Vai esat kādreiz domājuši par to, kā tas būtu atteikties no pilnīgi visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem? Patiesībā, kad es sāku interesēties par vegānisku uzturu, tad sapratu, ka veģetāriešiem ir ļoti daudz ko ēst. Bet tik pat daudz ko ēst ir arī vegāniem, taču produktu saturs iepirkumu groziņos abiem noteikti nedaudz atšķirsies. Pievēršoties augu uzturam pavisam noteikti atklājas daudz jaunu produktu un to pagatavošanas veidu. Pēc 5 gadiem veģetārismā un nenoteiktu laika posmu starp veģetārismu un vegānismu šobrīd esmu nonākusi tādā posmā, kad neiedalu sevi nevienā no kategorijām, bet cenšos paļauties uz intuīciju un ēst izvēloties labāko, kas man tajā brīdī ir pieejams. Un lielākoties, tas ir vegānisks/ veģetārs uzturs, taču izvēloties produktu, es nevados pēc tā vai tas ir vegānisks, es vispirms pajautāšu sev: – “Vai tas ir labs manam ķermenim un pašsajūtai?”

Tā kā ir periodi manā dzīvē, kad fiziskā slodze apzināti un neapzināti ir ļoti liela un tik pat liels arī nogurums, tad ik pa laikam meklēju iedvesmu un spēku dažādos pieredzes stāstos, jaunās receptēs, grāmatās, pētījumos un produktos.

Šī grāmata mani piesaistīja ar to, ka tās autors Mets Freizers (Matt Frazier)  ir sportists, maratonu skrējējs, kas uzturā lieto tikai augu izcelsmes produktus. Viņa grāmatu The No Meat Athlete Cookbook žurnāls Sports Illustrated  nodēvēja par vienu no 7 labākajām grāmatām par sportu un veselību 2017 gadā.  Šo grāmatu, kurā ir 125 receptes, viņš sarakstīja kopā ar žurnālisti, jogas skolotāju Stefāniju Rominī, kas raksta par augu izcelsmes produktiem, receptēm un veselīgu dzīvesveidu. Ikdienā Mets jau vairāk kā 8 gadus veido blogu –  No Meat Athlete.

Kā atklāj šīs grāmatas autori, tad runājot par fitnesu vai ideāla svara sasniegšanu,  jebkura !!! diēta, kas balstīta uz tīriem, nepārstrādātiem produktiem darbojas, tāpat kā jebkura diēta, kuras pamatā ir pārstrādāti, ar ķīmiju piepildīti produkti un pusfabrikāti un ātrās uzkodas noteikti nedarbojas.

Respektīvi, ir maldīgi uzskatīt, ka vegāns uzturs pats par sevi ir veselīgs, jo, ja ēdīsim tikai frī kartupeļus, sausās brokastu pārslas ar sojas pienu un cepumus, mēs veselību drīzāk sabojāsim nekā spēcināsim.

Tātad, ja jebkura pilnvērtīgu, dabisku, maksimāli nepārstrādātu produktu diēta darbojas, tad kāpēc tik daudz sportistu arvien vairāk pievēršas augu diētai?  Iemesli ir vairāki. Tas ir gan ētikas, gan vides jautājums, taču pats svarīgākais iemesls – atjaunošanās!  Nav pilnībā skaidrs, kā tas darbojas, jo nav veikti salīdzinošie pētījumi par vegānu un visēdāju sportistu sasniegumiem. Taču, viena lieta, kas nav apstrīdama un, kas, autoruprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc augu uzturs palīdz ātrāk atjaunoties, ir vieglāk saprotams, ja paskatāmies uz attiecībām starp uzturvielām un kalorijām.

 Dr. Džoels Fūrmans savā dižpārdoklī “Ēst, lai dzīvotu” ( Eat to Live) uzsver, ka veselību var raksturot kā kopējo uzturvielu daudzumu, ko mēs uzņemam (to skaitā minerālvielas, vitamīni, fitovielas) sadalot ar kopējo kaloriju skaitu, ko apēdam, lai tiktu pie šīm uzturvielām. Citiem vārdiem sakot, veselība ir uzturvielas/kalorijas. Kāds tam visam sakars ar sportistiem?  Ir zināms, ka gremošanas process patērē ļoti daudz enerģijas. Jo vairāk kalorijas mēs uzņemam, jo vairāk enerģijas mūsu ķermenim ir jāvelta šim procesam.  Tāpēc, ja mēs varam iegūt visas uzturvielas, kas mums nepieciešamas, lai atjaunotu savus muskuļus un sirds un asinsvadu sistēmu, uzņemot mazāku kaloriju daudzumu ar augiem nekā ēdot dzīvnieku produktus un ātrās uzkodas, tad mēs varam atjaunoties daudz efektīvāk un papildus enerģiju, kuru neizlietojam gremošanas nodrošināšanai, varam novirzīt uz atjaunošanos.

