  dienas gaitā izmalko.

Sevišķi ieteicamas ķimenes ir jaunajām māmiņām, jo veicina pienradi, sakārto hormonālo sistēmu, nostiprina un attīra piena vadus. Nevajag par varītēm dzert litriem tējas – labi iedarbojas arī karote samaltu graudiņu ar medu. Ja mazulītis nemierīgs gāzu dēļ,   viņam ļoti noderīga vēderiņa masāža ar ķimeņu eļļu. Te gan vērts ielāgot, ka bērna nemiers norāda uz mātes paaugstināto vātu (stresu) – pietiek ar sakārtotu ēdienkarti viņai noregulēt savu ikdienu, arī zīdainītis nomierinās.

Kāda namamāte, tādi draugi

 Adžvains jeb karaļķimenes – pa graudiņiem pie gandrīz jebkura sakņu un dārzeņu ēdiena! Adžvains ir sausinošs, palielina pittu – karstumu, tāpēc vairāk piemērotāks vēsāka laika maltītēm.

Adžvaina specializācija – spēcīgā aromāta dēļ šī garšviela ir iedarbīgs  līdzeklis inhalācijām stipru iesnu un klepus reizēs, jo mazina spazmas un veicina gļotu izvadi. Tikai jāatceras: uzreiz pēc uzvārīšanās katliņam, kurā iebērta tējkarote adžvaina,  vajag noņemt vāciņu un ieelpot tikai pirmos tvaikus (uzmanīgi, lai neapdedzinātos) – ēteriskā eļļa ātri gaist.  Bērnam pietiks ar to, kas iztvaikos telpā.

*Tiem kam bieži līp vīrusi, pārreiz dienā ieņemt pa pustējkarotei (2 grami) grauzdētu adžveina sēklu, dzert arī tēju.

*Alkohola slieksmes mazināšanai – pirms gulēšanas izdzert  30 mililitrus adžvaina novārījumu (pustējkarote graudiņu uz glāzi – vāra, kamēr paliek tikai vajadzīgais šķidruma daudzums).

Fenhelis – vienīgais no ķimeņotās kompānijas, kas nekarsē, bet vēsina, tāpēc īpaši ieteicams tām pittām, kurām gremošanas traucējumi. Pārējā iedarbība – līdzīga kā radiem: sakārto vēderu, ir diurētisks, veicina organisma attīrīšanos no gļotām,  jaunajām māmiņām sekmē pienradi.

Nigella jeb melnās ķimenes –  mazas un smailas sēkliņas, bet viss spicais dara prātu asāku. Tās – mentālā aspekta stiprināšanai: kliedē nervozumu, uzlabo atmiņu un koncentrēšanās spēju,  mazina  galvassāpes. Nigella mazina sirds vājumu un ādas iekaisumu, alerģiskas reakcijas. Eksperimentos apstiprināts melno ķimeņu pretvēža efekts un imunitāti uzlabojoša iedarbība.

Ļoti vērtīga ir nigellas eļļa – iedarbojas tāpat kā sēkliņas, tikai parocīgāka lietošanai.

Anīss – kopš sendienām dēvēts par karaļu garšvielu, jo ne tikai priecē garšas kārpiņas, īpaši jau desertos, bet ir ļoti ārstniecisks. Lietojams  gan tējā, gan sēkliņu veidā pie ēdieniem:  kā gremošanas veicinātājs, kā afrodiziaks (seksuāli apdzisušajiem stiprina libido), kā pretklepus  zāle.

* Atšķirībā no citiem ķimeņveidīgajiem – der arī  vidusauss iekaisuma mazināšanai. Tējkaroti sēklu aplej ar 250 mililitriem verdoša ūdens,  ļauj 10 minūtes ievilkties, pievieno  karotīti medus un ik pēc 5 minūtēm pa tējkarotei ieņem.

Kumīns (arī romiešu jeb krusta ķimenes)  – pievienots maltītēm, tas uzlabo visu sastāvdaļu uzsūkšanos: ēst gribas mazāk, bet visu vajadzīgo organisms saņem.