Par kādu atjaunošanos ir runa? Liela fiziska slodze jeb grūti treniņi rada mikroskopiskas plaisas/ saišu pārrāvumus muskuļu šķiedrās. Šis process dabiskā ceļā veido iekaisuma procesu organismā, kas parasti pāris dienu laikā pāriet. Produkti, kas palīdz cīnīties ar iekaisuma procesiem, ļauj ātrāk un pilnīgāk atjaunoties pēc šīm mikro traumām. Tāpēc uzturs pavisam noteikti ietekmē mūsu sasniegumus sportā.

Šajā grāmatā atradīsiet receptes maltītēm pirms treniņa, treniņa laikā, lai optimizētu savu sniegumu, kā arī pēc treniņa, lai palīdzētu ķermenim ātrāk atjaunoties. Jāatzīst, ka man kā jogas praktiķim, kas pieradis neēst 2h pirms un vismaz 30 min. pēc nodarbības, ēšana nodarbības laikā ir kaut kas pavisam jauns, taču domāju, ka joga un fiziski aktīvi treniņi noteikti nav salīdzināmi.

Svarīgākais, kas jāatceras sportistam ir tas, ka ne tikai treniņiem, bet arī uzturam ir ļoti svarīga nozīme. Ēdiens mūs uzlādē.  Labākais aprīkojums, treniņu plāni un treneri būs maznozīmīgi, ja mums pietrūks enerģijas vai mēs to uzņemsim no nepareizajiem avotiem.  Nepietiekams, nepiemērots uzturs ir viens no iemesliem, kāpēc fiziskais treniņš var būt pilnīga katastrofa. To var ietekmēt arī miega trūkums un stress.

Kad cilvēki pievēršas izmaiņām savā uzturā, viņiem piemīt tieksme pārspīlēt ar perfekcionismu,  viņi nepieļauj nekādas atkāpes vai “krāpšanos” un bieži vien tas noved pie “izgāšanās” jeb “noraušanos”, kas vairumā gadījumu liek visam atmest ar roku. Mēģiniet pieturēties pie plāna 95% gadījumu, ļaujiet sev nedaudz atkāpties un izdabāt savām kaprīzēm. Pat Dr. Fūrmans savos pētījumos ir atklājis, ka nav nosakāms vai ir atšķirība raugoties no veselības viedokļa starp perfektu diētu un tādu, kur 10% kaloriju tiek iegūtas no “junk food”. Ar “junk food” Fūrmans saprot dzīvnieku izcelsmes produktus, pārstrādātus ogļhidrātus un eļļu.

Ko nozīmē veselīga diēta šajā kontekstā? Tas nozīmē, ka ēdam maksimāli dabiskus produktus. No ēdienkartes izņemam baltos miltus, baltos rīsus, kļavu sīrupu, agavi un arī cukuru.  Tiek izslēgta arī eļļa! Jebkāda veida eļļa, pat tās, ko esam pieraduši uzskatīt par veselīgām – olīvu, kokosa un vīnogu kauliņu eļļa. (Tas gan ir pārsteigums!!!). Jā, autori iesaka ēst pašas olīvas un kokosriekstus, bet ne to eļļu. Par to, kāpēc tā varat izlasīt grāmatā.

Grāmatā uzzināsiet:

• Veselības formulu un iespējamās atkāpes no tās;
• Kuri produkti ir tik vērtīgi, ka tos vajadzētu ēst katru dienu?
• Cik daudz proteīna vajag sportistiem un kur to ņemt? Vai tiešām ir jālieto proteīna pulveri un maisījumi?
• Kāpēc neiesaka lietot uzturā eļļu un kā gatavot bez eļļas?
• Ko ēst, lai zaudētu svaru?
• Ko ēst, lai noturētu savu ideālo ķermeņa svaru, vai palielinātu to?
• Vai sportistiem vegāniem ir vajadzīgi uztura bagātinātāji un kādi? Un kā ar Omega 3?
• Kāds aprīkojums virtuvē būtu ieteicams, vajadzīgs?
• Kas ir veselīgāk – vārīt vai sautēt – un kāda ir atšķirība?
• Ēdiena uzglabāšanas padomi.
• Veselīgo produkti saraksts, ko iegadāties un kam pievērst uzmanību iepērkoties un izvēloties produktus.
• Radošums gatavošanā – kas jāņem vērā gatavojot maltītes. Kurus produktus var aizstāt un kurus nē.
• Kāds uzturs ir piemērotāks brokastīm, pusdienām, vakariņām, našķiem?
• Kāpēc mērcēt un skalot pākšaugus un graudaugus? (autori iesaka mērcēšanas posmā ūdenim pievienot nedaudz baltā etiķa).
• Ko darīt ar neapēsto ēdienu?
• Kā labāk uzņemt ogļhidrātus – dzerot vai ēdot?
• Kā pareizi tīrīt kafijas/ garšvielu dzirnaviņas?
• Vairāk nekā 150 dažādas receptes un vēl daudz ko citu.
• Kādas receptes ir šajā grāmatā?
• Rīta maltītes, lai motivētu un spēcinātu; (man patika, ka tās nav ierastās saldās putras ar banānu un kļavu sīrupu, bet kārtīga maltīte. Piemēram, auzu pārslas ar dārzeņiem, avokado un ķirbju sēklām. Protams, neizpaliek arī ābolu un zemesriekstu sviesta un banānu pankūkas, sāļie kēksiņi un citas gardas lietas.) Īpaši patika tā sadaļa, kur piedāvātas idejas, ko likt uz brokastu maizītes.
• Pusdienas un maltītes, lai uzlādētos treniņam un atjaunotos pēc fiziskās slodzes;
• Zaļumi, salāti un salātu mērces; (īpaši patika salātu mērcīšu opcijas)
• Uzkodas un piedevas;
• Ēdieni un dzērieni pirms, pēc un treniņa laikā; (interesantākā recepšu sadaļa)
• Garšas uzlabotāji – garšvielas, garšvielu maisījumi, mērces utt;
• Deserti jeb saldumi, kas dod labumu tavam ķermenim;

Man ļoti patika tā sadaļa grāmatā, kur stāsta par pareizi maltīšu plānošanu uz priekšu, lai ikdienā būtu mazāk stresa un vieglāks gatavošanas process, kā vienlaicīgi pagatavot vairākas maltītes, kā uzglabāt ēdienu, lai to varētu ēst arī rīt. (Es personīgi pieturos pie tā, ka nekad neēdu iepriekšējā dienā gatavotu ēdienu, taču kādreiz var izdarīt arī izņēmumu). Grāmatā atradīsiet ēdienkarti vienai nedēļai. Ļoti noderīgi, ja ir iestājies tāds brīdis, kad gatavošana mājās ir apnikusi un liekas, ka viss jau ir pamēģināts vai trūkst iedvesmas stāvēt pie plīts.

Ja esat sportists un vēlaties kļūt par vegānu vai varbūt tikai uzlabot savus sportisko sniegumu, tad šī grāmata jums var noderēt. Taču pat tad, ja ar sportu esat uz jūs, šī informācija jums noderēs, lai paskatītos uz savu ēdienkarti ar citām acīm. Ja esat vegāns jau ilgāku laiku, tad domāju šeit izklāstītā informācija galvenos vilcienos jums jau būs zināma, taču receptes ir gana iedvesmojošas (īpaši sporta dzērienu receptes) un skatoties tajās esmu nonākusi pie secinājumiem, ka es vai nu ēdu vai kustos par maz, jo tās porcijas, kas te ir dotas man būtu ļoti grūti pievarēt.

p.s.

Ja runājam par grāmatas vizuālo pusi, man tikai gribētos, lai būtu daudz vairāk bilžu. Taču man ļoti patika dažādi padomi, kuri bija atrodami visā grāmatā, gan kā pareizi izvēlēties produktus kā uzglabāt, gatavot, tīrīt utt. It kā šķietami nenozīmīgi, bet tomēr svarīgi zināt.

Kopumā man grāmata patika un es ieteiktu to palasīt tiem, kam interesē sports un veselīgs uzturs.