Papildus spēja – kumīns  mazina pārlieku liela skābes daudzuma izraisīto  dedzināšanas sajūtu kuņģī, vēderā. Austrumnieki atzīst, ka šis augs ceļ augšā no jebkura spēku izsīkuma, īpaši pēc dzemdībām, iepriecina ar pretsāpju iedarbību un nomierinošu efektu, kliedē bezmiegu. Aktivējot sirds čakru, palīdz tiem, kuri sirgst ar sirds vājumu.

*Tējkarote koriandra sulas vai saplacinātu sēklu, pustējkarote kardamona, šķipsniņa Himalaju sāls, 2 grami kumīna –  visu piestiņā samaisa un lieto brīžos, kad trūkst mundruma, dedzina kuņģī, sāk nogurt acis.

Pamēģināsim!

Sautēti kāposti ar garšvielām – sarūpē kāpostgalviņu, 100 gramus zaļo zirnīšu, 2 ēdamkarotes gī sviesta, pa  tējkarotei kumina, sinepju graudu, adžveina, fenheļa, meti sēklu, pa pustējkarotei malta kanēļa un kurkumas, ¼ tējkarotes asofoetīdas, ēdamkaroti rīvēta ingvera, tējkaroti sāls, 2 ēdamkarotes svaigu diļļu vai citu zaļumu.

Katliņā uzkarsētā gī mazliet apcep garšvielas, pievieno kāpostu skaidiņas, atkal pacep, tad pieber zirnīšus, pielej 150 mililitrus ūdens un 10 līdz 15 minūtes sautē. Beigās piemet sāli un zaļumus. Sātīgs un labi sagremojams ēdiens!

Lūdzam palīgos antidotus

Bieži gadās: zinām – šis produkts nav pieskaitāms vērtīgākajiem, tomēr kārojas. Ājurvēda garšīgām lietām, kas nav īsti veselīgas, piedāvā antidotus – vielas, kas neitralizē kaitīgo iedarbību. Šādu izpalīgos ieskaitāmas visu veidu ķimenes.

Kumīns  

*Palīdz atgūties pēc  alkohola lietošanas (paģiras) –  lietot gan tējā, gan ar kefīru, gan pa pustējkarotei iemest mutē un sakošļāt.

*Mazina tomātu skābinošo iedarbību uz organismu (vislabāk, ja šie nakteņi termiski apstrādāti un sagatavoti bez miziņas un sēkliņām).

*Kopā ar kurkumu un sinepju sēklām ļauj organismam labāk uzņemt visas labās vielas, ko satur kāpostu ēdieni.

* Kopā ar  kardamonu un  čili –  antidots šokolādei.

Šokolāde bloķē šrotas – neredzamos  barības vielu  transporta kanālus, ko akadēmiskajā medicīnā sauc par starpšūnu telpu. Ir produkti (siers (!), tomāti, šokolāde), kas to aizķepē un piesārņo īpaši nikni,  nobloķējot transporta kustību. Latvieši zināja, kā tikt galā ar satrēgumiem –  tradicionāli sieram bija klāt ķimenes, gaļai arī, tāpat skābētiem kāpostiem un rupjmaizei.

Fenhelis

*Palīdz organismam tikt galā ar  zivju ēdienu sagremošanu (der arī citrons, laims, kokoss).

Ķimeņu mēneša atgādinājums

*Lai neveidotos gāzes, visa veida kāpostu,  pupiņu, zirņu un lēcu ēdieniem arī kādu ķimeņotu  piedevu!  Gāze  ājurvēdas skatījumā –  nesavaldīts  gaiss, ko rada stress. Kuram mūsdienās nav stresa?

*Indiešiem grauzdēta kumīna, fenheļa, adžveina, dažreiz arī anīsa maisījuma trauciņš atrodas uz galda –  pēc maltītes katrs var pa šķipsniņai iebērt mutē labākai apēstā sagremošanai. Pamēģināsim arī mēs!

*Ikviens no ķimeņveidīgās saimes var pārtapt  niknā karotājā pret iekaisumiem vai zarnu parazītiem. Ar medus piedevu pagatavotas ķimeņu konfektītes vajadzības reizē kāri apēdīs gan bērns, gan pieaugušais un viņa suns.

*Ja šķiet par sarežģītu izvēlēties piemērotāko starp sešām radnieciskas iedarbības ķimeņveida garšvielām, vairāk lietosim vismaz pašmāju ķimenes!